Ceļu būvētāji pieprasa ātrus lēmumus 0
Pagājušajā nedēļā preses konferenci rīkoja biedrība “Latvijas ceļu būvētājs”. Tajā ar visai emocionālām un kritiskām runām uzstājās biedrības jaunais prezidents Andris Bērziņš (bijušais Latvijas Ministru prezidents (2000. – 2002.), Rīgas domes priekšsēdētājs (1997. – 2000.) un ceļu būves uzņēmuma “Strabag” vadītājs Māris Paiders. Piedāvāju īsu viņu teiktā atstāstu.
Andris Bērziņš, LCB prezidents: “Nozare neredz, ka Satiksmes ministrija (SM) gribētu nopietni cīnīties par finansējuma palielinājumu ceļiem, par Eiropas Kohēzijas fonda apjoma saglabāšanu arī nākamajā plānošanas periodā. Procesi ir lēni un kūtri, kaut kāda skaidrība varētu iestāties tikai šā gada vidū, un tas nozīmē, ka līdzekļi reāli pieejami varētu būt tikai 2015. gadā. Turklāt arī tad Saeimas apspriestais tā sauktais indikatīvais sadalījuma plānojums paredz līdzekļu samazinājumu ceļu būvei un uzturēšanai salīdzinājumā ar pašreizējo periodu.
SM gan ziņo mums par “jaunu politisku iniciatīvu”. Kā liecina ministrijas vēstule, šī iniciatīva ir tikai jau pērn Ministru kabineta noraidītais priekšlikums par ceļu finansējuma apjoma piesaisti iekasētajiem transporta un degvielas akcīzes nodokļiem. 2014. gadā tie būtu 20%, tālāk augot līdz 80% 2020. gadā. Bet 20 procenti 2014. gadā dotu vien Ls 1,5 milj. pieaugumu salīdzinājumā ar šo gadu jeb 65 milj. kopējo valsts finansējumu ceļiem, kas ir pietiekams vien ziemas uzturēšanai un ikgadējām infrastruktūras apkopēm. Par nopietnākiem remontiem un rekonstrukcijām varam nesapņot.
Vēl vēstulē ir ierosinājums veikt izmaiņas Ceļu likumā. Mēs gribam teikt, ka tur nekas nav jāmaina. Konkrēts finansējums no iepriekš minētajiem nodokļiem (60%) likumā jau ir paredzēts. Ir jānoņem vienīgi FM savulaik ielobētā piebilde – ja budžeta likumā nav noteikts citādi.
Ministrija ceļu nozares problēmas nerisina, tā izvairās no sarunām ar LCB. Ronis divus gadus ignorēja LCB ierosinājumu tikties. Arī pērn uz nozares konferenci ministrs neieradās, atsūtīja ierēdņus, kuri, tiesa, vienprātīgi atbalstīja mūsu priekšlikumus. Bet kāds no tā labums?”
Māris Paiders, “Strabag” valdes priekšsēdētājs:
“Lasu “Dienas Biznesā” – 590 miljoni no (iespējamā) kohēzijas fonda tikšot atdoti “Air Baltic”. Vairāk nekā 300 miljoni – dzelzceļa elektrotīkliem. Ceļiem – ap 500 miljoniem. Bet vai jūs zināt, ka valsts autoceļi Latvijā ir 20 000 km gari, dzelzceļi – tikai 1900 km. Cik no mums lieto dzelzceļu? Cik lidmašīnu? Vai nebraucam un nevedam tomēr vairāk ar auto?
Naudas nav… Bet nav arī formulētas un skaļi paziņotas stratēģijas. Nav valdībai dūšas, piemēram, skaidri pateikt, ka, pašreizējo politiku turpinot, daudziem vietējas nozīmes asfalta ceļiem, visiem grants ceļiem mums naudas tuvākajos 10 gados nebūs. Tie ir Latvijai zuduši. Neplānojiet savu dzīvi šo brūkošo ceļu tuvumā! To lāpīšanai mēs atvēlēsim labākajā gadījumā transporta nodokli, kas jau tā galvenajiem ceļu grāvējiem – smagajiem auto – ir smieklīgi mazs (Ls 400 gadā – par to var uzbūvēt vienu metru labas šosejas). Degvielas akcīze (no kuras piedevām atbrīvoti zemnieki) aiziet citur. Bet es piemaksāju par benzīnu ar konkrētu vēlmi – braukt pa normālu ceļu. Nevis lai šādā veidā lāpītu visus budžeta caurumus. Tā ir aizņemšanās no dārga un katastrofāli strauji dilstoša valsts pamatkapitāla – ceļiem. Tā ir aizņemšanās no pilsoņiem, kuri maksā par savu auto sasistajiem riteņiem un salauztajām piekarēm. Tā nav saprātīga saimniekošana. Un es aicinu arī jūs visus skaļi protestēt!”
(Līdz 2012. gada sākumam “Strabag” bija pazīstams ar tā veco nosaukumu SIA “Šlokenbeka», tad par uzņēmuma lielāko kapitāla daļu turētāju kļuva Ķelnē Vācijā reģistrētais ceļu būves uzņēmums “Strabag AG”, kuram pieder vairāk nekā 82% uzņēmuma daļu. Otrs lielākais līdzīpašnieks ar nedaudz vairāk kā 5% kapitāla daļu ir valdes priekšsēdētājs Māris Paiders.)
