Ceļu būvētāji: Topošās valdības politiķi izvēlas “bāzt galvu smiltīs” 0
Iepazīstoties ar publiski pieejamo “Deklarācijas par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību” projektu, biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB), konstatē, ka autoceļiem tajā ir veltītas tikai dažas, lielākoties deklaratīvas frāzes.
Deklarācijas sastādītāji vai nu nezina, vai izliekas nezinām, ka 2020. gadā beigsies Eiropas Savienības finansējums autoceļiem.
Būtu tikai pašsaprotami, ja deklarācijā tiktu sniegta atbilde uz jautājumu, kā dzīvot turpmāk un kā tiks aizvietoti trūkstošie 100 līdz 120 miljoni eiro gadā, uzsver LCB.
Tā vietā politiķi vārsmo: “Turpināsim pilnveidot autoceļu finansēšanas modeli, mazāk izmantotos vietējos ceļus nododot pašvaldībām.”
Nav saprotams, ko jaunā valdība turpinās pilnveidot. Ja pašreizējo finansēšanas modeli, kad nauda tiek atvēlēta no budžeta kopējā katla, tad vispār nav skaidrs, ko vēl tur pilnveidot, pauž biedrībā.
Deklarācija sola turpināt “mērķtiecīgu autoceļu atjaunošanu visā Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot ceļiem ar augstu satiksmes intensitāti un ceļiem uz novadu centriem”.
Respektīvi, tiek solīts tas, ko solīja arī iepriekšējās valdības. Taču LCB nav skaidrs, kāpēc šai valdībai ar solījuma izpildi varētu veikties labāk, ja zināms, ka ES naudas nebūs, bet, ar ko aizvietot trūkstošos līdzekļus, jaunajai valdībai nav ne jausmas.
“Visu cieņu aviopārvadājumiem un topošajam “Rail Baltica” dzelzceļam, kam deklarācijā ierādīta goda vieta, taču pašlaik un arī pēc 2020. gada Latvijas iedzīvotāji lielākoties pārvietosies pa autoceļiem, kas tiek remontēti vismaz divas līdz trīs reizes retāk, nekā nepieciešams, jo tam vienkārši nav finansējuma.”
Problēmas ignorēšana neliecina par profesionalitāti, bet deklarācijas sadaļa par autoceļiem liek secināt, ka Jaunajai konservatīvajai partijai, kas atbild par satiksmes jomu, nav izdevies izmainīt “Jaunās Vienotības” iedibinātās tradīcijas un ienest dokumentā konkrētumu.
“Atliek cerēt, ka līdz brīdim, kad tiks apstiprināta valdība, deklarācijā vēl būs izmaiņas un bez vispārīgiem labiem nodomiem parādīsies arī risinājumi,” rezumē A. Bērziņš.