Jānospļaujas un jādara 14
„Esmu sapratis, ka mani vairāk interesē būt kopā ar cilvēkiem un mākslu veidot kā procesu. Grafiķis nav tikai profesija, bet cilvēka būtības raksturojums – tāds drīzāk introverts, ļoti nosvērts cilvēks. Milzu pacietība vajadzīga, lai irdinātu plati, slīpētu, kodinātu…” teic mākslinieks.
Darbs kā izstāžu kuratoram neviļus gatavojis virzībai režijas lauciņā. „Veidot izstādes nozīmē strādāt ar daudziem māksliniekiem reizē. Manuprāt, arī režisoram ir jāprot savākt visu kopā un strādāt ar daudziem māksliniekiem. Kino nav viena cilvēka darbs. Jāpamana ne tikai savi, bet otra cilvēka talanti, jāierauga viņu stiprās puses.”
Normunds atminas, filmu „sižeti” pie viņa „nākuši” jau kopš bērnības. „Es visur saskatīju filmu scenārijus, domādams – redz, ja tādu un tādu filmu uzņemtu, es labprāt to noskatītos.” Atturēja doma – tu taču neesi to mācījies, un tāpēc kino ir neaizsniedzams sapnis. „Laiks tomēr iet un vienā brīdī tu saproti, ka tā arī vari palikt sapņojot. Jānospļaujas un jāsāk darīt! Patiesā laimes atslēga ir sākt darīt to, ko tu patiesībā gribi. Kaut vai no nulles. Pirms trim gadiem nolēmu – veikšu eksperimentu ar savu dzīvi. Taisīšu filmu – no malas, no ielas un nulles!”
