Ceļu satiksmei drošākā pilsēta un novads: Satiksmes ministrija nosauc uzvarētājus! 20
Satiksmes ministrija (SM) “Ceļu satiksmes drošības pašvaldību novērtēšanas indeksā 2022”, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) statistiku novadā un iedzīvotāju viedokli, par ceļu satiksmei drošāko pilsētu atzinusi Ventspili un par drošāko novadu – Varakļānu novadu, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.
Konkurss norisinās otro reizi, nosakot uzvarētājus divās kategorijās: “Balva – ceļu satiksmes drošākā pilsēta” un “Balva – ceļu satiksmes drošākais novads”. Konkursa mērķis ir izcelt un popularizēt labās prakses piemērus par ceļu satiksmes drošības uzlabošanas iniciatīvām, kā arī veicināt izpratni pašvaldību atbildīgo amatpersonu un iedzīvotāju vidū par ceļu satiksmes drošību, sekmējot pakāpenisku ceļu satiksmes drošības uzlabošanu Latvijas pašvaldībās.
Salīdzinot ar 2021.gada rezultātiem, pilsētu kategorijā nav novērojamas izmaiņas.
Par ceļu satiksmei drošāko pilsētu atzīta Ventspils, kas izceļas ar vislabāko statistiku attiecībā uz CSNg, kam seko Rēzekne, kas saņēmusi otro labāko iedzīvotāju vērtējumu, savukārt trešo vietu saglabājusi Liepāja, kas ir otrais zemākais CSNg skaits pilsētā.
Saņemot pirmās vietas godalgu, pašvaldības iestādes “Ventspils Komunālā pārvalde” direktors Andris Kausenieks sacīja, ka sasniegtais ceļu drošības līmenis ir jānotur arī turpmāk.
Savukārt novadu kategorijā vērojamas izmaiņas – Varakļānu novads, kas no 27.-30. vietas 2021.gadā pakāpies uz pirmo vietu 2022.gadā.
Varakļānu novads izceļas ar zemāko CSNg skaitu. Otro vietu ieguvis Līvānu novads, kas pirms tam ierindojies sestajā vietā. Trešo vietu ar kritiskāku iedzīvotāju novērtējumu, bet zemiem CSNg rādītājiem ieguvis Alūksnes novads.
Varakļānu novada priekšsēdētājs Māris Justs (LA) norādīja, ka pašvaldība domā par ceļu drošību novadā kopumā, it sevišķi pie skolām un tur, kur ir intensīva iedzīvotāju kustība.
Konkursā veiktās iedzīvotāju aptaujas par ceļu satiksmes drošību rezultāti liecina, ka iedzīvotāju vērtējums par ceļu satiksmes drošību un ceļu infrastruktūru pašvaldībās ir palicis nemainīgs. 34% Latvijas iedzīvotāju savās pašvaldībās ceļu satiksmē jūtas droši, savukārt 40% satiksmi savā novadā vai pilsētā raksturo kā vidēji drošu. Visnedrošāk satiksmē jūtas tie, kas ikdienā pārvietojas ar elektroskrejriteni (48%) un velosipēdu (37%). Savukārt tie, kas ikdienā pārvietojas ar automašīnām, ceļu satiksmē lielākoties jūtas droši vai ļoti droši (84%).
Salīdzinot 2021. un 2022.gada pētījumu rezultātus, iedzīvotāju viedoklis par ceļu infrastruktūras stāvokli valstī ir uzlabojies – trešdaļa jeb 30% no aptaujātajiem to vērtē kā ļoti labu vai labu, savukārt 42% kā apmierinošu. Tikmēr 62% atzīst, ka ir novērojuši uzlabojumus, kas vērsti uz ceļu satiksmes drošības un satiksmes plūsmas pilnveidošanu viņu pašvaldībās.
Ceturtdaļa (26%) iedzīvotāju atzīst, ka pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus kā automašīnas vadītāji vismaz vienu reizi mēnesī. Visbiežāk pieļautie ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi autovadītājiem ir braukšanas ātruma ierobežojuma neievērošana ārpus pilsētas (52%) un pilsētā (29%), telefona lietošana, esot pie stūres (19%), un pagriezienu nerādīšanu (11%). Iedzīvotāji, kas ikdienā pārvietojas ar kājām, atzīst, ka visbiežāk šķērso ielu neatļautā vietā (40%) un pie sarkanās gaismas luksofora (25%). Savukārt tie, kas pārvietojas ar velosipēdu, elektroskrejriteni, motociklu vai mopēdu, kā savus visbiežāk veiktos pārkāpumus min braukšanu pa ietvi (14%) un pagriezienu nerādīšanu (11%).
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) norāda, ka ceļu satiksmes drošības jomā, īpaši attiecībā uz mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, ir nepieciešami būtiski uzlabojumi. Papildinot, ka pamatā runa ir par trīs jomām – sodu politiku, infrastruktūru un drošības kultūru jeb pārvietošanās paradumiem, lai ikviens satiksmē justos droši.
Infrastruktūras uzlabošana drošai mikromobilitātei un piekļūstamības nodrošināšanai ir jautājumi, kas risināmi kopā ar pašvaldībām, jo tieši tās plāno un īsteno pasākumus savās teritorijās.
“Tāpēc ir būtiski atzīmēt tās pašvaldības, kas īstenojušas un turpina īstenot pasākumus, lai iedzīvotāji justos droši dodoties savās ikdienas gaitās,” pauda Briškens.
Īstenojot konkursu, veikta pieejamo CSNg statistikas datu un faktu apkopošana, vērtēšana un analīze, kā arī iedzīvotāju aptauja par ceļu satiksmes drošību un ceļu infrastruktūru savā pašvaldībā. Uzvarētāji noteikti, apvienojot statistikas datus (70% no kopējā rezultāta) un iedzīvotāju aptaujā iegūtos rezultātus (30% no kopējā rezultāta). Pētījums 2023.gada jūlijā veikts ar pētījumu aģentūru “Norstat”. Pētījumā savu viedokli pauda 2002 respondenti visā Latvijā.
Konkursu finansē no Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem.
Jau ziņots, ka pērn par ceļu satiksmei drošāko pilsētu Latvijā atzīta Ventspils, savukārt 36 novadu konkurencē pirmajā vietā ierindojās Valkas novads.
Pēc CSDD datiem, pērn ceļu satiksmes negadījumos tika ievainoti 3600 cilvēku, no kuriem 1517 bija mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki. Smagus ievainojumus pērn guva 428 cilvēki, no tiem 223 mazaizsargātie, bet gāja bojā – 113, no tiem teju puse jeb 55 bija mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki.
