Pragmatiskie līderi 0
Topa līderim “Gaižēniem” pagājušajā gadā ir izdevies palielināt apgrozījumu, tomēr peļņa ir samazinājusies. 2013. gadā tika izveidots jauns nobarojamo cūku komplekss, līdz ar to uzsākot pilna cikla nobarojamo cūku realizāciju. Pilna cikla nodrošināšana cūku audzēšanā arī ir bijis galvenais iemesls uzņēmuma apgrozījuma pieaugumam, savukārt cenu kritums ir ietekmējis uzņēmuma peļņu. Tajā pašā laikā graudu cenu samazinājums, kas kā izejviela tiek izmantota cūku barošanai, palīdzēja nepasliktināt uzņēmuma finanšu situāciju.
Centrālās statistikas pārvalde apkopojusi, ka cūku vidējā iepirkuma cena šogad vidēji ir vēl zemāka nekā pērn, kad tā jau bija mazāka nekā 2013. gadā. “Gaižēnu” direktora vietniece Dace Stangaine vērtē, ka uzņēmumā šogad vidējā pārdošanas cena varētu būt 1 – 1,02 eiro par dzīvsvara kilogramu, tas ir ar nosacījumu, ka gada nogalē situācija nepasliktinās. Piemēram, pagājušā gada decembrī cena bija 0,90 eiro/kg, kas nesedza ražošanas pašizmaksu.
“Gaižēnu” direktora vietniece arī norāda uz pozitīvu tendenci uzņēmumā, šogad apmēram 75% produkcijas pārdoti Latvijā, pirms trim gadiem eksporta un vietējā tirgus proporcija bija 50/50. Tas ir saistīts ar stabilāku pēcapmaksu un veiksmīgi izveidotajām attiecībām ar sadarbības partneriem. Zināms, ka Latvijā tiek saražoti apmēram 60% cūkgaļas no tās, ko šeit patērē, tajā pašā laikā vietējie ražotāji savu produkciju eksportē. Daļēji šāda situācija izveidojusies, jo ražotājiem vietējie pārstrādātāji veic pārskaitījumus ar 30 – 45 dienu pēcapmaksu, savukārt ārzemēs ir iespējams saņemt arī priekšapmaksu.
“Sabiedrības Mārupe” apgrozījums, kas attiecas uz lauksaimniecisko ražošanu, 2014. gadā samazinājās par 12%. Uzņēmuma gada pārskatā valde skaidro, kas tas noticis produkcijas cenu dēļ, kā arī 2013. gadā pieņemtā lēmuma dēļ – pārtraukt piena ražošanu, pārdodot piena ganāmpulku un turpmāk investējot gaļas un šķirnes ganāmpulka attīstībā. Savukārt darbinieku skaita samazinājums ir saistīts gan ar pārtraukto piena lopkopību, samazināto papildnozaru skaitu, gan arī pārskatot iepriekš veikto darbu lietderību. “Sabiedrībā Mārupe” pievērš lielu uzmanību darbaspēka efektīvai izmantošanai, atsakoties no mazkvalificēta darbaspēka ietilpīgām nozarēm, uzskatot, ka valsts pašreizējā nodokļu politika ir tāda, ka uzņēmuma ražotā produkcija, kur nepieciešams liels darbaspēka patēriņš, izmaksu ziņā nevar konkurēt ar citu valstu ražoto produkciju.
Arī “Agrofirma Tērvete” savā gada pārskatā norāda, ka zaudējumi 2014. gadā izveidojušies piena cenu krituma dēļ, kas sācies maijā, un kopumā cenas samazinājušās par ceturtdaļu. Tāpēc uzņēmumā kā prioritāte piena nozarē noteikta ražošanas izmaksu samazināšana un vienlaikus ganāmpulka palielināšana. Pagājušā gada beigās uzņēmuma ganāmpulks palielinājies līdz 3620 lopiem, vidējais slaucamo govju skaits sasniedzis 1975 vienības. Turklāt ir izdevies kāpināt arī produktivitāti, nodrošinot vidējo izslaukumu 9,79 kg gadā, 2013. gadā tie bija 8,86 kg. “Agrofirmā Tērvete” pagājušogad tika pabeigta piensaimniecības kompleksa otrās kārtas un biogāzes ražotnes būvniecība, kā arī uzsākta piensaimniecības kompleksa trešās kārtas attīstība, tās ietvaros tiks uzbūvēta jauna ferma 450 govīm un modernizētas divas esošās.
2014. gadā “Pampāļu” apgrozījums ir nedaudz samazinājies, salīdzinot ar 2013. gadu, par 2%, tam par iemeslu ir bijuši nelabvēlīgie laika apstākļi, kas ietekmēja augkopības produkcijas ražību. Savukārt peļņa ir samazinājusies uz augsto izmaksu rēķina: lopkopībā lielāko peļņu sniedz piens, 2014. gadā tas tika realizēts par tūkstoš tonnām vairāk, kas labvēlīgi ietekmēja lopkopības peļņu, neskatoties uz to, ka piena realizācijas cena ievērojami kritās.
