Kur iepazinies ar savu apbrīnojamo Kristīni? 4
Gan Baltajos Kordiljeros, gan pirms tam Himalajos bijāt divi vien.
Jā, jo tas bija mūsu atvaļinājums. Pirms gada nolēmām, ka mums tomēr laiku pa laikam ir vajadzīgi nelieli radoši atvaļinājumi. (Smejas.)
Ai, cik labi! Ko dara alpīnisti atvaļinājumā? Kāpj kalnos.
Tieši tā! Turklāt atvaļinājums ir krietni grūtāks par to, ko darām ikdienā. Tā bija arī, kad strādāju bankā. Pēc atvaļinājuma man jautā: kā labi atpūties? Parastā atbilde: nedod Dievs jums tā strādāt kā mēs atpūšamies!
Protams, arī kalnos ir atpūtas brīži, reizēm pat vesela diena. Ļoti nopietnās ekspedīcijās proporcija var būt puse uz pusi. Kad ej uz vairākām dienām, tu lejā atgriezies tik pārguris, ka vajag vismaz tikpat daudz dienu, lai atpūstos. Tīri fiziski.
Retināts kalnu gaiss, pārslodze.
Jā, milzīga pārslodze. Peru mēs devāmies uz Alpamajo – vienu no pasaulē skaistākajiem kalniem, kas ir nepilnus sešus tūkstošus metru augsts. Lai nokļūtu līdz virsotnei, jāveic grūts trīs dienu piegājiens ar visu ekipējumu, telti, pārtikas krājumiem. Kad beidzot esi ticis līdz pakājei, kas ir piecu ar pusi kilometru augstumā, pats kāpiens šķiet tāds nieks vien – četrās ar pusi stundās augšā, divās ar pusi stundās lejā. Kā savulaik jokoja gaisa desanta karaspēkā, kur arī man bija gods kādu brīdi dienēt, – lai tu dažas minūtes justos kā ērglis gaisā, tev trīs dienas jābūt kā nastu nesējam ēzelim. Alpīnisma gadījumā – lai dažās minūtes pastāvētu uz virsotnes…
Kā Kristīne tiek galā? Tu kā instruktors esi apmierināts?
Kristīne ir labs piemērs tam, kā samērā īsā laikā var sasniegt ļoti labu līmeni. Ja patiešām grib. Tikko mums bija iespēja salīdzināties. Peru kādas virsotnes pakājē satikām pasaules līmeņa kāpēju pāri, kur meitene ir “The North Face” atlēte, izcila, pasaules elites līmeņa kāpēja. Viņi sāka kāpienu pusstundu pirms mums, sasniedza virsotni pusstundu pirms mums un atgriezās bāzes nometnē pusstundu pirms mums. Redzi, mēs darām to pašu, ko šāda visaugstākā līmeņa kāpēji.
