Pārtikas trūkuma dēļ celsies cenas. Vai bioloģiskā lauksaimniecība varētu būt risinājums? 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai arī daļā pasaules Ukrainas kara dēļ tiek prognozēts pārtikas trūkums, bioloģiskie saimnieki uzskata – bioloģiskā lauksaimniecība šajos apstākļos ir risinājums.
Ir jāsaglabā princips “daba un pārtika”, nevis “daba vai pārtika” – to Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) rīkotajā konferencē sacīja asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. Viņš aicināja nemainīt ES Zaļā kursa ieviešanas principus, virzoties uz ilgtspējīgu lauksaimniecību arī šādas krīzes apstākļos, un neveikt soli atpakaļ, lai nebūtu atkarības no ārējiem resursiem.
Lai nebūtu atkarības
Arī “IFOAM Organics Europe” direktors Eduardo Kuoko konferencē skaidroja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā labi parāda lauksaimniecības atkarību no Krievijas energoresursiem un izejvielām, taču bioloģiskā lauksaimniecība ir tas veids, lai lauksaimniecība nebūtu atkarīga no importa resursiem. Turklāt tas ir biznesa modelis, kā lauksaimniekiem kļūt konkurētspējīgākiem.
Eiropā ar katru gadu pieaug pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas, arī platības palielinās. Pagājušajā gadā bioloģisko produktu tirgus sasniedza 52 miljardu eiro kopvērtību un pieaugums bija mērāms ar divciparu skaitli.
Jāatgādina, ka Zaļais kurss paredz līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti un tas attiecas uz lauksaimniecību un pārtikas ražošanu. Bioloģiskā lauksaimniecība ir viens no veidiem, kā sasniegt šos Zaļā kursa mērķus, uzsver Eduardo Kuoko.
Tāpat svarīgi panākt, lai 25% platību būtu bioloģiski sertificētas un atbalsts bioloģiskajai saimniekošanai saglabātos līdzšinējā apjomā. Turpmāk jāstrādā trīs virzienos – jāpalielina bioloģiskās produkcijas pieejamība, jāpaplašina platības un jāsniedz atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai saistībā ar vides jautājumu risināšanu.
Bioloģiskās ražošanas rīcības plānā paredzēts palielināt bioloģiskās lauksaimniecības pieejamību iepirkumos. Turpmāk šīs produkcijas popularizēšanai ES būs pieejami 86 miljoni eiro, kas ļaus īstenot dažādus noietu veicinošus pasākumus.
“Aloja Starkelsen” ģenerāldirektors Jānis Garančs aicināja domāt par gaidāmajām izmaiņām visā pārtikas ķēdē. Jau tagad novērojama patērētāju paradumu maiņa un redzams, ka pieaug augu izcelsmes produktu patēriņš. Mainās arī pārstrāde, kas arvien vairāk neveic dziļu izejvielu pārstrādi, domājot par vides aspektiem.
Sākoties pandēmijai, bioloģiskās produkcijas tirgus auga gan Vācijā, gan ASV un citās valstīs, un pieauguma temps turpina saglabāties. Garančs uzskata, ka lielākais izaicinājums būs patēriņa attīstība. Proti, joprojām bioloģiskās produkcijas simbolu – zaļo lapiņu – atpazīst pārāk maz cilvēku, tāpēc jāturpina izglītojošs un skaidrojošs darbs. Tāpat izaicinājums būs tā saucamo trešo valstu produkcijas ienākšana ES, lai būtu vienādi spēles noteikumi visiem komersantiem.
Par bioloģisko produktu pieejamību un īsajām pārtikas piegādes ķēdēm vedināja domāt AREI Bioekonomikas nodaļas pētniece Maija Ušča. AREI veicis pētījumu, kas parāda – tiešās pirkšanas pulciņu iespējas vēl pilnībā nav izmantotas. Visvairāk šādu pulciņu ir Rīgā, bet saimniecības, kas piegādā savu produkciju, lielākoties koncentrējušās Vidzemes reģionā.
Savukārt bioloģisko un konvencionāli ražotu produktu cenu izpēte kliedē mītu par to, ka bioloģiski ražotus produktus patērētāji nevar atļauties to dārdzības dēļ. Redzams, ka tikai trešdaļai produktu cenas ir augstākas, piemēram, vistu broileriem, kefīram, griķiem, burkāniem un sīpoliem, bet daļa bioloģisko produktu ir lētāki – biezpiens, saldais krējums, tomāti, ķiploki, pilnpiens.
Mazāka loģistika
Īsākas piegādes ķēdes, pašapgāde un pašpatēriņš – tie ir atslēgas vārdi ilgtspējīgai un ekonomiski pamatotai nākotnei, uzskata Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs Eduards Kušners. Būtu labi, ja lauksaimniecības sektors nodrošinātu valsti ar vēl veselīgāku pārtiku, un svarīga loma šajā nozarē ir bioloģiskajai produkcijai.
“Bioloģiskā lauksaimniecība ir lielisks veids, kā mums pašiem tikt pie kvalitatīvas pārtikas. Bet, lai saglabātos ražošanas apjomi, jābūt arī konvencionālai lauksaimniecībai ar precīzajām tehnoloģijām,” pauda Kušners. Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka kopumā lauksaimniecības eksporta produkcijai ir zema pievienotā vērtība, nozare ir subsidēta. Vai šāda veida eksports ir tas, uz ko jāorientējas, viņš jautāja.
Tam pievienojas arī “Aloja Starkelsen” ģenerāldirektors, sakot, ka svarīgi eksportēt nevis izejvielas, bet pārtiku ar pievienoto vērtību. Šā brīža izaicinājumi ir satricinājuši pasauli, bet milzīgas pārmaiņas nav vērojamas un ražotāji strādā, ievērojot ģeopolitiskās izmaiņas, lai turpinātu iet uz priekšu.
Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs aicina saprast, ka Latvija viena pati nevar ietekmēt pasaules tirgus un globālās cenas. “Lai ko mēs darītu, mēs neizmainīsim tos ļoti nepatīkamos procesus, kas šogad būs. Ar to būs jārēķinās gan patērētājiem, gan ražotājiem. Cenas būs augšā, taču ar produkcijas noietu nebūs problēmu. Kāpēc? Tāpēc, ka pazūd milzīga produkcijas masa no Ukrainas un Krievijas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas ražošanas sektors uz turpmāko raugās salīdzinoši mierīgi, tiesa, ar vairākiem izņēmumiem.
Kā mazināt cenu šoku patērētājiem? Kušners nedomā, ka tas būtu jārisina tikai Zemkopības ministrijas politikas ietvaros. Nauda kļūst dārgāka, starptautiskie tirgi ir nervozi, līdz ar to kļūst aizvien bīstamāk aizņemties naudu un to brīvi izdāļāt. Visiem palīdzēt šobrīd nav iespējams, palīdzībai jābūt mērķētai uz tām sabiedrības grupām, kam klājas visgrūtāk,” piebilda Kušners.
