Ražām jāaug 0
Pēdējie divi gadi ir bijuši graudu ražas rekordu laiks. Šogad Latvijā prognozējamā graudaugu un rapšu kopējā raža būs par 16% lielāka nekā pērn un sasniegs apmēram 2,58 miljonus tonnu, kas ir visu laiku rekords. Vienlaikus tiek atzīts, ka kviešu ražas kvalitāte ir zema. Graudu cenām gan Latvijā, gan Eiropas Savienības un ASV biržās vērojama samazinājuma tendence, kas skaidrojams ar vienlīdz labu ražu visā ES. Piemēram, nesen arī Lietuva ziņoja par prognozējamo graudu rekordražu šogad.
Ir skaidrs, ka pirms desmit gadiem Latvijā nebūtu iespējams izaudzēt šādas ražas, nebija pieejamas tik modernas tehnoloģijas, mēslojums utt. Tas nozīmē, ka arī turpmākajos gados var sagaidīt arvien lielākas ražas, vienlaikus lielās ražas ir signāls tam, ka jāmeklē jauni noieta tirgi. G. Liepa papildina – tas nozīmē, ka ir jāmācās saimniekot gudrāk, izmantojot pieejamās modernās tehnoloģijas, lai uzlabotu graudu kvalitāti. Protams, ES regulas ierobežo mēslojuma lietojumu, bet tas apstiprina teikto, ka ierobežojumu ietvaros ir jādarbojas efektīvāk un produktīvāk.
Piesardzīga attīstība
“TOP 100” saimniecības var raksturot ar vārdu “attīstība”. Tie ir uzņēmumi, kuriem ir samērā viegli pieejams banku finansējums un kuri to izmanto, lai investētu iekārtās, tehnikā, zemju pirkšanā utt. “Latvijas Avīzes” aptaujātie lauksaimnieki ļoti bieži runā par saviem plāniem, kas paredz, piemēram, jaunas fermas celtniecību vai traktoru iegādi. Protams, ka tādi notikumi kā cūku mēris, Krievijas embargo nozari padara nervozu, tas liek šaubīties – veikt investīcijas tagad vai ne, teic LTVC vadītāja. Piemēram, “Gaižēnu” direktora vietniece atklāj, ka 2014. gada beigās ir ticis pieņemts lēmums par jaunām investīcijām (jaunu ražošanas ēku izbūve sivēnmāšu vietu skaita palielināšanai), un tas ir bijis grūts lēmums. Uzņēmumā ir izveidots stratēģiskās attīstības plāns, kas paredz pakāpenisku ražošanas apjomu palielināšanu. “Mēs negrasāmies no tā atkāpties, jo sapratām, ka investīcijas ir jāturpina un gaidīt nav vērts, jo vilcināšanās neatrisinās problēmu pēc būtības,” skaidro D. Stangaine. Tajā pašā laikā uzņēmumā ļoti rūpīgi seko līdzi situācijas attīstībai, un viņa atzīst, ka sākotnēji bija plānots izbūvēt ēku 1500 sivēnmātēm, bet nolēma – 950. 2016. gadā tiks uzsākta sivēnu realizācija. Daudz vairāk tagad arī tiekot domāts par biodrošību, lai pasargātu cūkas no mēra u. tml.
Tomēr satraukumam par topa uzņēmumiem nav pamata, vienīgi varētu būt bažas par tiem uzņēmumiem, kas ir veikuši pārāk platu investīciju soli, it īpaši, ja tā ir piensaimniecība. Vairāk izaicinājumu ir mazajām saimniecībām, kurām finansējums un tirgi nav tik viegli pieejami. Pat tās programmas, kas radītas tieši mazajām saimniecībām, ir pietiekami sarežģītas. Tomēr šobrīd ļoti lielu lomu spēlē ilggadējā sadarbība ar banku un uzņēmuma kredītvēsture. G. Liepa min pēc savas pieredzes, ka saņemt vairāku simtu tūkstošu aizņēmumu bankā, piemēram, zemes iegādei, šobrīd nav problēmu. Viņa saimniecība pērn apgrozīja 352,4 tūkstošus eiro.
Pirms dažiem gadiem lielākā daļa prognožu paredzēja dinamisku Ķīnas tirgus attīstību, tika plānots gan iedzīvotāju, gan maksātspējas pieaugums. Šobrīd situācija Ķīnā un pasaulē vairs nav tik viennozīmīga. Līdz ar to D. Stangaine teica, ka nākamajā gadā Latvijas cūkkopībā īsti pozitīvas pārmaiņas nebūtu gaidāmas, tomēr divu trīs gadu perspektīvā lauksaimnieku produktu cenām vajadzētu augt. Savukārt G. Liepa uzskata, ka pēc Jaunā gada kviešu cenai vajadzētu pieaugt, atgādinot, ka ir svarīgi ķert šos augstāko cenu viļņus, jo šobrīd pēc rekordražām tirgus ir piesātināts un cenas ir zemas.
Kopumā pasaulē iedzīvotāju skaits aug, viņu labklājība arī un pieprasījums pēc pārtikas produktiem palielinās. I. Gulbe ir pārliecināta, ka Latvijas lauksaimniecības nākotne ir kooperēšanās, turklāt ne tik ļoti ražošanas ziņā, bet gan mārketinga vajadzībām, t. i., vienotiem iepirkumiem, eksportam u. tml.
