Ceļš Murjāņos izskatījās lieliski, bez nevienas bedrītes, taču šobrīd uzsākta tā seguma atjaunošana. Vai tā nav lieka resursu tērēšana?
38
Nereti novērojams, ka tiek veikti ceļu posmu remonti, seguma atjaunošana vietās, kurās vizuāli ceļš izskatās labi un šķietami nekādi remonti nav vajadzīgi. Tāda sajūta radusies arī par autoceļu Rīga – Valmiera posmā ap Murjāņiem.
Kāds lasītājs dalās ar LA.LV savās pārdomās: “Dzīvoju Murjāņos. Mums šobrīd notiek ceļa remonts, saprotu, ka tiek mainīta virskārta. Bet ceļš arī iepriekš izskatījās lieliski, nebija nevienas bedrītes. Baumo, ka pārmaiņas notiek, jo Eiropa nosaka ik pēc noteikta laika virskārtu atjaunot. Cik efektīvi tas ir? Ko tas dod ceļam? Un vai tā nav lieka resursu tērēšana?”
Sazinājāmies ar “Latvijas Valsts ceļu” sabiedrisko attiecību nodaļu, lai noskaidrotu viņu atbildi uz šīm lasītāja pārdomām.
Turpinājumā saņemtā atbilde.
Pareiza autoceļu uzturēšana nozīmē savlaicīgu seguma atjaunošanu posmiem, kuri ir sasnieguši 6 līdz 12 gadus, atkarībā no satiksmes intensitātes un pielietotās tehnoloģijas. Pēc šāda kalpošanas perioda ceļu virskārtā parādās nodiluma un noguruma pazīmes. Plaisas virskārtā ir mazas un tās var konstatēt tikai speciālisti. Ja autoceļa seguma virskārtu nenomaina, mazās plaisas kļūst lielākas, caur tām ūdens piekļūst ceļa apakšējām kārtām, un ceļš tiek pamatīgi bojāts un nākamais remonts būs jau stipri dārgāks.
Šāda uzturēšanas metode tiek pielietota autoceļiem, kuri ir uzbūvēti par Eiropa Savienības līdzekļiem, jo Eiropas Komisija kā finansētājs pieprasa, lai tiktu nodrošināts maksimālais ceļu kalpošanas mūžs, ko var panākt, pareizi tos uzturot un savlaicīgi mainot virskārtu.
Kā jau jūlija sākumā informējām – Valmieras šosejas (A3) sākumposmā no tilta pār Gauju līdz Braslai (1,6 –26,89 km) atjauno asfaltbetona segumu. Būvdarbus plānots pabeigt līdz šā gada novembrim.
25 km garajā posmā satiksmi organizē ar ceļazīmēm un vadstatņiem, maksimālā braukšanas ātruma ierobežojums 70 km/h, darbu vietā – 50 km/h.
Būvdarbu ietvaros veiks asfaltbetona seguma izlīdzinošo frēzēšanu un ieklās jaunu asfaltbetona dilumkārtu. Ārpus apdzīvotām vietām uz ceļa ass ierīkos akustisko ribjoslu, tāpat veiks nepieciešamos remontdarbus posmā esošajām caurtekām, dzīvnieku tunelim un tiltam pār Braslu. Ceļa sega šajā posmā tika pārbūvēta 2013. gadā.
Būvdarbu ietvaros arī sakops 425 kokus, veidojot vainagu un izzāģējot sausos zarus. Tāpat tiks nozāģēti 60 satiksmei bīstami koki, kas aug ceļa nodalījuma joslā. Koku ciršanai ir saņemta Siguldas novada pašvaldības atļauja. Cērtamo koku sarakstā iekļauti tādi koki, kas apdraud satiksmes dalībnieku drošību, jo atrodas tuvu brauktuves malai, ir sasvērušies uz ceļa pusi, daļēji nokaltuši, ar bojātu stumbru, aizlūzušiem vai lūzušiem zariem, dobumiem utt.
Lai ceļu remontdarbu ietvaros varētu cirst kokus gar ceļu, VSIA Latvijas Valsts ceļi ir jāsaņem atļauja no pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā atrodas ceļš. To nosaka MK noteikumi Nr. 309 Par koku ciršanu ārpus meža. Par papildu speciālistu, piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldes vai arboristu piesaisti, kā arī publiskās apspiešanas rīkošanu lemj pašvaldība. Tā izvērtē visu pušu sniegtos argumentus un attiecīgi vai nu saskaņo vai nesaskaņo koku ciršanu.
Būvdarbus veic SIA Vianova par līgumcenu 3 566 194,27 eiro (ar PVN), būvuzraudzību nodrošina AS Ceļuprojekts.
