Latvijas ceļu un tiltu būvdarbu tirgus ir piesātināts un nervozs 2
Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa
Latvijas ceļu un tiltu būvdarbu tirgus ir piesātināts un nervozs, tajā nav izteikta līdera, cenas un peļņas gūšanas iespējas sarūk.
Ceļu un tiltu būvdarbu kopējais finansējums pērn sasniedza 428,9 milj. eiro, kas bija par 1,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Arī šogad tiek solīts mērens finansējuma pieaugums. Tomēr nozares pārstāvji neslēpj bažas, ka 2014. gads var izrādīties mazāk veiksmīgs. Vairākums būvdarbu iepirkumu procedūru šobrīd ir procesā, jauni iepirkumi vēl tiks sludināti maijā un jūnijā, tāpēc uzņēmēji neslēpj, ka skarbās konkurences apstākļos jo īpaši rūpīgi tiekot sekots konkurentu darbības rezultātiem.
Cenšas noturēties
2013. gadā kopējais valsts pamatbudžeta, pašvaldību un ES struktūrfondu finansējums ceļiem, ielām sasniedza 377 milj. eiro, kas bija par 1,6% mazāk nekā iepriekšējā gadā, bet finansējums tiltu un tuneļu būvdarbiem bija 51,8 milj. eiro, kas bija kāpums par 31,5%, liecina CSP dati.
No Latvijas ceļiem atvēlētās kopējās summas vairāk nekā pusi, proti, 220 milj. eiro, saņēma valsts autoceļi, liecina VAS “Latvijas valsts ceļi” (“LVC”) informācija. No minētās summas 122 milj. eiro sedza ES fondi. “2013. gads bija tikpat nervozs un izaicinājumu pilns kā ikviens gads pēdējo 11 gadu laikā, kopš ir likvidēts Autoceļu fonds un nozarei nav skaidrs prognozējamais finanšu apjoms kaut vai tuvākajiem gadiem. Šāda situācija joprojām apgrūtina uzņēmēju spēju ilgtermiņā plānot attīstību un iegādāties jaunas tehnoloģijas. Mūsu valstī diemžēl ir ierasts ceļu infrastruktūru būvēt un lāpīt par ES līdzekļiem, kamēr no autotransporta lietotājiem ievāktos nodokļus (degvielas akcīzes nodoklis, transporta ekspluatācijas nodoklis) nu jau tradicionāli valsts izmanto citiem, ar ceļu infrastruktūru nesaistītiem mērķiem,” norāda biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” izpilddirektors Zigmārs Brunavs.
“LA” aptaujātie lielākie ceļu un tiltu būves uzņēmumi kopumā pagājušo gadu raksturo kā salīdzinoši veiksmīgu, taču neslēpj bažas par nākamā gada perspektīvām. “2013. gads ir bijis veiksmīgs gan bilances rādītāju, gan paveikto darbu ziņā. Taču konkurences saasināšanās un cenu krituma rezultātā 2014. gads ir prognozējams kā mazāk veiksmīgs gan visai nozarei, gan uzņēmumam,” saka viens no nozares uzņēmumu pirmā desmitnieka – SIA “Saldus ceļinieks” valdes priekšsēdētājs Gints Karols.
Arī SIA “Binders” pērno gadu noslēdza ar labiem rezultātiem. “Viens no galvenajiem iemesliem, kas uzņēmumam ļāva noturēt apgrozījumu iepriekšējo periodu līmenī, ir fakts, ka līdztekus ceļu būvniecībai un rekonstrukcijai “Binders” palielinājis darba apjomu arī specifisku infrastruktūras objektu un inženierkomunikāciju izbūvē. Uzņēmums pastāvīgi piedalās iepirkumu konkursos par tiesībām būvēt, rekonstruēt tramvaja sliežu, dzelzceļa un lidlauku infrastruktūras objektus. Ar katru gadu palielinās “Bindera” veiktie ūdens un kanalizācijas tīklu izbūves apjomi,” skaidro uzņēmuma pārstāve Vita Noriņa. Arī “Binders” prognozē, ka 2014. gadā ceļu būves tirgū un nozarē kopumā saglabājas tendences un problēmas, kas iezīmējušās jau iepriekšējo sezonu laikā – dempings, iepirkumu procesa nepilnības, kopumā valstī nepietiekamais līdzekļu apjoms katastrofāli sliktā autoceļu tīkla rekonstrukcijai, kvalificēta darbaspēka trūkums.
Šogad finansējums valsts autoceļiem ir ap 250 milj. eiro, kas ir par gandrīz 30 milj. eiro vairāk nekā pērn. Aptuveni 111 milj. eiro veido valsts budžeta daļa un ap 136 milj. Eiro – ES fondi, skaidro “LVC” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Arī 2015. gads plānojas ar nelielu pieaugumu.
Uzņēmēju stresa mazināšanai valdība ir atbalstījusi no ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda 40 milj. eiro apguves uzsākšanu jau šā gada pirmajā pusē, neskatoties, ka partnerības līgums ar Eiropas Komisiju vēl nav noslēgts. Lai gan biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” izpilddirektors Z. Brunavs pauž zināmu gandarījumu, ka valdība ir parūpējusies par “avansa kārtībā” apgūstamiem ES līdzekļiem, tomēr norāda, ka to apjoms nozarei ir samazinājies: sākotnēji solītie 40 miljoni latu jau ir pārvērtušies par 40 miljoniem eiro. Tāpat arī šogad “pēkšņi” izrādījies, ka puse no valsts pārziņā esošajiem 945 tiltiem ir sliktā, bet 148 tilti – ļoti sliktā stāvoklī, no tiem 28 uz galvenajiem autoceļiem.
Akūto līdzekļu trūkumu remontdarbu veikšanai uzsver arī “LVC” valdes priekšsēdētājs J. Lange, vienlaikus paužot cerību, ka turpmākajos gados, tajā skaitā tiltu, remontdarbiem atvēlētā nauda pieaugs. “Šogad prasījām papildu 9 milj. eiro, lai līdz ar četriem tiltiem, kurus rekonstruējam, vēl varētu sakārtot astoņus tiltus un uzsākt projektēšanu nākamgad vēl 15 tiltiem. Kāpinot katru gadu būvdarbu apjomus, līdz 2020. gadam varētu sakārtot 327 tiltus, kas veido 30% no visiem tiltiem Latvijā,” tā J. Lange.
Bažas par lētāko piedāvājumu
“LVC” iecere varētu vairot optimismu tiltu būves kompānijām. Šobrīd Latvijā atšķirībā no ceļu būves ir tikai pāris augsti kvalificētas tiltu remontu kompānijas. J. Lange uzskata, ka konkurence ir pietiekama, lai gan tiltu remontdarbu iepirkumos cenas nenoslīd tik zemu kā ceļu būvdarbu konkursos. “Ja uz ceļu būvdarbu iepirkumiem samazinājums ir 20 – 25%, tad tiltiem tas ir 5% robežās, kas uzskatāma par veselīgu konkurenci,” tā viņš. “LVC” analizējuši būvdarbu, materiālu, darbaspēka izmaksas un secinājuši, ka objektīvs cenu samazinājums ceļu būvdarbos būtu 15%. Samazinājums par 25% nozīmē, ka konkurences iespaidā būvnieki gatavi vēl 10% “nomest” no savas cenas. Taču tas pasūtītājam esot labi tikai īstermiņā.
2014. gadā “LVC” plānoja saremontēt 1000 km valsts ceļu, bet, pateicoties cenu ietaupījumam, varēs sakārtot 1200 km. Pārlieku lielais cenas samazinājums vienlaikus darot arī bažīgus, jo pasūtītājs esot ieinteresēts, lai uzvar kvalificēta firma, kas spēj pildīt līguma saistības. “Konkurence pieaug – faktiski uz katru “LVC” izsludināto konkursu ir vismaz 8 – 10 pretendenti. Daudzos gadījumos uzvar dempingotāji ar zemāko cenu, tajā skaitā ārvalstu uzņēmumi, kuri šeit neko nav investējuši, bet piesedzas ar mātes uzņēmumu kvalifikāciju,” skarbs izteicienos ir Latvijas būvnieku pārstāvis Z. Brunavs. Šāda situācija arī liedzot uzņēmējiem attīstīties, ieguldīt zināšanās un kvalitātē, kam pasūtītāji pievēršot arvien lielāku uzmanību.
“Ir izveidots Autoceļu kompetences centrs. Jau pērn veicām divreiz vairāk kvalitātes pārbaudes urbumu nekā iepriekš. Mērķis ir pastiprināt kvalitātes kontroli visos projekta posmos, sākot ar plānošanu, projektēšanu, būvniecību. Neatbilstības tiek konstatētas apmēram 5% no visām pārbaudēm,” tā J. Lange. Pastiprinātās kontroles ir izaicinājums arī uzņēmējiem, jo brāķa labošana kompānijai var izmaksāt simtiem tūkstošu eiro. “LVC” vadītājs gan piebilst, ka pēdējo trīs gadu laboratorijas dati parāda, ka jaunbūvēto ceļu kvalitāte ir uzlabojusies. Plānots arī aktualizēt jautājumu par sodiem smagsvaru autotransportam, kas pārkāpj normatīvus un degradē ceļus.
