Cenšas braukt ekonomiski, daudz retāk pie stūres reibumā – vai Igaunijas autovadītāji ir prātīgāki? 12
Latvijas sabiedrības iecietība pret alkohola lietošanu pie stūres un citiem pārkāpumiem, atspoguļo neiepriecinošu ainu arī datos – 30% aptaujāto autovadītāju atzīst, ka ir braukuši reibumā – 24% no tiem norāda, ka ievērojuši pieļaujamo 0,5 promiļu robežu, 5% atzina, ka vienu vai dažas reizes ir braukuši, pārsniedzot 0,5 promiļu robežu, bet 1% vairākas reizes gadā brauc pie stūres, pārsniedzot pieļaujamo promiļu robežu, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.
Līdzīgs pētījums atklāj, ka kaimiņos, Igaunijā, autovadītāji ir atbildīgāki – tikai 15% norāda, ka ir braukuši reibumā (ar aptuveni 0,2 promilēm). Atšķirības nav tikai braukšanā reibumā – liela daļa autovadītāju Latvijā vēl joprojām turpina piekopt agresīvu braukšanas stilu un labprāt izmanto iespēju “ieekonomēt” laiku, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu, kamēr kaimiņu autovadītāji vairāk piedomā pie ekonomiska braukšanas stila, izvairoties no liekas bremzēšanas vai paātrinājumiem.
Atšķirības nerada tikai Latvijā spēkā esošais normatīvais regulējums, kas pieļauj 0,5 promiļu slieksni pieredzējušākajiem autovadītājiem, bet arī Latvijas autovadītāju ieradums pārvērtēt savas auto vadīšanas spējas. auto vadīšana un alkohola lietošana nav savienojamas lietas, jo cilvēks ne vienmēr spēj objektīvi izvērtēt, cik daudz un kāda stipruma alkoholu var dzert, lai iekļautos atļauto promiļu robežās. Igaunijā pieļaujamā alkohola koncentrācija asinīs visiem autovadītājiem ir 0,2 promiles, taču drošākais risinājums ir nulle.
Degvielas vietā ekonomē laiku
Kamēr Igaunijā teju puse autovadītāju cenšas braukt ekonomiski, bez pēkšņiem paātrinājumiem vai bremzēšanas, Latvijā 59% atzīst, ka mēdz braukt agresīvi, t.sk. pēkšņi paātrinot braukšanas ātrumu vai strauji bremzējot. Tas ir saistīts ar ilgtermiņa atšķirību starp to, kā satiksme tika organizēta Latvijā un kā – Igaunijā, kā arī ar sabiedrības attieksmi. Igaunijā nav iecietības pret promilēm un pārsniegtu braukšanas ātrumu, un tas nozīmē, ka satiksme ir mierīgāka, bet autovadītājam ir laiks padomāt par iespējām plānoto maršrutu veikt efektīvi, ieekonomējot degvielu.
Vēlme ekonomēt degvielu, vadot automašīnu, Latvijas autovadītāju vidū nav tik aktuāla, jo daudziem ir tieksme kaut kur steigties, kam lielākoties nav loģiska pamatojuma. Ja regulāri steidzamies sasniegt galamērķi, protams, ka mums neatliek laiks domāt par ekonomisku braukšanu. Krasas atšķirības starp abu valstu autovadītāju paradumiem skaidrojamas ne tikai ar to, ka Igaunijas autovadītāji daudz nopietnāk attiecas pret ceļu satiksmes noteikumiem, bet arī cilvēku mentalitāti – igauņi vairāk līdzinās skandināviem.
Izmanto visas iespējas palikt nesodītiem
Daudziem Latvijas šoferiem patīk paņemt no dzīves maksimumu un, ja mēs zinām, ka par pirmajiem 10 km/h virs atļautā ātruma autovadītājs netiek sodīts, plus vēl ir pieļaujamā fotoradaru kļūda 3 km/h robežās, šī situācija, diemžēl, tiek izmantota. Arī 2021. gadā Latvijā veikto novērojumu dati sadarbībā ar Eiropas pētījumu sistēmu “Baseline Projects” apstiprina Latvijas autobraucēju vēlmi steigties: ārpus apdzīvotām vietām brīvā satiksmē tikai 24% autovadītāju ievēro atļauto ātrumu – 90km/h.
Bremzēšanas ceļš un ātruma atšķirība – kritiski faktori
Drošās Braukšanas Skolā bieži pārliecināmies, cik daudz minētie 10 km/h, kurus teorētiski drīkst pārsniegt, ietekmē reakcijas laiku, bremzēšanu un mašīnas uzvedību, it īpaši, ja ceļš ir slidens. Piemēram, ja ziemas apstākļos mašīnas ātrums ir 50 km/h, viss bremzēšanas ceļš aizņems 40 metrus. Ja auto brauks ar ātrumu 60 km/h, tad tajā punktā, kur ar 50km/h mašīna jau būs pilnīgi apstājusies, tā vēl brauks ar ātrumu 40 km/h. Ja notiek negadījums, sekas ir daudz smagākas pat gadījumā, ja automašīnas ātrums ir pārsniegts par 5 km/h.
Igaunijas piemērs kā potenciāls risinājums
Igaunijā sodi par braukšanas pārkāpumiem vienmēr ir bijuši stingrāki. Pirms pāris gadiem kaimiņvalsts realizēja arī mēģinājumu ātruma pārkāpšanas gadījumā autovadītāju sodīt ar liegumu braukt, piemēram, 30 minūtes vai vairāk, liekot saprast, ka steigai nav pamata. Mēs steidzamies, domājot, ka tā ekonomējam laiku, bet tā vietā pakļaujam riskam ne tikai sevi, bet visus satiksmes dalībniekus, pārsniedzot ātrumu un apdzenot vietās, kur tas nav nepieciešams.
Latvijā joprojām ir pārāk daudz bojāgājušo un smagi ievainoto uz ceļiem. Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati liecina, ka pērn ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 148 cilvēki – tas ir augstākais rādītājs kopš 2017. gada, bet smagi ievainoto skaits sasniedza 382 cilvēkus. Ņemot vērā, ka kaimiņu valstī, kurā ir daudz zemāka tolerance pret ātruma pārsniegšanu un alkohola lietošanu pie stūres, ir krietni labāka statistika, nekā Latvijā, ir iemesls aizdomāties, varbūt tepat kaimiņos ir labs piemērs risku samazināšanai?
Materiālu sagatavoja Drošas Braukšanas Skolas direktors Jānis Vanks
