Itāļi par Latvijas kāpostiem maksā četrkārt vairāk. Kas notiks ar dārzeņu cenām? 0
Pircējus, tostarp juridiskās personas publiskajos un privātajos iepirkumos, šajā sezonā gaida ļoti būtisks vairāku dārzeņu cenas pieaugums. Nepietiks arī vietējo dārzeņu.
“Nesen saņēmām Itālijas vairumtirgotāja cenas piedāvājumu galviņkāpostiem – par 65 centiem kilogramā. Rudenī! Pērn šajā laikā cena bija 12 – 15 centi/kg. Šāds piedāvājums rāda, ka kaut kas nav kārtībā visā Eiropā. Tādu vairumtirdzniecības cenu agrāk nav bijis!” šā gada dabas apstākļu ietekmi uz ES dalībvalstu dārzeņu tirgu ar piemēru raksturo KS “Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa.
Viņa brīdina par būtisku dārzeņu cenas pieaugumu šajā sezonā, turklāt vietējo burkānu un kāpostu pietiks vien līdz gadu mijai. “Burkāni sadīga vien uz Līgo svētkiem, aptuveni 30% kāpostu aizgāja bojā uzreiz pēc stādīšanas. Ražas praktiski nebūs. Izaugušie burkāni ir ar ķeburiem un grubuļiem – nevienādi, nepievilcīgi,” stāsta Strazdiņa, par vienu no iemesliem nosaucot arī aizvadītā gada slapjo rudeni, kas “sabojāja” augsni. Burkānu vairumtirdzniecības cena patlaban ir 35 – 40 centi/kg. Tā ir trīs reizes augstāka nekā pērn. Biešu raža pa reģioniem atšķiras: Kurzemē tās nokalta, Vidzemē nevar sūdzēties. Biešu cenas arī kāps. Sīpoli ir mazāki pēc izmēra, tomēr tie ir sausi un sažuvuši.
Latvijā audzēto kartupeļu, iespējams, pietiks līdz pavasarim. To raža ir vidēji par 30% mazāka nekā normālā gadā, tomēr tā nav katastrofāli mazāka. Kartupeļu cena citviet Eiropā patlaban ražas vākšanas laikā ir tuvu 30 centiem/kg. Kartupeļu sēklas raža ir par 50% zemāka nekā agrāk.
Kaimiņiem – igauņiem un lietuviešiem – dārzeņu audzēšanā vērojama līdzīga tendence kā Latvijā un citās valstīs. Ir vien dažas saimniecības, kur ierīkota laistīšana, tās ievāc ražu samērā labā līmenī. Tomēr šo ražu ātri izpirks.
“Šajā gadā cenas kāps visiem dārzeņiem. Plānojam, ka šā brīža cena turēsies līdz decembrim. Grūti paredzēt, kas notiks laika posmā no janvāra līdz martam.
Patlaban Latvijā dārzeņu cenas ir par 30 – 40% augstākas nekā pērn šajā laikā. Tomēr joprojām Latvijā ir viszemākās dārzeņu cenas Eiropā. Mūsu cenas patlaban ir pat zemākas nekā Polijā. Cik ilgi mēs šo viszemāko cenu Eiropā turēsim
?” vaicā dārzeņu audzētāju kooperatīva vadītāja.
Viņa arī vērš uzmanību uz publiskajos iepirkumos notiekošo “shēmošanu”. Proti, dārzeņu piegādātāji, piedaloties konkursos, saņem no audzētājiem apliecinājumu par varēšanu nodrošināt dārzeņu piegādes, tomēr pēc uzvaras šajos konkursos tie piegādā vislētākos un viszemākās kvalitātes dārzeņus, nevis Latvijā audzētos. Pārtikas un veterinārajam dienestam nepietiek inspektoru visu noslēgto piegāžu pārbaudei.
Uz jautājumu, vai šī augstākā cena nozīmē arī lielāku peļņu ražotājam, Strazdiņa teic, ka, gaidot lietu, viss mēslojums tāpat ir jāuzliek. Novirzes no normas dabā vienmēr maksājot dārgāk. “Zemnieki parasti pasmejas: ja ir slikta raža visiem, tad ir izdevīgāk – mazāk ir jāvāc no lauka un dārgāk var pārdot. No šāda viedokļa jā, tomēr, ja Latvijā dārzeņiem ražas zaudējumi ir 40 – 50%, bet cenas ir kāpušas par 30%, cenas kāpums neatsvērs zaudējumus,” tā E. Strazdiņa.
Atgādināsim, ka šā rudens dārzeņu cenu amortizējusi šajā gadā no 21 uz 5% samazinātā PVN likme augļiem un dārzeņiem.
