Ceļu policists aizsargājās vai uzbruka? 6
Pie Valsts policijas Ventspils iecirkņa 2018. gada 11. septembrī risinājās notikumi, kas beidzās ar ceļu policista kriminālu notiesāšanu un darba zaudēšanu. Kas tas bija – aizsardzība, uzbrukums, provokācija, tēlošana, sitiens, grūdiens?
Autovadītājs uzskata, ka policists viņam apzināti sitis, policists – ka tikai atgrūdis. Bet pirmās divas Latvijas tiesu instances šo incidentu novērtējušas pēc Krimināllikuma 317. panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, saistītu ar vardarbību, un sodījušas ceļu policistu ar 120 piespiedu darba stundām un liegumu gadu strādāt tiesībsargājošās iestādēs. Ceļu policists spriedumu pārsūdzējis Augstākajā tiesā, kas lietu 20. februārī arī pieņēmusi izskatīšanai.
Viss sākās uz ielas
Kā stāsta Juris Gļaņenko, viss sācies tā: ticis apturēts automobilis “BMW”, kura vadītājs un pasažieris bija pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumu prasības – nebija piesprādzējušies ar drošības jostām, par ko abām personām tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.
Autovadītājs paaugstinātā balss tonī, izmantojot krievu valodas necenzētus vārdus, esot izrādījis agresiju saistībā ar policista darba pienākumu pildīšanu un centies izraut no rokām sastādīto administratīvo pārkāpuma protokolu. Jurim izvērsusies vārdu pārmaiņa ar transportlīdzekļa vadītāju, kurš sodam neesot piekritis un vēlāk devies uz policiju to apstrīdēt, savukārt pasažiere protokolu parakstījusi un tam piekritusi.
Kā lasāms tiesu spriedumā, notikumi risinājušies dienas vidū Ventspilī. Juris Gļaņenko bijis kopā ar kolēģi Andi Sproģi, kurš rakstījis protokolu “BMW” vadītājam, bet Juris – “BMW” pasažierei. Vadītājs neesot piekritis protokolam, un Andis Sproģis pieklājīgi izstāstījis pārsūdzēšanas kārtību un izsniedzis protokola kopiju. Tad abi policisti braukuši uz policijas iecirkni.
A. Sproģis tiesā teica, ka neesot dzirdējis, ko Juris runājis ar “BMW” vadītāju, jo tajā brīdī atradies dienesta automobilī.
J. Gļaņenko tiesā liecināja, ka “BMW” vadītājs kolēģim agresīvi jautājis, kur ir pierādījumi, un kolēģis atbildējis, ka pierādījumi ir viņa acis. Diemžēl video ieraksta sistēma nav bijusi ieslēgta.
“Kad caur atvērto logu padevu pasažierei protokolu, viņa pajautāja – kas tas ir? Mierīgi atbildēju, ka tas ir par drošības jostu un ka pa pirmo reizi ir brīdinājums. Pasažiere vēl nebija protokolu paņēmusi, kad vadītājs mēģināja man to izraut.
Nedevu, teicu, ka tas nav viņam. Tad vadītājs pateicis “ahujeļi” un piedraudējis ar mani vēlāk tikt galā. Pasažierei pretenziju nebija – pirms iešanas projām viņai pateicu, ka vajadzētu vīram normāli iemācīt runāt ar cilvēkiem. Es nebiju agresīvi noskaņots un necenzētus vārdus nelietoju,” tiesā teica J. Gļaņenko.
Savukārt “BMW” vadītājs Nikolajs Kozačuks tiesā apgalvoja, ka abi ar sievu bijuši piesprādzējušies. Policists nestādījies priekšā, rupji stāstījis, ka viņi neesot bijuši piesprādzējušies. Kad policists aizgājis un atgriezies ar protokolu, viņš atkārtoti lūdzis viņu stādīties priekšā, policists esot kļuvis ļoti rupjš un nosaucis viņu par pidarasu, krieviski teicis “iģi ti na[…]j”.
Sapratis, ka var izraisīties konflikts un viņu vēl izraus no automašīnas, N. Kozačuks parakstījis protokolu, taču savā protokola kopijā piefiksējis, ka nepiekrīt policistu konstatētajam.
Jeļena tiesā sniedza identiskas liecības kā viņas vīrs.
Incidents pie policijas durvīm
“Apmēram stundu pēc notikuma mēs ar kolēģi devāmies uz Ventspils policijas iecirkni. Pamanīju, ka vienlaicīgi ar mums uz dienesta telpām dodas arī iepriekš apturētā transportlīdzekļa vadītājs, rokās turot administratīvā pārkāpuma protokola kopiju. Es viņu uzrunāju, jautājot, vai viņš nāk sūdzēties, – mans mērķis bija paskaidrot, kādā veidā pārsūdzība ir iespējama.
Vīrietis strauji pagriezās, apstājās aptuveni divdesmit centimetru attālumā no manis un, skatoties tieši sejā, krieviski teica: “Ja s taboi, suka, razberus!” (“Es ar tevi, kuce, tikšu galā!” – A.D.) un ar savu galvu veica strauju kustību manas sejas virzienā.
Tā kā vīrietis bija izrādījis agresiju jau pie apturētā transportlīdzekļa, šādu reakciju es izjutu kā apdraudējumu, ar šādām situācijām ir nācies saskarties. Vīrietis pārkāpa drošu attālumu un izteica man ne tikai mutiskus draudus, bet arī izdarīja apzinātu kustību ar galvu, ko uztvēru kā iespējamo sitienu, pēc kura var sekot arī spēriens ar kāju.
Tādēļ ar savas kreisās rokas plaukstu atgrūdu šo vīrieti no sevis. Pēc šī atgrūdiena vīrietis sagrīļojās un devās uz Ventspils iecirkņa dienesta telpām. Es sekoju viņam, jo situācija prasīja izskaidrojumu. Administratīvā pārkāpuma protokolu saņēmušais kungs bija agresīvi noskaņots, vēlējās rakstīt iesniegumu.
Kolēģi izstāstīja iesnieguma iesniegšanas kārtību un vīrietis devās projām no Ventspils iecirkņa dienesta telpām. Par notikušo faktu sastādīju dienesta ziņojumu un veicu tā reģistrāciju elektroniskajā notikumu žurnālā atbilstoši iekšējo normatīvo aktu prasībām,” man stāsta Juris Gļaņenko.
Tiesā viņš vēl bija piebildis, ka “BMW” vadītājam neesot mērķtiecīgi sitis, tikai atgrūdis: atgrūšanas kustība ar kreiso roku sanākusi it kā ar atvēzienu, jo bijis traumēts kreisais plecs. Ja būtu gribējis sist, tad to būtu darījis ar labo roku un nevis ar atvērtu plaukstu, bet dūri.
Nikolajs Kozačuks tiesā liecināja, ka pie policijas durvīm ceļu policists viņam pateicis, lai viņš ejot “na[..]j”, bet viņš atbildējis, ka tā neesot viņa darīšana, kurp viņš ejot, un tad saņēmis negaidītu sitienu, pakritis, sajutis spēcīgas sāpes, nespēku, uz brīdi zaudējis orientāciju un bijis šokā.
Uzrakstījis iesniegumu. Aizbraucis uz Ventspils slimnīcu, kur ārsts konstatējis galvas un sejas sasitumu. Vaigs sāpējis vairākas dienas. Eksperts gan sasitumu kā miesas bojājumu nenovērtēja. Nikolajs tiesā kaitējuma kompensāciju nepieteica.
Jura kolēģis Andis bijis incidenta liecinieks. Tiesā teica, ka starp kolēģi un “BMW” vadītāju bijusi asa vārdu apmaiņa, bet precīzus izteicienus neatcerējās, tikai to, ka “BMW” vadītāja vārdi bijuši izaicinoši.
Ko vērtēja tiesa
Kurzemes rajona tiesas tiesnesis Ainars Feldmanis savā spriedumā norāda, ka Juris Gļaņenko ar plaukstu sitis pa Nikolaja Kozačuka galvu tīši. Šādas darbības nav tiesīgs izdarīt neviens policists, izņemot gadījumus, kas piešķir tiesības lietot spēku: lai atvairītu uzbrukumu.
Konkrētajā gadījumā tiesnesis neuzskata, ka “BMW” vadītāja izaicinošā izturēšanās būtu tāds uzbrukums, kas jāatvaira, izdarot sitienu. Jurim bijis pienākums vispirms panākt, lai konflikts neattīstās, un varbūtībai, ka cietušais varētu izdarīt sitienu ar galvu, piešķirama otršķirīga nozīme.
Pēc tiesneša domām, arī tas, ka “BMW” vadītājam viena roka bijusi kabatā, otra – gar sāniem, liecinot, ka sitiena iespējamība ar galvu bijusi maza, visticamāk, viņš gribējis tikai provocēt un policists nav savaldījies.
Tiesnesis rezumē, ka policists sitis bez tiesiska pamata un tādējādi tīši pārkāpis savas dienesta pilnvaras, pārkāpjot arī policijas ētikas kodeksā noteikto misiju “kalpot un aizsargāt”.
Tiesnesis norāda, ka neesot pilnībā izslēdzams, ka policists var zaudēt savaldīšanos un tas nerada kaitējumu policijas prestižam, taču šis neesot tas gadījums – tika pieļauta vardarbība konflikta laikā, kas no pārvaldes (starp personu un varas pārstāvi) attiecībām pārauga personiskās attiecībās.
Šāda veida konflikti diskreditē policiju, un policista personisko ambīciju nostādīšana augstāk par dienesta interesēm ir nepieļaujama, vērtē tiesnesis A. Feldmanis. Vienlaikus gan viņš norāda, ka notikušajam ir gadījuma raksturs un policista rīcību daļēji veicināja “BMW” vadītāja uzvedība.
Pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzēja ne tikai J. Gļaņenko, bet arī prokurore Ineta Vīnšteina, kurai sods šķita par maigu un kura vēlējās sodu tuvāk maksimālai robežai: 240 piespiedu darba stundas un liegt darbu tiesībsargājošās iestādēs uz trijiem gadiem.
Savukārt J. Gļaņenko ar savu aizstāvi Didzi Vilemsonu spriedumu pārsūdzēja, uzskatot, ka būtu pilnībā attaisnojams. Aizstāvība uzskata, ka “BMW” vadītājs bijis agresīvs gan protokolu sastādīšanas laikā, gan pie policijas iecirkņa.
Video redzams, cik tuvu cietušais pienācis pie policista, cik agresīva bijusi viņa nostāja un ka pastāvējusi iespēja, ka viņš var nodarīt miesas bojājumus varas pārstāvim. Un policists rīkojies preventīvi: atstūmis Nikolaju, lai novērstu situācijas eskalāciju, tādējādi rīkojies likumīgi.
Kurzemes apgabaltiesa atstāja spēkā rajona tiesas spriedumu.
Vairs nestrādā policijā
Juris Gļaņenko šobrīd no Valsts policijas ir prom un strādā par Neatliekamās medicīniskās palīdzības šoferi. Par incidentu ar “BMW” šoferi saņēma divus rājienus: par video ieraksta neveikšanu, komunicējot ar ceļu satiksmes noteikumu neievērotāju, un nepamatotu fiziska spēka pielietošanu.
“Esmu nostrādājis Latvijas iekšlietu struktūrās gandrīz 15 gadus. Domāju, ka biju viens no tiem darbiniekiem, kuriem patiešām rūpēja, lai likums tiek ievērots, un, roku liekot uz sirds, vienmēr esmu darījis savu darbu pēc labākās sirdsapziņas. 2018. gada decembrī, manuprāt, atklāti ignorējot un pārkāpjot likumus, tiku atstādināts no amata pēc Valsts policijas priekšnieka pavēles.
Centieni saņemt pamatotu skaidrojumu no darba devēja ne ar ko nav beigušies. Policijas priekšnieku un Iekšlietu ministriju tādi sīkumi neinteresē,” man saka Juris. Viņš neesot arī saņēmis pienākošos izdienas pabalstu.
Pēc bijušā policista domām, arī izmeklēšana bijusi neprofesionāla ar vairākiem kriminālprocesa normu pārkāpumiem, bet viņa sūdzības netika uzklausītas. Iekšējā drošības biroja priekšnieks V. Mūrnieks viņam rakstiski atbildējis, ka izmeklēšanā pārkāpumi nav konstatēti.
