13.04.2016. Mēs zinām, ka stāvam ar abām kājām uz zemes! 0
4 Muluk
Šodienā pietiek saprast, ka mēs no Zemes nenokrītam un neaizlidojam kosmosā tāpēc, ka Zemei piemīt gravitācija. Pietiek, ka zinām, ka mēness spīd, jo atstaro saules gaismu. Pietiek ar to, ka zinām, ka esam cilvēki! Un ja vēl spējam kaut mazliet apjaust to, ka cilvēki nav tikai gaļas gabali, ka tas, kas mūsos piešķir spēju kustēties var tik ļoti atšķirties no blakus esošā cilvēka būtības, ka atliek toleranti pieņemt pasaules dažādību, atļaut tai pastāvēt. Mēs esam tādi, kādi esam un tieši tādi arī vēlamies būt – būt paši. Tas ir nosacījums, lai abas kājas būtu precīzi līdz zemei un gali vēl atliektos.
No otras puses, atrodoties divus metrus virs zemes, lidinoties un esot nemitīgā kustībā arī var ienest stabilitāti. Ne jau stagnācija dod stabilitāti, bet spēja apstrādāt situācijas. Izdzīvošanas pamatnosacījums ir adaptēšanās spēja!!! Padomājiet par to! Ne jau tas, ka mēs darām tā kā mūsu vecāki, vecvecāki un 100 paaudzes pirms mums, nodrošina to, ka cilvēki neizmirst, bet gan šī nemitīgā attīstība un pielāgošanās!
