Cenas pārtikai augs, prognozē ekonomisti 1
Šogad septembrī, salīdzinot ar augustu, patēriņa cenas pieaugušas par 0,6%, bet gada inflācija šogad septembrī, salīdzinot ar 2017.gada septembri, sasniegusi 3,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vai to ietekmēja norises glabālajos tirgos, valsts iekšienē notiekoši procesi, kā arī to, kādas cenu izmaiņas gaidāmas turpmāk, skaidro banku ekonomisti un eksperti.
Linda Vildava, “Swedbank” ekonomiste: Gada inflācija pārsniedz 3% barjeru
Gada inflācija septembrī sasniedza 3,2%, uzrādot straujāko gada inflācijas tempu pēdējā gada laikā. Inflācijas galvenie paaugstinošie faktori jau vairāku mēnešu garumā galvenokārt ir preču cenas.
Kategorijas ar vislielāko devumu gada inflācijā bijušas transports un mājoklis, kuras lielā mērā atkarīgas no ārējiem faktoriem, piemēram, energoresursu cenām.
“Brent” jēlnaftas cena par barelu dolāru izteiksmē vidēji šī gada deviņos mēnešos bijusi par 40% augstāka nekā pērn, kas neapšaubāmi atspoguļojas un arī turpinās atspoguļoties vietējo cenu kāpumā.
Tāpat būtisks devums gada inflācijā bijis alkohola un tabakas cenām, ko ietekmējusi akcīzes nodokļa paaugstināšana šogad. Bez šaubām arī pakalpojumu cenas veicinājušas kopējo cenu izaugsmi, īpaši ēdināšanas, veselības un apdrošināšanas pakalpojumu cenas.
Savukārt gada inflācijas lēcienu septembrī, salīdzinot ar 2,8% augustā, galvenokārt noteica pārtikas, īpaši dārzeņu, cenu pieaugums. Dārzeņu cenu pieaugums septembrī mēneša griezumā bijis netipiski straujš. Cenas pieaugušas par 13%.
Visticamāk, gan šīs, gan pērnās sezonas laikapstākļi sāk spēlēt negatīvu lomu. Tādējādi pirmo mēnesi šogad dārzeņi ir dārgāki nekā attiecīgajā mēnesī pērn. Tāpat cenu straujāku kāpumu sekmēja sezonāls apģērbu un īpaši apavu cenu pieaugums, noslēdzoties izpārdošanu periodam.
Septembrī gada inflācija pirmo reizi šogad pārsniegusi psiholoģisko 3% barjeru. Salīdzinājumam – pagājušajā gadā gada inflācijas temps trīs vai vairāk procentu apmērā bijis piecos mēnešos.
Turpmākajos mēnešos varam gaidīt, ka gada inflācijas temps svārstīsies tuvu 3% atzīmei, ko lielākoties ietekmēs tie paši faktori, kas līdz šim. Tomēr, ņemot vērā inflācijas gauso kāpumu šī gada sākumā, vidējā gada inflācija šogad kopumā būs mērena, proti, ap 2,6%.
Dainis Gašpuitis, “SEB bankas” makroekonomikas eksperts: Ārējo faktoru ietekmē inflācija paātrināsies
Septembrī gada inflācija sasniedza 3,2%. Precēm cenas pieauga par 3,3%, pakalpojumiem par 2,9%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli, alkoholam un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un dažādu preču un pakalpojumu grupai.
Septembrī inflācija tomēr pārsita 3% atzīmi un turpmākajos mēnešos pie šīs atzīmes paliks. Galvenais iemesls inflācijas aktivizācijai ir cenu lēciens preču grupā, kas apsteidzis pakalpojumu cenu kāpumu.
Pakalpojumos inflācijas temps saglabāsies, jo algu kāpums un citi faktori uztur inflācijas spiedienu. Primārais virzītājs šobrīd ir enerģijas cenas, kas izpaudīsies arī nākamgad, kad spēcīgāki var kļūt arī otrreizējie efekti.
Klimatisko apstākļu dēļ turpināsies kāpums arī noteiktām pārtikas precēm. Preču cenu sadārdzināšanās tempa kāpums nozīmē, ka pamazām inflācijas temps paātrināsies.
Līdz šim inflāciju no krasākām izmaiņām noturēja tieši ārējie faktori, kas nu kļūst arvien vairāk inflāciju veicinoši arī Latvijā. Šim gadam inflācijas prognoze ir 2,5%, nākamajam gadam 3,1%.
Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists: Līdz gada beigām inflācija Latvijā saglabāsies ap 3%
Septembrī pirmo reizi pēdējā gada laikā inflācija Latvijā atkal pārsniegusi 3% un šī gada septembrī patēriņa cenas Latvijā augušas par 3,2% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.
Tas ir jūtami straujāks cenu kāpums nekā gada sākumā, kad inflācija Latvijā svārstījās ap 2%, taču lielā mērā saistīts ar ārējiem faktoriem, it īpašu naftas cenu pieaugumu, un šobrīd nav pamata domāt, ka inflācija Latvijā varētu kļūt vēl straujāka.
Drīzāk nākošajos mēnešos patēriņu cenu kāpums Latvijā stabilizēsies un līdz gada beigām inflācija saglabāsies ap 3%, savukārt gada vidējā inflācija šogad varētu būt ap 2,5%.
Pēdējos mēnešos visvairāk patēriņa cenas Latvijā ir ietekmējis naftas cenu kāpums pasaulē. Pēc četru gadu pārtraukuma naftas cenas pasaulē atkal pārsniegušas 80 ASV dolārus par barelu un līdz ar to degvielas cenas Latvijā septembrī palielinājušās par 17,2%.
Lai gan naftas cenas pasaulē šobrīd vēl ievērojami atpaliek no iepriekšējiem augstumiem, degvielas cenas Latvijā šobrīd jau ir gandrīz sasniegušas savu vēsturiski augstāko vērtību. Tas gan saistīts ar nodokļu politiku un akcīzes likmju kāpumu iepriekšējos gados.
Papildus degvielas cenām septembrī par 17,3% augušas arī cietā kurināmā cenas, kas saistīts ar koksnes cenu kāpumu reģionā šī gada sākumā. Šobrīd gan pasaules biržās koksnes cenas sākušas samazināties un tādēļ arī malkas cenām Latvijā nākošajos mēnešos vajadzētu sākt mazināties.
Papildus spiedienu uz inflāciju Latvijā septembrī radījuši arī šīs vasaras nelabvēlīgie laika apstākļi. Pat neskatoties uz samazināto PVN likmi septembrī par 9,4% augušas dārzeņu cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Tāpat par 2,3% palielinājušās maizes un graudaugu cenas. Taču kopumā pārtikas cenu inflācija Latvijā pašlaik ir ļoti mērena un pārtikas cenas kopumā Latvijā septembrī augušas vien par 1,2%.
Tas lielā mērā saistīts ar globālajām tendencēm, jo, izņemot graudus, pārtikas cenas pasaulē kopumā pēdējos mēnešos ir mazinājušās. Arī nesenais naftas cenu pieaugums pārtikas cenas pagaidām vēl nav ietekmējis.
Visstraujāk šogad pasaulē kritušās cukura, kā arī dažādu augu eļļu cenas un to redzam arī Latvijas veikalos un , piemēram, cukura cenas Latvijā septembrī sarukušas par 22%.
Savukārt iekšējo cenu inflācija Latvijā saglabājas ļoti stabila un salīdzinājumā ar pērno gadu pakalpojumu cenas septembrī augušas par 2,9%. Tas ir lēnāks cenu kāpums kā šī gada pirmajā pusē, pat neskatoties uz vairāk nekā 8% vidējās darba samaksas pieaugumu un arvien izteiktāko darbaspēka deficītu.
Tas nozīmē, ka patēriņu cenu pieaugums Latvijā saglabāsies pietiekami mērens un ja vien nav kādi negaidīti ārējie šoki inflācija Latvijā nākamgad tā varētu būt līdzīga kā šogad, aptuveni 2,5% līmenī.
Pēteris Strautiņš, bankas “Luminor” ekonomists: Resursu kurpe sāk spiest
Septembrī patēriņa cenu līmenis salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,6%, līdz ar to, gada inflācija sasniedza 3,2%, kas ir straujākais cenu kāpums kopš pērnā gada aprīļa.
Šoreiz ir mazāk cerību uz sekojošu inflācijas atslābumu, jo gan Latvijā, gan pasaulē izaugsmes resursu bāze kļūst arvien noslogotāka. Pasaules mērogā notiek cenu kāpums ekonomikai svarīgiem dabas resursiem, bet Latvijā arvien dārgāks kļūst cilvēku laiks.
Vai tas ir labi vai slikti, lielā mērā ir interpretācijas jautājums. Savukārt, nākotnē vērtējumu šiem notikumiem noteiks politikas veidotāju spēja reaģēt, pārvaldot riskus un uzturot sabalansētas izaugsmes iespējas.
3. oktobrī “Brent” naftas barela cena sasniedza 86 dolārus, kas ir augstākais punkts kopš 2014. gada novembra. Pakāpeniski paātrinās algu kāpums ASV, signalizējot par pārkaršanas riskiem pasaules lielākajā ekonomikā.
Tas savukārt nozīmē augstāku naudas cenu jeb procentu likmes ASV dolāros un ar to saistītajās valūtās. Šis rezultāts novedīs pie investīciju finansēšanas izmaksu sadārdzināšanās.
Latvijā pusi gada inflācijas septembrī veidoja transports un mājoklis. Abos gadījumos tas ir galvenokārt enerģijas cenu kāpuma atspoguļojums. Turklāt ir runa ne tikai par importa enerģiju. Aizvadīto divu gadu laikā strauji kāpušas malkas un granulu cenas.
Sākotnējo koksnes cenu grūdienu radīja applūdušie meži pērnā gada rudenī, bet cenas ir turējušās daļēji inerces dēļ, daļēji pateicoties ļoti augstām koksnes cenām Ziemeļvalstīs.
Svarīgākā labā ziņa šodienas datos — līdzīgi kā augustā, arī septembrī pakalpojumu cenu inflācija bija zem 3%, kas vēsta, ka pārkaršanas riski tuvākajā nākotnē mūsu ekonomikā ir mēreni.
Taču, ja vien mūsu izaugsmi nepiebremzēs kāds ļoti nelabvēlīgs ārējais scenārijs, ar šiem riskiem varam saskarties jau diezgan tuvā nākotnē.
Latvijas eksporta mašīna turpina radīt jaunus produktus un apgūt jaunus tirgus, bet kreditēšanas tendenču maiņa nodrošinās, ka patēriņš turpinās augt, arī pieprasījums vismaz pēc ēku celtniecības jaudām būs spēcīgs.
Infrastruktūras būvniecības dinamiku noteiks spēja laicīgi sākt īstenot “Rail Baltica” projektu.
Varam secināt, ka līdz ar to aug naudas aprite ekonomikā, bet darbaspēka rezerves tiek izsmeltas. To, ka cilvēkiem parādās lielāka izvēle un pievilcīgāks piedāvājums darba tirgū, pats par sevi ir apsveicami, taču darba devējiem un arī politikas veidotājiem tas sagādā izaicinājumus.
Dārgāks darbaspēks un citi resursi nozīmē, ka būs kritiskāk jāvērtē ražojamie produkti un īstenojamie investīciju projekti. Taču pārāk straujas pārmaiņas var radīt jucekli uzņēmumu plānos.
Kas par daudz, tas par skādi. Kad Eiropas Centrālās bankas monetārā politika, kas tiek veidota, domājot par eirozonas kopējiem rādītājiem, kļūs Latvijas vajadzībām par pārāk “vaļīgu” jeb IKP pieaugumu veicinošu, atliks vien bremzēt ar fiskālās politikas palīdzību.
Lai arī cik neiespējama vēlēšanu ēras atmosfērā varētu šķist doma, ka dzīve var kļūt pārāk laba pārāk ātri, šis jautājums var parādīties dienaskārtībā jau tikko ievēlētās Saeimas laikā.
