Ceļu būvnieki aicina Vilku atvainoties par tvītiem sastrēguma laikā; ministrs atvainojas šoferiem 0
Ceļu būves SIA “Binders” atklātajā vēstulē finanšu ministram Andrim Vilkam (V) pārmet ceļu būves valsts finansējuma modeļa neesamību, neizpratni par ceļu būves procesiem un aicina ministru vismaz publiski atvainoties ceļu būvētājiem.
Jau ziņots, ka piektdienas, 6.septembra, vakarā izveidojās ievērojams sastrēgums uz Brīvības ielas virzienā uz Berģiem. Satiksmes kustība bija gandrīz apstājusies ceļa posmā no Teikas līdz pat Berģiem, jo posmā no Berģiem līdz pagriezienam uz Baltezeru notika ceļa remontdarbi un kustība tika organizēta tikai pa vienu no trim joslām.
Arī finanšu ministrs Andris Vilks (V) savā mikroblogošanas vietnē “Twitter” ironizēja, ka “izcili pārdomāta asfalta liešana piektdienas vakarā Brīvības gatvē… Kura kompānija to veic????”. Viņš pauda sašutumu: “Tā ir ņirgāšanās par autobraucējiem, kas šovakar notiek braucot ārā no Rīgas uz Vidzemi [..] Labo šosejas posmu, kas bija daudz labākā stāvoklī nekā ntie km uz Siguldas pusi. Absurds! Būtu Vecpiebalgai atdevuši P30!”. Ministrs piebilda: “Jo ātrāk mums būs ārvalstu ceļu būvnieki jo labāk.”
Netīk ārvalstu būvnieku cildināšana
“Aicinām Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) skaidrot finanšu ministra apgalvojumu “Jo ātrāk mums būs ārvalstu ceļu būvnieki, jo labāk”. Latvijas valdības pārstāvis publiski atļāvās paust naidu un nicinājumu visai Latvijas ceļu būvniecības nozarei un tīksmināties par laiku, kad tā būs iznīcināta. Vai tā ir kopējā valdības attieksme pret nacionālo uzņēmējdarbību Latvijā? Par politiķu morāles etalonu uzskatītajā Skandināvijā ministri pēc šādas izrunāšanās no amata atkāpjas paši vai vismaz publiski atvainojas,” teikts “Bindera” izplatītajā vēstulē.
“Binders” vērš Vilka uzmanību, ka Latvijā ceļu būves tirgū vietējām būvfirmām konkurenci jau sen veido un iepirkumos uzvar Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Vācijas, Austrijas kompānijas – “Merks”, “Panevežio keliai”, “Lemminkainen Latvija”, “Matthai”, “Strabag”, “Hochtief” un citas.
“Jūs ironizējāt par “izcili pārdomāto asfalta liešanu piektdienas vakarā”. Vilka kungs, mēs strādājam, atbilstoši “izcili pārdomātai” iepirkumu sistēmai un vēl “izcilāk pārdomātam” valsts finansējuma modelim jeb precīzāk – tā neesamībai, kas nekādi neveicina normālu ceļu būves procesu un darbu organizāciju. Tas viss summējas rezultātā, ko pats bijāt spiests piedzīvot piektdienas vakarā,” teikts ceļu būvētāju vēstulē.
“Binders” norāda, ka piektdienas vakarā asfalta virskārta tika ieklāta vienlaicīgi divās satiksmes joslās, lai klājums būtu pēc iespējas kvalitatīvāks. Atbrīvot joslas satiksmei uzreiz pēc ieklāšanas nedrīkst, jo asfaltam ir jāatdziest. Naktī asfaltēšana vairs nav iespējama, jo, pirmkārt, tās ir papildu izmaksas, otrkārt, lai arī septembra sākumā dienas temperatūra vēl ir samērā augsta, naktīs tā strauji pazeminās un nav piemērota asfalta ieklāšanai, norāda būvnieki.
Vēstulē teikts, ka asfaltēšanas brigāžu darbs uz ceļa ir pēdējais, noslēdzošais tehnoloģiski sarežģīta procesa posms, kas sākas jau rīta agrumā asfalta rūpnīcā un šo procesu nevar pārtraukt, to izslēdzot un ieslēdzot kā elektrības slēdzi.
Vēstulē norādīts, ka ceļu būvniecībai ir izteikti sezonāls raksturs un būvnieki izmanto katru vēl silto, saulaino dienu, sestdienas, svētdienas ieskaitot, lai neatpaliktu no darbu grafika un šosezon izdarītu pēc iespējas vairāk, jo neviens nevar zināt, cik agri vai vēlu nākampavasar ceļinieki varēs atsākt darbus, bet līguma termiņi no tā nemainīsies.
“Binders” vēstulē finanšu ministram uzsver, ka ārzemēs tik noslogotus ceļu posmus remontdarbu laikā pēc iespējas cenšas slēgt satiksmei pavisam, jo darbu kvalitāte tādējādi ir labāka un neviens nevienu netraucē. Ārzemēs var piedāvāt normālus apbraucamo ceļu variantus un rēķinās ar nepieciešamību atsevišķus darbus strādāt naktīs.
Tāpat būvnieki vēstulē Vilkam skaidro, kāpēc nodiluma kārta tiek mainīta tieši šim Vidzemes šosejas posmam, kas, salīdzinot ar citām vietām uz šā ceļa, ir gandrīz vai nevainojams. Patlaban remontējamais posms savulaik rekonstruēts ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu un līgumsaistības ar ES paredz, ka līdzfinansētie objekti pēc astoņiem gadiem jāremontē, kas citur Eiropā ir normāla prakse, bet Latvijas apstākļos tiešām varētu šķist kā fantastika.
“Jūs savā mums adresētajā e-pastā norādāt: “Pabrauciet nedaudz uz Siguldas pusi un labojiet tur, kur viss vienās bedrēs.” Ministra kungs, vai esat informēts, ka ne būvnieks izvēlas, kurus ceļus vai to posmus remontēt? Bet esam vienisprātis, ka Jūsu pieminētais ceļš pie Siguldas jau sen jāremontē. Sarūpējiet tam finansējumu, un esam gatavi to darīt nekavējoties,” vēstulē Vilkam pārmet ceļu būvnieki.
Vēstulē Vilkam “Binders” arī norāda, ka tuvākajā nākotnē ceļu remontdarbu radītajos sastrēgumos finanšu ministram nāksies sēdēt arvien retāk, jo arī ar Vilka “gādību un līdzdalību ceļu būvniecības, rekonstrukcijas apjoms Latvijā samazināsies vēl vairāk. Un, ja piepildīsies visas Jūsu vēlmes, tad arī Latvijas nacionālā ceļu būves nozare būs iznīcināta, un tās cilvēki papildinās statistiku par izbraukušajiem no šīs valsts uz neatgriešanos”.
“Binders” aicina Vilku pavadīt ar ceļu būvniekiem uz ceļa kādu no savām brīvdienām, lai ministram vēl labāk taptu skaidrs, kāpēc tiek asfaltēts tieši piektdien, kāpēc tas netika darīts kādā citā darba dienā vai naktī, kāpēc būvnieki nevarēja pārtraukt iesāktu, sarežģītu procesu, kāds ir konkrētā līguma izpildes termiņš un darbu grafiks, kāda ir tehnoloģiskā darbu secība un kāda ir šā procesa kopsakarības ar valdības, tātad – arī Vilka paša, lēmumiem, kas iespaido jebkuru ceļu būves procesu valstī.
Visiem pārējiem satiksmes dalībniekiem “Binders” atvainojas par piektdien sagādātajām neērtībām.
Par milzu sastrēgumiem atvainojas šoferiem
Tikmēr finanšu ministrs Vilks pirmdien paziņojumā presei nevis atvainojas ceļu būvniekiem, bet gan “SIA „Binders” vietā – visiem šoferiem, kuriem aizvadītajā piektdienā, 6. septembrī, neinformētības dēļ nācās nīkt vairāku stundu garumā milzīgā sastrēgumā Brīvības gatvē”.
Paužot sašutumu sociālajos medijos par piedzīvotājiem sastrēgumiem, “mana vēstījuma būtība, bija norādīt, ka, veicot nozīmīgus ceļu remontus Latvijā, svarīgi pārņemt ārvalstu ceļu būvnieku darba organizēšanas labo praksi un biznesa kultūru, nevis pašu ārvalstu uzņēmumu ienākšanu valstī,” norāda finanšu ministrs.
Vilks arī uzsver, ka ārvalstīs pirms vērienīgiem ceļa būvdarbiem sabiedrību ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību informē par plānotajiem darbiem un iespējamām neērtībām uz ceļa, kā arī sniedz informāciju, kā šos remontdarbus apbraukt pa apvedceļiem, lai maksimāli izvairītos no tik nepatīkamiem pārsteigumiem kā vairāku stundu sēdēšanas sastrēgumos. “Tāpēc vēlreiz aicinu pašmāju ceļu būvniekus ņemt vērā šo pieredzi un jau pārbaudītus risinājumus,” mudina Vilks.
