Ceļu būvnieki nervozē, iespējami protesti 0
Nākamajā gadā iecerētais atbalsts nonācis pretrunā ar Nacionālās attīstības plāna mērķiem
Trešdien, 7.augustā, 19 ceļu būves uzņēmumus pārstāvošā biedrība “Latvijas ceļu būvētājs” tikšanās laikā ar žurnālistiem vērsa uzmanību, ka bez papildu naudas atbalsta ceļiem nozare nākamajā gadā bankrotēs. Satraukumam ir iemesls – nākamajos divos gados nav iecerēts saņemt papildu ES naudas atbalstu, varēs pabeigt vien sāktos projektus, bet valsts budžetā ceļiem paredzētā naudas summa ir ļoti maza. Ja salīdzinām to ar kaimiņvalstīm, tad redzam, ka pērn Lietuvā uz vienu kilometru valsts autoceļu piešķīra 6535, Igaunijā 7658, bet Latvijā vien 2710 latus.
Ceļu būvnieku bažām pievienojas arī Latvijas pašvaldības. Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš teic, ka arī pašvaldības nākamajos gados varēs saņemt vien atbalstu esošo ES projektu pabeigšanai.
A. Salmiņš uzsver – ja ceļi no visa nākamā plānošanas perioda nesaņems vienu trešdaļu jeb vienu miljardu eiro, kā tas prasīts šonedēļ notiekošā LPS 24. kongresa rezolūcijā, tad netiks sasniegti Nacionālās attīstības plānā (NAP) izvirzītie mērķi. Kādi tie ir? “Nodrošināt attīstības centru ērtu un drošu sasniedzamību, panākot 2020. gadā labu braukšanas kvalitāti pa autoceļiem, kas savieno nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus. Valsts galveno ceļu sakārtošana: 2020. gadā – par 85%, bet 2030. gadā – par 100%. Valsts reģionālie autoceļi – 2020. gadā par 65%, 2030. gadā – par 85%.” Runa ir par šo ceļu sakārtošanu apmierinošā stāvoklī.
Patlaban puse valsts galveno ceļu un puse valsts reģionālo ceļu ir avārijas stāvoklī. NAP izvirzīto mērķu sasniegšanai ir paredzēti 580 miljoni latu, tomēr ar šo naudu pietiek, labi ja šā brīža situācijas saglabāšanai. Svarīgi arī, ka ceļu glābšana ir vien 22. valsts budžeta prioritāte.
Šonedēļ VAS “Latvijas valsts ceļi” jaunais vadītājs Jānis Lange intervijā Latvijas radio nosauca svarīgu skaitli – autobraucēji ik gadu slikto ceļu dēļ cieš aptuveni 500 miljonu latu lielus zaudējumus.
Valsts nākamā gadā budžeta projektā ceļiem ir paredzēti 82,2 miljoni latu, bet Satiksmes ministrija papildus pieprasīja 28,9 miljonus latu. Ceļu būvniekus uztrauc, vai papildus pieprasīto naudu ceļi tiešām saņems, vai no nākamā gada varēs izmantot ES atbalstu.
“Mēs skatāmies uz šīm lietām reāli, un reālā situācija ir tāda, ka savlaicīgs Eiropas finansējums nav garantēts, un gadījumā, ja valsts nepiešķirs Satiksmes ministrijas prasīto finansējumu, jau nākamgad nozari piemeklēs bankrots, bet jau nākamajā pavasarī par sabrukušajiem ceļiem trauksmi cels ne tikai Vecpiebalgas, bet arī daudzu citu pilsētu un ciemu iedzīvotāji,” vakar situāciju komentēja “Latvijas ceļu būvētāja” vadītājs Andris Bērziņš.
Viņš arī teic, ka no autoceļu būvei paredzētās naudas viena trešā daļa (pērn tie bija 40,52 milj. latu) atgriežas valsts budžetā nodokļu maksājumos.
“Latvijas ceļu būvētāja” izpilddirektors Zigmārs Brunavs vakar skaidroja, ka aizvien vairāk palielinās Latvijas ceļu apjoms, kuriem līdz ar pašreizējo finansējumu nav plānota jebkāda sakopšana. Kā stāsta Z. Brunavs, saskaņā ar NAP paredzēto, Satiksmes ministrijas izveidoto autoceļu sakārtošanas programmu tie ir 49% no valsts galvenajiem autoceļiem un pat 82% no vietējiem autoceļiem.
A. Bērziņš redakcijai sūtītajā vēstījumā atzīst, ka būvnieki kļūst aizvien nervozāki, gaidot lēmumu par savu nākotni. “Patlaban demonstrācijas vēl nerīkosim un smago tehniku Brīvības ielā nedzīsim, jo būvnieki ir racionāli cilvēki un saprot, ka vasarā ir jāstrādā, turklāt joprojām arī ceram, ka valdība rīkosies saprātīgi un lems par labu Latvijas ceļu ilgtspējai. Taču vajadzības gadījumā darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai liktu valdībai pamanīt, kas notiek ar ceļiem un nozari. Ja būs nepieciešams, izskatīsim arī iespēju atbildīgos likumdevējus sūdzēt Satversmes tiesā par savu pienākumu nepildīšanu,” tā A. Bērziņš.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss vakar, atbildot uz ceļu būvnieku paustajām bažām, skaidroja, ka Finanšu ministrijas sagatavotais valsts budžeta prioritāšu piedāvājums ir darba dokuments, ar kuru valdībai vēl jāstrādā, lai panāktu vienotu viedokli. Anrijs Matīss: “Kā jau vairākkārt esmu uzsvēris, mana darba galvenā prioritāte ir autoceļu sakārtošana. Valdība maijā konceptuāli atbalstīja SM programmu 2014. – 2020. gadam, kas paredz turpmākajos gados pakāpeniski palielināt ceļu finansējumu. Esmu pārliecināts, ka atbalsts nozarei atspoguļosies arī 2014. gada budžetā, un SM pieprasījums gūs atbalstu. Uzskatu, ka izraudzītās prioritātes jāvērtē arī kontekstā ar to, kāda ir plānoto investīciju ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem. Jāņem vērā, ka trešdaļa no ceļu būvniecībā ieguldītās naudas atgriežas valsts budžetā nodokļu veidā. Attiecībā uz ceļu būvnieku bažām par Eiropas Savienības līdzekļu pieejamību nākamā gada sākumā – Satiksmes ministrijas rīcībā nav informācijas, ka būtu paredzamas nobīdes no iepriekš plānotā.”
