Čempionu sadarbība miglā tīta 0
Kārtīgs latviešu arkls, darbarūķis – tā tiek raksturots pludmales volejbolists Kristaps Šmits, kurš kopā ar Mihailu Samoilovu svētdien Jūrmalā uzvarēja Eiropas U-22 čempionātā. Šmits dzimis un audzis Kuldīgā, absolvējis Murjāņu sporta ģimnāziju, ziemā spēlē klasisko volejbolu Baltijas līgas komandā “OC Limbaži/MSĢ”. Šim sporta veidam mazs augumā (1,86 m), bet ļoti atlētisks un teicami spēlē aizsardzībā, var arī jaudīgi uzbrukt.
“Visa nedēļa bija smaga, jau pirmajā mačā zaudējām norvēģiem, kuri vēlāk izstājās izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā. Noskaņojums nebija labs, tomēr zinājām, ka jāiet līdz galam. Galvenais bija tikt pāri šveiciešiem ceturtdaļfinālā – mums tas bija tikpat kā fināls, grūtākā spēle turnīrā,” ceļu uz pirmo lielo titulu atcerējās 20 gadus vecais Kristaps Šmits. “Finālā izdevās viss, ko pirms tam norunājām, treneri bija izanalizējuši pretinieku video, un plānu realizējām. Otrajā setā paši palaidāmies, starptautiskajās spēlēs, šķiet, vēl nekad nebija izdevies no 16:19 tikt līdz 21:19.” Pērn viņš ar Samoilovu izcīnīja bronzu pasaules U-21 čempionātā, bet abus panākumus esot grūti salīdzināt, jo Eiropā tikt pie medaļas ir pat grūtāk.
“Latviešu arkls, kurzemnieks. Kristapam piemīt visas sportistam nepieciešamās īpašības,” savu audzēkni slavē treneris Lauris Iecelnieks. “Nav daudz tādu, kuri var spēlēt ar viņa fiziskajiem parametriem. Skriešana, lēkšana, spēks un eksplozivitāte, trenēts labā līmenī. Raksturā kluss, nepatīk zīmēties. Strādāju ar viņu piecus gadus, sākumā ne īsti lēca, ne skrēja, bet man bija sajūta, ka jādodas pludmales volejbola virzienā. Solīti pa solītim gājām uz priekšu. Darba zirgs – ja arī pēc titula izcīnīšanas es Kristapam teiktu, ka jāiet skriet, lēkt un peldēt pāri jūrai, viņš ietu ar. Uzticas man, arī tad, ja esmu prom, uzraksta, vai drīkst treniņā darīt to un to. Vai vaicā arī atļauju iedzert alu? Pēc zelta pirmo reizi saskandinājām vīna glāzes. Domāju, viņš labi saprot spēles noteikumus.”
Šonedēļ Kristaps Šmits un Mihails Samoilovs startē Pasaules kausa izcīņas vienas zvaigznes turnīrā Slovēnijā un pēc tam tāda paša ranga sacensībās Lihtenšteinā. Abu kopējās sadarbības nākotne šobrīd ir miglā tīta. Genādijs Samoilovs savu dēlu Mihailu par spīti raženajam augumam (divi metri) labprātāk redzētu spēlējam kā aizsargu, bet kur atrast spēcīgu bloķētāju? Ar pārinieka meklējumiem piecus gadus mocījās Londonas olimpisko spēļu bronzas laureāts Mārtiņš Pļaviņš, līdz veiksmīgo lozi izvilka Edgara Toča personā.
“Jāsaprot, vai Miša gatavs spēlēt par bloķētāju. Ja ir, tad var domāt, bet, ja ne, tad jānoskata kāds cits,” Iecelnieks atzīst, ka daudz kas atkarīgs no Samoilova lēmuma. Pats Šmits plāno arī turpmāk ziemā spēlēt klasisko volejbolu.
