Kalvītis: Pasaules čempionāts Rīgā noteikti būs, taču var izmaksāt daudz dārgāk 0
Pasaules čempionāts 2021. gadā Latvijā noteikti notiks, bet var izmaksāt daudz dārgāk nekā saskaņā ar pašreizējo plānu, “LA” pauda Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis.
Naudas pietiek
Lai Latvijā pēc nepilniem diviem gadiem notiktu pasaules hokeja čempionāts, ir jāuzbūvē standartiem atbilstoša treniņu halle, un to ieplānots izdarīt “Daugavas” stadiona rekonstrukcijas projekta ietvaros. Tiesa, pirmais iepirkuma konkurss noslēdzās neveiksmīgi, jo pieteicās tikai viens neatbilstošs pretendents. Nākamā pieteikumu kārta noslēgsies 1. augustā.
“Šobrīd teikt, ka ir apdraudēta turnīra rīkošana, būtu pārspīlēti. Jāgaida konkursa rezultāti. Visu varēja izdarīt laikus, bet ir novilkts līdz pēdējam brīdim,” sarūgtināts par procesa gaitu ir Aigars Kalvītis. Kavēšanās saistīta ar to, ka stadiona rekonstrukcijas projektā notika būtiskas izmaiņas, turklāt pavasarī tika mainīta arī stadiona vadība.
Ledus halles kopējās būvniecības izmaksas plānotas 10,5 miljoni eiro. Kalvītis nedomā, ka būvnieku interese trūkst pārāk mazā finansējuma dēļ: “Nevajag jau būvēt monstru, treniņu hallei tā ir liela summa.
“Daugavas” stadionā būs divi ledus laukumi, un desmit miljoni ir absolūti pietiekami. Tiesa, ja grib sabāzt iekšā vēl nez ko, tad, iespējams, ka summa ir nepietiekama.”
“Kurbada” halles līdzīpašnieks Andis Pikāns iepriekš “LA” pauda neizpratni, kāpēc valstij “Daugavas” stadionā jābūvē divi ledus laukumi, jo tad Rīgā varētu būt pārāk liels piedāvājums, attiecīgi – privāto haļļu īpašniekiem problēmas ar noslodzi. Kalvītis akcentē, ka nedrīkst aizmirst arī citus sporta veidus – kerlingu, daiļslidošanu, šorttreku: “Ja būvē šādu centru, ir labi, ka būs divi ledus laukumi, jo citiem sporta veidiem šobrīd nav mājvietu.”
Rezerves variants
LHF esot rezerves variants treniņu halles nodrošināšanā 2021. gada pasaules čempionāta vajadzībām, bet to Kalvītis šobrīd publiski nevēlas apspriest, norādot vien to, ka tas būtu pagaidu variants un – daudz dārgāks, nekā uzbūvējot halli “Daugavas” stadionā.
“Tādā gadījumā tas būs tikai nolaidības dēļ, jo čempionāta rīkošanas tiesības ieguvām 2017. gadā. Laika bija diezgan, Eiropas nauda bija piešķirta, un neuzbūvēšana ir absolūta nolaidība,” uzsver Kalvītis. “Skonto” halles pārveidošana hokeja vajadzībām neesot plānota.
Aigars Kalvītis arī akcentē to, ka pēc Krišjāņa Kariņa valdības izveidošanas joprojām nav atjaunota pasaules čempionāta organizācijas komitejas darbība. “Esmu ticies gan ar premjeru, gan izglītības ministri, viņi ir solījuši, ka viss tiks nokārtots, bet nekas līdz šai dienai nav noticis. Līdz ar to nav nevienas koordinējošas struktūras no valsts puses, kas interesējas par šo jautājumu. Pie ministres bijām jūnija sākumā, ir pagājis pusotrs mēnesis un rezultāta nav,” atzīst Aigars Kalvītis.
Organizācijas komitejā tradicionāli no valdības būtu jādarbojas premjeram, finanšu, iekšlietu, izglītības, kultūras ministriem. Pēdējā sēde esot notikusi decembrī, kad premjera krēslā vēl sēdēja Māris Kučinskis. “Kad pirmais konkurss par ledus halles būvniecību beidzās neveiksmīgi, sākām celt trauksmi, ka jānāk kopā un jādomā. Taču tagad valdība uz mēnesi aizgājusi atvaļinājumā,” norāda Kalvītis.
21. augustā Rīgā ieradīsies Starptautiskās hokeja federācijas komisija, kurā tiks vērtēta arī gatavošanās 2021. gada pasaules čempionātam. To kopīgi apņēmušās organizēt Latvija un Baltkrievija.