Bet pirms tam tu kopā ar Kristīni un astoņiem onkoloģiskiem pacientiem dodies ekspedīcijā uz Alpiem. Rīkotāji – nodibinājums “Ainas Mucenieces Viroterapijas fonds” un tava “Kalnu grupa”. Mērķis – uzkāpt Monblānā, uzveikt vēzi un iedvesmot citus? 4
Grupā ir cilvēki ar dažādu pieredzi un sagatavotības līmeni. Piemēram, Indra Vālande, savulaik bija sekmīga orientieriste, distanču slēpotāja, pārstāvēja Latviju krosa skrējienos, bet Zane Cinglere-Kraukle neslēpj, ka paniski baidās no augstuma. Tomēr apņēmības pilnas ir viņas abas.
Lielākā daļa programmu, ko esmu gatavojis, ir domāta cilvēkiem, kam kalnos kāpšana jāmācās no nulles. Tas ir ļoti interesanti. Atnāk cilvēki, dažādi, tu sāc strādāt un pavisam drīz redzi, kurš spēj un grib paņemt to, ko tu vēlies iedot. Patiesībā arī te galvenais ir griba un apņēmība, gatavība pārvarēt dažādu veidu robežas, arī bailes.
Esi pieredzējis instruktors. Tomēr – vai arī tev reizēm ir bail?
Nemitīgi ir bail, Vija! Nemitīgi. Tāpēc svarīga ir spēja izprast bailes, rīkoties baiļu apstākļos, sadzīvot ar tām un pieņemt pareizos lēmumus. Nu jau piecus gadus es uzstājos ar iedvesmas lekcijām. Bailes ir viens no galvenajiem tematiem. Mēs nemitīgi saskaramies ar bailēm. Bailes no augstuma, bailes kļūt patstāvīgam un sākt savu uzņēmējdarbību. Tas mehānisms ir viens. Protams, ir ģenētiski ieprogrammētās bailes no sāpēm, no nāves, no nezināmā. Tieši tāpat mēs baidāmies no augstuma, visi. Tāpēc mācāmies sadarboties ar savu zemapziņu, izprast, kas tajā notiek, arī ķīmiskā līmenī. Tikai tā mēs spējam tikt galā ar bailēm. Bērnībā baiļu bija maz. Aizbraucu uz Skulti, kur tik veca egle, ka mana mūža laikā gandrīz nav mainījusies – kā bija savus trīsdesmit metrus augsta, tā paliek. Mēs taču tajā kāpām līdz pat galotnei. Tagad domāju: ja kāds būtu lidojis lejā, labi tas nebeigtos. Taču mums nebija bail, mēs gribējām pētīt, atklāt un izzināt sevi un pasauli. Un vēl mēs nebaidījāmies sapņot. Man mugurā ir zīmola “The North Face” krekls. Tā nav reklāma, tas ir sapnis un pārliecība. Šo zīmolu savulaik izveidoja leģendāri cilvēki, dabas pētnieki, ceļotāji un alpīnisti. Viņu devīze – “Never stop exploring” jeb “Nekad nemitējies izzināt”. Man kādreiz bija sapnis: kaut es kādreiz varētu ar viņiem sadarboties. Jo – tu jau zini – mēs nevaram pētīt pasauli, neatklājot pašiem sevi.
