Cenrādī par veselības aprūpes pakalpojumiem viens, rēķinā – kaut kas cits 1
Saņemot maksas veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, labojot zobus, rēķins par ārstēšanos var nesakrist ar cenrādī norādīto. Šādos gadījumos pacients visbiežāk vēlas zināt, par ko tad īsti tik daudz jāmaksā.
Patērētāju tiesību aizsardzības eksperti uzsver, ka cilvēkiem ir tiesības uz detalizētu skaidrojumu, bet komersanta, tas ir, zobārstniecības iestādes, pienākums ir viņam to sniegt. Savukārt Veselības inspekcijas pārbaužu rezultāti liecina, ka daudzos gadījumos sūdzību pamatā ir nevis pārkāpumi, bet gan slikta komunikācija starp ārstniecības iestādi un pacientu.
Manipulāciju kodi – iekšējai lietošanai
Rīdzinieks Jānis devās uz Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūtu, lai salabotu zobus. Pirms tam institūta mājas lapā rūpīgi izpētījis pakalpojumu cenrādi. Ievērojis arī piebildi, ka norādītās cenas uzskatāmas par informatīvām un var mainīties atkarībā no individuālo ārstēšanas procedūru nepieciešamības.
“Pēc pakalpojuma apmaksas Stomatoloģijas institūta kasē man izsniedza elektronisko kvīti, kurā uzrādīti veikto manipulāciju kodi un tiem atbilstošās pakalpojumu cenas, kā arī kopsumma.
Tā kā cenu lapā manipulācijas kodi nav publicēti, precīzi noskaidrot, par ko tieši esmu samaksājis, kā arī iespējas argumentēti vaicāt, kāpēc konkrētā summa ir tieši tāda, tostarp, kā manā gadījumā, neatbilst nevienai no cenrāža pozīcijām, nav iespējams.
Līdz ar to nav iespējams pārliecināties, vai ārsts rēķinā nav pierakstījis kādu faktiski neveiktu manipulāciju vai manipulāciju, no kuras pacients, vēloties ietaupīt, atteicies, piemēram, anestēziju.
Salīdzinājumam – citas ārstniecības iestādes, piemēram, P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, savus maksas pakalpojumu cenrāžus publicē, uzrādot tajos gan manipulācijas nosaukumu, gan kodu.
Kad elektroniski vērsos Stomatoloģijas institūtā ar lūgumu atsūtīt terapeitisko pakalpojumu cenrādi, mani vispirms centās pārliecināt, ka cenas jau redzamas interneta cenu lapā, tad stāstīja, ka ārstēšanas plānu sastādot kopā ar ārstu un cenas atkarīgas no tā.
Jautājums, kur pieejami manipulāciju kodu atšifrējumi, kāpēc cenrādis ar manipulāciju kodiem nav pieejams pacientiem, vispār palika bez atbildes. Tas ļauj spriest, ka šī ir apzināta iestādes politika,” domā rīdzinieks.
RSU Stomatoloģijas institūta sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Lielmane skaidro, ka katrai institūta klīnikai iekšējai lietošanai izstrādāti un apstiprināti cenrāži, kuros norādīts manipulācijas nosaukums, cena un kods.
Institūta cenrādī ir vairāk nekā divtūkstoš kodu, kurus izmanto ārsti un grāmatvedības darbinieki. Šāds cenrādis nodrošina ārstniecības iestādes ikdienas darbu, grāmatvedības un materiālu uzskaiti, kā arī sadarbību ar apdrošināšanas kompānijām.
“Pacientiem ir iespēja mūsu interneta mājaslapā un pie kasēm iepazīties ar informatīvo cenrādi, kurā norādītas visbiežāk izmantotās un pacientiem saprotamās manipulācijas. Tajā norādītās izmaksas var mainīties atkarībā no individuālo ārstēšanas procedūru nepieciešamības.
Ja nepieciešams – visbiežāk, lai iesniegtu maksājuma dokumentus apdrošināšanas kompānijā –, pacients var vērsties jebkurā kasē vai grāmatvedībā, lai saņemtu izziņu pie čeka, kurā redzami konkrētajā vizītē iekļautie cenu kodi un to atšifrējumi.
Ievērojot pacientu datu aizsardzību, to izsniedz vai nu klātienē, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, vai nosūta pēc pacienta oficiālās e-pasta adreses,” viņa stāsta, iesakot pacientiem jautājumus par ārstēšanu un tās izmaksām uzdot ārstam vizītes laikā. Ja nepieciešams, ārsts var sagatavot arī ārstēšanas plānu ar paredzamajām izmaksām.
Arī Nacionālā veselības dienesta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sintija Gulbe apliecina, ka manipulāciju koda zināšana pacientam neko nedod, jo tie nepieciešami dienesta un ārstniecības iestāžu savstarpējiem norēķiniem par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Noteikts, ka vienoti kodi jānorāda tikai valsts apmaksātām manipulācijām, savukārt maksas pakalpojumiem tie nav jānorāda.
Pirmais solis – iesniegums vadībai
Ar sūdzībām par veselības aprūpes kvalitāti, ārstniecības iestāžu obligāto prasību ievērošanu un veselības aprūpes organizēšanu pacientiem vispirms jāvēršas pie iestādes vadības, bet, ja tā nav atsaucīga, Veselības inspekcijā. Savukārt ar pretenzijām par iestādes cenu politiku – Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.
“Pakalpojumiem jānorāda galīgā pārdošanas cena, bet, ja tā nav zināma vai to nav iespējams iepriekš paredzēt, skaidri jānorāda veids, kādā tā tiek aprēķināta. Patērētājs jāinformē par pakalpojuma cenu un raksturojumu vai apmēru, pirms līgums vai attiecīgais piedāvājums kļūst saistošs,” norāda Patērētāju tiesību aizstāvības centra pārstāve Māra Ulme:
“Saskaņā ar likumu pakalpojuma sniegšanas vietā cenrādim jābūt brīvi pieejamam. Patērētājam ir tiesības papildus pieprasīt informāciju arī mutiski, tādēļ, ja rodas šaubas par cenu vai citas neskaidrības, iesakām nekavējoties jautāt kasierim skaidrojumu.
Protams, ir ļoti nepatīkami, ka pēc patērētāja lūguma pakalpojuma cenas veidošanās principi netika izskaidroti. Ar sūdzībām saistībā ar darba organizāciju, tostarp pakalpojuma cenu norādīšanu vispirms vajag rakstiski informēt šī uzņēmuma vadību. Ja iestāde atbildi sniegt atsakās, varam palīdzēt risināt radušos strīdu un atkārtoti sazināties ar komersantu.”
Centrs regulāri veic cenu norādīšanas kārtības uzraudzību, kā arī, pamatojoties uz sūdzībās sniegto informāciju, plāno pārbaudes. Ja uzņēmuma darbībā atklājas normatīvo aktu prasību pārkāpumi, tiek uzsākta administratīvā lieta.
2018. gadā nedaudz sarucis Veselības inspekcijā iesniegto sūdzību skaits par veselības aprūpes kvalitāti, toties gandrīz trīskāršojies – par ārstniecības iestāžu obligāto prasību ievērošanu un veselības aprūpes organizēšanu. Lielākoties tās ir sūdzības, ar kurām būtu jātiek galā pašai ārstniecības iestādei.
Visvairāk iesniegumu saņemti par tām slimību grupām, kur tiek veiktas kādas manipulācijas, piemēram, traumatoloģiju, ķirurģiju, zobārstniecību, bet tikai piektdaļa no tām atzītas par pamatotām. Visbiežāk pārbaudē atklājas komunikācijas problēmas starp iestādi un pacientu.
Pērn inspekcija veica pāri par 150 pārbaudēm – no tām 106 plānveida, 27 – ārpusplāna pārbaudes sakarā ar pacientu iesniegumu, 767 – Latvijas zobārstniecībās (505 ārstniecības iestādes, kuras nodrošina zobārstniecisko darbību un 262 zobārstu prakses). 10% pārbaudīto zobārstniecības iestāžu pacientiem pieejamā vietā nebija izvietota skaidri salasāma, korekta un pilnīga informācija, visbiežāk gan par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem.
