Celtniecības astoņkājis: karteļa dalībniekiem ilgi pirms iepirkumu konkursu izsludināšanas ir bijis zināms, kādi objekti tiks būvēti 29
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Konkurences padome (KP) vakar vairāk informēja par lielāko tās uzlikto sodu vēsturē – 16,65 miljoni eiro. Tas piespriests desmit lielākajām Latvijas būvsabiedrībām, kuru vidū ir gandrīz visi šīs nozares līderi.
Ja sodītajiem uzņēmumiem pārsūdzības gaitā lēmumu neizdosies mainīt, tam varētu būt tālejošas sekas gan būvniecības tirgū, gan valsts pārvaldes jomā.
“Karteļa veidošanas pārkāpumi ir paši smagākie konkurences tiesību pārkāpumi,” Konkurences padomes preses konferencē uzsvēra tās vadītājs Juris Gaiķis. “Šajā lietā nav bijusi tikai vienkārša vienošanās par tirgus sadali, iegūstot vienu vai otru pasūtījumu, bet gan ir mēģināts panākt pēc iespējas lielāku peļņu uzņēmumiem, pat paaugstinot būvdarbu cenas un iegūstot pasūtījumus uzņēmumiem par iespējami augstāko cenu.”
Sodītie uzņēmumi ir SIA “Skonto būve”, SIA “Latvijas energoceltnieks”, SIA “Velve”, SIA “Arčers”, SIA “ReRe Būve”, SIA “Re & Re”, SIA “RBSSKALS būvvadība”, SIA “Abora”, AS “LNK Industries” un SIA “Merks”, kas savstarpēji vienojušies par celtniecības tirgus sadali un būvdarbu cenu uzpūšanu sev par labu. Gandrīz visi sodītie uzņēmumi kategoriski noraida apsūdzības un sola KP lēmumu pārsūdzēt.
Būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, preses konferencē vakar paziņoja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.
Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles “Latvija”, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils “Ziemeļblāzma” iepirkumus.
Savukārt lielāko privāto pasūtījumu vidū esot tirdzniecības centra “Akropole”, tirdzniecības centra “Alfa” un “Rimi” loģistikas centra būvniecība.
No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības uzņēmumu pārstāvji vismaz no 2015. līdz 2018. gadam tikušies 12 reizes, tātad vismaz trīs reizes gadā.
Šo tikšanos laikā veikta iepirkumu sadale un pārrunāti dalības nosacījumi iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, teica Šmite. Sarunas notikušas bēdīgi slavenajā Babītes novada pirtī “Taureņi” un sanatorijā “Jūraslīcis” Jūrmalā.
Saskaņā ar I. Šmites teikto karteļa darbības shēma bijusi šāda – visi minētie uzņēmumi sagrupējušies divās komandās, lai iepirkumos iegūtie līdzekļi un peļņa sadalītos aptuveni līdzīgi. Pirmā no tām apvienojusi uzņēmumus “Skonto būve”, “Velve”, “Merks”, “Latvijas energoceltnieks”, “Re & Re” un “ReRe Būve”, savukārt otro karteļa grupu veidojuši “Arčers”, “LNK Industries”, “Abora” un “RBSSKALS būvvadība”.
“Abas grupas savā starpā centās sadalīt iepirkumus pēc principa “puse uz pusi” jeb tā, lai starp abām grupām kopējie apjomi pēc summām būtu pēc iespējas līdzīgi. Tostarp sarunās tika apspriests potenciālais iepirkuma uzvarētājs, kam pienāktos konkrētais iepirkums, tāpat piedalīšanās formāli ar “aizsega piedāvājumu” vai tieši otrādi – nepiedalīšanās iepirkumos,” preses konferencē skaidroja I. Šmite.
Interesanta nianse ir tā, ka karteļa dalībniekiem ilgi pirms iepirkumu konkursu izsludināšanas ir bijis zināms, kādi objekti tiks būvēti.
“Kartelis tika realizēts gan par tiem iepirkumiem, kas bija jau izsludināti, gan tiem, kas vēl nebija. Piemēram, par “Alfas” iepirkumu būvnieki runāja vairāk nekā gadu pirms un par “Akropoles” iepirkumu nedaudz mazāk kā gadu pirms iepirkuma izsludināšanas.
Līdzīga rīcība novērota arī citkārt, tostarp publiskajos iepirkumos,” sacīja Šmite. Viņa uzsvēra, ka lietas dalībnieki ir vienojušies gan par privātajiem, gan publiskajiem iepirkumiem, tostarp arī Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētajiem iepirkumiem.
Saskaņā ar I. Šmites teikto vadošā loma kartelī bijusi uzņēmumiem “Skonto būve”, “Re & Re” un “Velve”, jo šie uzņēmumi noteikuši karteļa darbības pamatprincipus. Tādēļ minētajiem trijiem uzņēmumiem naudas sods palielināts par 0,5% no apgrozījuma. Taču, ņemot vērā to, ka “Velve” izmeklēšanas gaitā sadarbojās ar KP un iesniedza visu tās rīcībā esošo informāciju, uzņēmumam piemērots naudas soda samazinājums par 1,5%, turklāt ar šo uzņēmumu tika panākts izlīgums par strīda izbeigšanu lietā – uzņēmums piekritis konstatētajiem faktiem un apņēmies nepārsūdzēt KP lēmumu, par to saņemot 10% lielu samazinājumu soda summai.
Jāpiebilst, ka, spriežot pēc sarunu ierakstiem, visi iesaistītie lieliski apzinājušies savu darbību pretlikumīgo raksturu. Šmite uzsvēra, ka sanāksmju dalībnieki darbojušies slēptā veidā, vairākkārt atgādinot sarunas biedriem “atstāt telefonus ārpus tikšanās vietas” un sarunā nelietot vārdu “shēma”, bet gan “kopīga sapratne”.
Tāpat KP secinājusi, ka lietas dalībnieki apzinājušies savas rīcības neatbilstību konkurences tiesībām, kādā sarunā norādot, ka ar Konkurences padomi jābūt uzmanīgiem.
Valsts – klusē un akceptē
Saskaņā ar KP atklāto uz nopietniem jautājumiem būtu jāatbild arī pasūtītājiem no valsts puses, pirmkārt jau “Valsts nekustamajiem īpašumiem”, bet arī citiem. “Šajā lietā tika vērtēta arī pasūtītāja atbildība, un šajās sarunās ir novērojams tas, ka pasūtītāji bieži vien ir bijuši informēti par karteļa esamību un pat izteikuši minējumus un vēlmes par [būvdarbu] izpildītāju konkrētajā objektā,” paziņoja KP vadītājs J. Gaiķis.
Tāpat no būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka būvniekiem nereti ir nevis lietišķi, bet personiska rakstura kontakti ar pasūtītājiem, kurus bez vilcināšanās var izmantot, lai īstenotu karteļa vienošanos un panāktu nepieciešamo un iecerēto sadales rezultātu konkrētā iepirkumā.
Ja privātie pasūtītāji var rīkoties, kā grib, tad šādu attiecību esamība starp valsts pasūtītājiem un celtniecības uzņēmumiem jau satur korupcijas pazīmes. Tieši tādēļ arī KNAB būs jāatbild uz jautājumiem, kādēļ tika izbeigts 2019. gadā sāktais kriminālprocess šajā lietā.
Tiesa gan, Konkurences padomei soda uzlikšanai pietiek vien ar pazīmēm, ka tirgus dalībnieku starpā ir notikusi aizliegta vienošanās, atšķirībā no KNAB kriminālprocesa, kurā jāpierāda katras personas vaina un kaitējums sabiedrībai, taču diez vai ar šo atbildi vien pietiks. Šajā lietā KNAB rīcībā esošie fakti liecināja par iespējamu liela apmēra kukuļu nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu īstenošanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. Iespējamās minēto kukuļu summas bija no 25 tūkstošiem līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.
Puse iepirkumu – ar ES līdzfinansējumu
I. Šmite stāstīja, ka, karteļa uzņēmumiem vienojoties par iepirkumu sadali un dalības nosacījumiem iepirkumos, pasūtītāji saņēmuši nevis konkurējošu pretendentu piedāvājumus, bet gan tikai konkurenci imitējošus, kas deformēja būvniecības tirgu visā Latvijas teritorijā. Turklāt aizliegtas vienošanās rezultātā tika ietekmēta publisko līdzekļu, tostarp ES fondu līdzekļu, taisnīga un tiesiska izlietošana.
KP iegūtie dati liecina, ka vairāk nekā puse iepirkumu bija tapuši ar ES līdzfinansējumu. Lielākā daļa iepirkumu ir bijuši par summām, kas mērāmas vairākos miljonos eiro, lielākais no tiem – ap 100 miljoniem eiro. Kopumā konkurence tika izkropļota iepirkumos, kas bija saistīti ar izglītības iestāžu, tirdzniecības centru, ārstniecības iestāžu, sporta laukumu un centru, stadionu, tiesībsargājošo iestāžu, radioaktīvo atkritumu tvertņu un glabātavu, dažādu infrastruktūras objektu būvniecību, pārbūvi un rekonstrukciju, tāpat tehnisko projektu un būvprojektu izstrādi, autoruzraudzību, projektēšanu un paplašināšanu un tamlīdzīgiem, uzsvēra Šmite.
“Ilgus gadus [būvniecības] iepirkumu organizēšanas un norises vide ir bijusi deformēta. Lietā analizētās sarunas, kas atspoguļotas audioierakstu atšifrējumos, un iepirkumi apliecina, ka tajos nepastāvēja brīva konkurence. To ietekmēja ne tikai pašu būvnieku vienošanās, bet arī atsevišķos gadījumos iespējamais atbalsts no pasūtītāju puses.
Pasūtītājs, lai arī noteiktos gadījumos zinājis par pastāvošo karteļa vienošanos, tomēr nav ziņojis KP par šo prettiesisko situāciju, un tas nav pieļaujami, jo šīs personas ir vistiešāk atbildīgas par publiskā un ES līdzfinansējuma godprātīgu izlietojumu,” izteicās KP vadītājs J. Gaiķis.
“Velve” vienīgā atzīst vainu
Vienīgais no sodītajiem uzņēmumiem, kas atzinis savu vainu, sadarbojies ar izmeklēšanu, apņēmies nepārsūdzēt KP lēmumu un tādēļ saņēmis 1,5% lielu soda samazinājumu, ir “Velve”. “Minētie pārkāpumi notikuši SIA “Velve” iepriekšējo īpašnieku darbības laikā, un ne esošā valde, ne īpašnieki ar minētajiem pārkāpumiem nav saistīti.
Vienlaikus SIA “Velve” uzņemas atbildību par vēsturiskajām sekām. Esam piekrituši KP noteiktajam sodam un esam apņēmušies to termiņā atmaksāt, tādējādi ļaujot uzņēmumam strādāt un nodrošināt uzņēmuma darbības stabilitāti. Kopš KP minētajiem pārkāpumiem mainījusies SIA “Velve” īpašnieku struktūra, valde, notikušas būtiskas izmaiņas gan darba organizācijā, gan darbības principos.
Respektējot konkurences normas, SIA “Velve” ir darījusi visu, lai novērstu šādu gadījumu atkārtošanos nākotnē,” teikts uzņēmuma paziņojumā. Uzņēmums arī min, ka ar KP ir saskaņots soda naudas nomaksas grafiks. “T
urpināsim strādāt un nodrošināt uzņēmuma stabilitāti,” teikts paziņojumā.
Gaidāmas pārsūdzības
Savukārt citi sodītie kategoriski noraida apsūdzības. “”Re & Re” noraida KP paustos apgalvojumus par uzņēmuma dalību sarunās ar citiem tirgus dalībniekiem ar mērķi panākt konkurenci ierobežojošus noteikumus, it īpaši par augstāku aktivitātes līmeni uzņēmumam pārmestajās sarunās,” “Latvijas Avīzei” pauda uzņēmuma pārstāvji.
Līdzīgu nostāju aģentūrai LETA pauduši arī “LNK Industries” pārstāvji, paziņojot, ka “jau šobrīd ir secināms, ka KP, pieņemot lēmumu par “LNK Industries” sodīšanu, ir vadījusies nevis no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pierādījumiem lietā, bet gan no populistiskiem apsvērumiem, tādā veidā klaji ignorējot gan KP darbību reglamentējošos normatīvos aktus, gan arī iesaistīto personu Satversmē garantētās tiesības.
Ņemot vērā minēto, “LNK Industries” ir apņēmības pilna pierādīt savu nevainīgumu tiesā.” Savukārt būvuzņēmuma “Merks” mātesuzņēmums “Merko Ehitus” paziņojumā Tallinas biržai paudis apņēmību pārsūdzēt KP lēmumu.
Citi KP sodītie, kā “Arčers”, “Skonto būve”, pagaidām iepazīstoties ar lēmumu un iespējām to pārsūdzēt, taču ļoti ticami, ka arī viņi izvēlēsies tiesāšanās ceļu, cenšoties atcelt vai vismaz samazināt piespriesto sodu.
Pirmkārt, par to liecina agrākā KP karteļu lietās pieņemto lēmumu vēsture – tie gandrīz vienmēr tiek pārsūdzēti. Otrkārt, izmeklēšana ir ilgusi divus gadus, uzņēmumiem ir bijis pietiekami laika izvērtēt pret tiem esošos pierādījumus un pieņemt lēmumu – atzīt vainu un sadarboties ar izmeklēšanu, saņemot soda mīkstinājumu, vai ne. Ja tas nav izdarīts līdz šim, tātad nolemts izmēģināt laimi tiesā un vilcināšanās ar šāda lēmuma paziņošanu var būt saistīta ar uzņēmumiem pašlaik nelabvēlīgo informatīvo fonu.
