Foto – Karīna Miezāja

„Tobrīd Latvijas Tēvzemes sargu partizānu apvienība ticēja, ka komunistu okupācija nenoturēsies ilgi, ka ir tikai jāpārdzīvo īslaicīgs posms, un tūlīt, tūlīt palīgā nāks angļi un amerikāņi, un visus izdzīs ārā. Viņi mežā gāja mērķi, ka viņi ir pagaidu vara, alternatīva struktūra, lai atjaunotu Latvijas Republiku. Antons Juhņevičs bija drosmīgs cilvēks, kam problēmas ar varu bijušas vienmēr. Jau Latvijas laikā viņš runāja to, ko domāja. Pat sēdēja Daugavpils cietumā par vietējā policista un aizsarga apvainošanu no kanceles. Viņam bija problēmas arī ar vācu varu. Kad ienāca Sarkanā armija, viņš ļoti atklāti sprediķos uzstājās pret to, protams, ieguva daudz ienaidnieku, kas viņu vienkārši nosūdzēja un brauca arestēt. Šis ir brīdis, kad sākas filma.” 14


Veidojot filmu, uzlasot vēstures liecību druskas, līdztekus noticis padziļināts vēsturisko liecību, materiālu pētniecības darbs kopā ar vēsturnieku Jāni Viļumu, kurš pievērsies Dienvidlatgales partizānu vēsturei. Atrastas unikālas fotogrāfijas, stāsti un liecības, kuras filmā piedzīvos pirmpublicējumu.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku! 44
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
Lasīt citas ziņas
„Mēs bieži zinām citu tautu varoņus, bet nezinām savējos,” teic režisors. „Juhņevičs noteikti nav vienīgais. Ap viņu ir citi partizāni – Juris Rudzāts, Jānis Zelčāns vai Jānis Vilcāns, tā pati Marta Skuja. Tie, kas atdeva savu dzīvību par 18. novembra republiku. Šie cilvēki ir pelnījuši, lai par viņiem uzzina. Kā ir iespējams, ka šobrīd ir censoņi valdībā, kas organizē Latvijas jauniešu braucienus uz Krievijas militārajām nometnēm, kur viņiem skalo smadzenes, un māca Krievijas propagandu, stāstot par Otrā pasaules kara varoņiem Matrosovu un Zaicevu, bet Līvānos neviens nepazīst Juri Rudzātu, kurš izdarījis reālu varoņdarbu. Viņam nav pat piemiņas plāksnes! Šādu stāstu ir ļoti daudz, bet mūsu jaunieši par to nezina. Paradoksālā kārtā labākās filmas par partizāniem ir uzņemtas padomju laikā. Ceru, ka tagad situācija mainās, un top vairāki projekti par šīm tēmām.”
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.