Benzīna cenas kāps, bet nesāpīgi? “LA” pēta gaidāmos tēriņus 9
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja grozījumus likumā par akcīzes nodokli, vienojoties nedaudz straujāk to palielināt benzīnam.
Pirmajā lasījumā atbalstītie likuma grozījumi paredzēja svinu nesaturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem paaugstināt par 7,8% – no 436 eiro līdz 470 eiro 2018.gadā. Savukārt deputātu šodien atbalstītais priekšlikums paredz to celt līdz 476 eiro par 1000 litriem. Šādu pašu akcīzes nodokļa likmi iecerēts piemērot arī 2019.gadā, bet 2020.gadā akcīzes nodoklis par 1000 litriem būs 509 eiro.
Savukārt dīzeļdegvielas kāpums būs nedaudz mazāks nekā sākotnēji iecerēts – 372 eiro par 1000 litriem iepriekš plānoto 378 eiro vietā. Savukārt 2020.gadā tas pieaugs līdz 414 eiro par 1000 litriem.
Saeimas komisija atbalstīja šo likumprojektu izskatīšanai galīgajā lasījumā. Ceturtdien deputāti to vērtēs Saeimas sēdē.
Grozījumi akcīzes nodokļa likumā saistīti ar nodokļu sistēmas reformu.
Valdība no nākamā gada plāno kārtējo reizi palielināt akcīzes nodokli visiem degvielas veidiem – 95. markas benzīns sadārdzināsies par 4,1 centu, dīzeļdegviela par 4,5 centiem, bet autogāze par 1,7 centiem. Arī no 2020. gada gaidāms degvielas sadārdzinājums akcīzes nodokļa dēļ. Kopumā pēc trim gadiem benzīns maksās par 7,1 centu, dīzeļdegviela par 10,2 centiem, bet autogāze par 4,8 centiem vairāk nekā šobrīd.
Pēdējo reizi akcīzes nodokli degvielai palielināja vēl pērn, kad benzīna cenas vidēji kāpa par četriem centiem. Korelācija starp degvielas un preču cenu kāpumu ir vienmēr, jo līdz ar degvielas sadārdzināšanos palielinās arī preču pašizmaksa, taču cik daudz un vai šīs izmaiņas mūsu makos iecirtīs lielāku robu nekā citus gadus? Eksperti uzskata, ka degvielas un preču sadārdzināšanās arī šoreiz nebūs pārāk sāpīga, jo celsies arī algas.
Akcīze nav lielāka par naftas cenu svārstībām
Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs norādīja, ka visās Eiropas Savienības (ES) valstīs vairāk nekā pusi no degvielas cenas veido nodokļi, tostarp Latvijā. “Šobrīd, katru reizi uzpildot degvielu par 10 eiro, nodokļos (akcīzē un PVN) samaksājam ap 5,5 eiro. No 2018. gada janvāra, ceļoties akcīzes nodoklim, nodokļos maksāsim ap seši eiro. Tas nozīmē, ka visiem degvielas veidiem cenas celsies par dažiem centiem. Tomēr preču cenu lēciens nav gaidāms. Līdzīgu ietekmi uz degvielas cenām atstātu arī naftas cenu kāpums piecu ASV dolāru par barelu apmērā. Šādas naftas cenu svārstības var notikt pat dažu dienu laikā. Arī pēdējā gada laikā esam to piedzīvojuši vairākkārt, dažkārt pat nepievēršot tam uzmanību,” sacīja Latvijas Bankas eksperts.
Viņaprāt, līdz ar degvielas akcīzes nodokļa pieaugumu nākamgad inflācija būs ap 0,3%. “Latvijas darba tirgus kļūst arvien labvēlīgāks darba ņēmējiem, un darba samaksas pieaugums par 6% nākamgad nebūtu nekāds pārsteigums. Tādēļ akcīzes izmaiņas vidusmēra cilvēkam varētu noēst vienu divdesmito daļu no ienākuma pieauguma. Tas ir pamanāmi, taču nebūt ne pietiekami, lai apgalvotu, ka tāpēc samazināsies iedzīvotāju pirktspēja,” norādīja O. Krasnopjorovs. Viņš arī uzsvēra, ka pat ar degvielas cenu palielināšanos tās jo- projām būs līdzīgas abu pārējo Baltijas valstu cenām, kā arī joprojām krietni zemākas nekā Rietumeiropā, kur akcīzes nodoklis ir ļoti augsts. Tomēr, vērtējot kopumā visu akcīzes nodokļu (arī alkoholam un tabakai) kāpumu, ietekme uz inflāciju būs lielāka par iepriekš pieminētajiem 0,3%.
Arī DNB ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka degvielas cenu kāpuma izraisīto preču cenu kāpumu nevarēs īpaši pamanīt. “Reizēm degvielas cenas nedēļas vai divu nedēļu laikā nostaigā daudz lielākā intervālā nekā gaidāms pieaugums nākamgad.” Viņaprāt, lielāka ekonomiskā ietekme būs tad, ja Latvijā degviela maksās krietni vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā. “Šādā brīdī cenas ļoti skatīsies, pirmkārt, jau tālbraucēji. Taču kaimiņiem jau arī ilglaicīgā akcīzes nodokļu tendence ir augšupejoša, tāpēc jācer, ka arī viņi drīzumā pacels akcīzi. Ietekme būs, taču cenas ietu augšā jebkurā gadījumā, jo ir konverģence ar ES. Šobrīd mums ir apmēram 70% no vidējā cenu līmeņa blokā,” norādīja DNB ekonomists. Tāpat cenu kāpumu ietekmēšot algu pieaugums. “Naftas produktu cenas nebūs izšķirošās, galvenais būs algu pieaugums, un izskatās, ka algu kāpums ieskrienas. Gada sākumā algu pieaugums bija 7%, Lietuvā bija pat 9%. Tas ir tikai laika jautājums, kad arī pie mums būs kas līdzīgs.”
Jāuzsver, ka akcīzes nodoklis degvielai Latvijā pēdējo gadu laikā kāpis vairākkārt un tikpat bieži no dažādu nozaru speciālistiem dzirdēti pesimistiski scenāriji, piemēram, par starptautisko pārvadājumu nozares attīstību, tomēr, ceļoties algām un uzņēmumiem pielāgojoties, cenu izmaiņas pārdzīvotas gana labi.
