Vai ir vēl kāda virsotne, ko vēlies sasniegt? 4
Pirms Peru mēs trīs nedēļas sabijām Nepālā. Tur Katmandu kādā šaurā ieliņā uz mūra pamanīju uzrakstu: “Do not park. Do not wait.”
Neapstājies un negaidi!
Tieši tā! Nobildēju un pēkšņi sapratu: tas ir man un par mani! Ej, esi kustībā, neiekārtojies sasniegtajā, neapstājies un negaidi! Dodies pretī tam, ko vēlies sasniegt!
Īstenībā tā ir zīme katram no mums. Arī tiem astoņiem drosmīgajiem, kas kopā ar tevi ir gatavi kāpt Monblānā.
Jā! Gatavojoties šai ekspedīcijai, atradu informāciju par kādu amerikāni, Šonu Svoneru, kam vēzi atklāja, kad viņam bija trīspadsmit gadu. Pateica, ka dzīvot atlicis pavisam maz, iespējams, dažas nedēļas. Viņš nolēma nepadoties. Pēc trim gadiem viņam noteica vēl arī cita vēža diagnozi, taču viņš turpina dzīvot, nu jau ir uzkāpis visu kontinentu augstākajās virsotnēs, arī Everestā. Ar slēpēm nokļuvis gan līdz dienvidpolam, gan līdz ziemeļpolam. Divas reizes ārsti viņam teica, ka atlikuši vien daži mēneši, taču kopš tā laika pagājuši jau daudzi gadi, kurus viņš ir nodzīvojis intensīvāk un kvalitatīvāk nekā lielākā daļa šīs planētas iedzīvotāju. Viņš ir vairāku grāmatu autors, pieprasīts motivācijas semināru vadītājs, atzīts par vienu no astoņiem pasaulē populārākajiem iedvesmotājiem.
Jo atšķirībā no vairuma šīs planētas iedzīvotāju viņš apzinās, ka laiks ir lielākā vērtība. Patiesībā jau mēs neviens te neesam uz palikšanu. Tā vai citādi, agrāk vai vēlāk. Bet cilvēki kā jukuši pavada savu īso mūžu, dzīdamies pēc tā, ko nav iespējams paturēt, nevis pēc tā, ko nevar pazaudēt.
Tāpēc svarīgi ir nevis tas, cik ilgi mēs dzīvojam, bet ar kādu jēgu piepildām mums atvēlēto laiku. Es apbrīnoju tos astoņus, ar kuriem rīt mēs dosies ceļā uz Monblānu. Vairums no viņiem nekad neko tādu nav darījuši, taču ir apņēmības pilni. Neatkarīgi no tā, vai mēs uzkāpsim kalnā, šī viņu apņēmība ir apbrīnas vērta. Šie cilvēki negrib apstāties un gaidīt. Viņi ir gatavi cīnīties. Viņi ir gatavi dzīvot.
