Saspiestajai dabasgāzei grib minimālu akcīzi 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ministru kabinets atbalstījis Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu no nākamā gada piecas reizes samazināt akcīzes nodokli transportā izmantojamajai saspiestajai dabasgāzei (CNG), lai veicinātu videi draudzīga auto izmantošanu. Plāns paredz samazināt akcīzi no 9,64 eiro par megavatstundu (MWh) līdz 1,91 eiro par MWh. Priekšlikums vēl jāatbalsta Saeimai.
Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktors Edijs Šaicāns “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka ir divi iemesli, kāpēc ministrija izlēmusi iet šo ceļu.
“Visi zina uzliktās vides prasības un mūsu izvirzītos enerģētikas mērķus, kas paredz izmešu samazinājumu. Mūsu ieskatā saspiestā dabasgāze nodrošina pārejas periodu, kurā transporta sektors pārietu no netīrās degvielas uz tīrāku, pat ja tā joprojām ir fosilā degviela. Zinām, ka CNG samazina izmešus, un gribam veicināt sabiedrības pāreju uz tīrāku degvielu.”
Savukārt kā otru iemeslu viņš minēja Latvijas saistošo apņemšanos Alternatīvo degvielu attīstības plānā, kas paredz, ka katrai ES dalībvalstij jāizveido CNG un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) uzpildes staciju tīkls. “Akcīzes nodokļa likme bija kavējošs iemesls tīkla attīstībai. Samazinot akcīzi, dodam infrastruktūras attīstībai papildu stimulu,” sacīja EM pārstāvis.
Viņš uzsvēra, ka fosilās degvielas atbalstīšana nav pašmērķis, taču līdz ar CNG un LNG tīkla attīstību nākotnē šajās pašās stacijās būtu iespēja novirzīt dabai draudzīgo “zaļo” gāzi – biometānu.
“Ilgtermiņā mēs redzam, ka cilvēki brauks ar ūdeņraža darbinātiem auto vai elektroauto, bet šis risinājums būs pārejas periodam, kas visizteiktāk ietekmēs smagās mašīnas un autobusus, kas ir lieli dīzeļa patērētāji.” Šobrīd Latvijā gan ir tikai apmēram 160 ar CNG darbināmu transportlīdzekļu.
Šaicāns arī uzsvēra, ka samazinātā akcīzes likme plānota līdz 2026. gada 1. janvārim, jo ministrijai nav plāna fosilo degvielu atbalstīt ilgtermiņā. Attiecīgi piecu gadu laikā jāizveido infrastruktūra, kas ļaus nozarei strādāt ar normālu dabasgāzes likmi, bet samazināt akcīzi vai vispār tādu neieviest varētu jau pieminētajam biometānam.
Šobrīd ļoti aktīvi CNG uzpildes tīklu attīsta degvielas tirgotājs “Virši”. Uzņēmuma izpilddirektors Jānis Vība plānotās izmaiņas vērtē pozitīvi. Plāna rezultātā CNG cena varētu samazināties par aptuveni 14 centiem kilogramā (šobrīd “Virši” tīklā, neņemot vērā atlaides, CNG maksā 89 centus kilogramā), kas CNG padarīs konkurētspējīgu Baltijas valstu mērogā, kā arī nodrošinās potenciālajam klientam vēl lielāku degvielas izmaksu ietaupījumu.
Būtībā CNG nodrošinās aptuveni 30% ekonomiju degvielas izmaksās salīdzinājumā ar parastajiem degvielas produktiem, turklāt Vība uzskata, ka attiecība tikai palielināsies, turpinoties naftas cenu kāpumam.
Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš skaidroja, ka EM plāns nav neierasts, jo mērķis ir samazināt transporta negatīvo ietekmi uz vidi. Vairākās valstīs Eiropā CNG tīkls izveidots gana plašs un dažādus atbalsta mehānismus saņemošs.
“Jāuzsver, ka atbalsts CNG tiek uzskatīts par labi pamatotu, ja CNG ražošana notiek, izmantojot biometānu, tātad veicinot atjaunīgo enerģijas resursu izmantošanu.” Viņš minēja, ka, piemēram, Igaunijā atbalsta CNG infrastruktūras izveidošanu, subsidējot biometāna ražotājus un ar konkrētiem nosacījumiem kompensējot kapitālieguldījumus. Savukārt Somijā 2019. gadā bija 43 CNG uzpildes stacijas, kurās 53% no izmantotās gāzes bija biometāns. Arī Polija 2019. gada augustā ieviesa akcīzes nodokļa nulles likmi CNG, LNG, biometānam, biogāzei un ūdeņradim.
