Būs Meierovica laiku aura 3
Tāpat J. Spičs nevēlas runāt par “Druķos” ieguldītiem un vēl ieguldāmiem līdzekļiem. Tas, ka tie nav mazi, liecina kaut vai tas, ka pievedceļa izbūvē vien ielikts ap simtiem tonnu grants, smilts un būvgružu. Tas gan nav ceļš, pa kuru braucis un pa kuru liktenīgajā dienā bija jāatbrauc ministram. Šis ceļa gabals gan pie mājām ir saglabājies, bet tas ved uz kaimiņu mājām un publiski netiek izmantots.
Pagaidām vēl saliktas caurtekas, izrakts dīķis, iekārtotas stāvvietas un piknika vieta. Dažu gadu laikā izveidota glīta ainava, zeme sakopta, taču darbiem saimnieks neredz ne gala, ne malas: jāiztīra lejas ieplaka, jāatjauno kūts, klēts un, protams, pati dzīvojamā māja.
“Dzīvojamajā ēkā gribam atjaunot pagājušā gadsimta 20. gadu atmosfēru, Meierovica laiku. Bez augsta ranga speciālistu, profesoru ziņas neko nesāksim. Tā 4. maijā par māju krusttēvu un krustmāti iesvētīsim Latvijas lauksaimniecības profesorus inženieri Juri Skujānu un arhitekti Aiju Ziemeļnieci, kuru padomos esam ieklausījušies un kuros klausīsimies arī turpmāk,” nākotni iezīmē saimnieks, kurš māju plāno restaurēt lēni un pamatīgi. Cik vien iespējams, tiks saglabātas ēkas koka konstrukcijas, daļa no kurām varētu būt ap 250 gadu vecas, bet joprojām varenais manteļskurstenis stāvot jau kādus 450 gadus. Jāmaina grīda, daļa siju. Noteikti tiks saglabātas šajos laikos tik nesaprotami zemās – ap pusotru metru – durvis.
Vismaz pustūkstotis gadu sena vēsture
Savukārt saimniecei Indrai, auklējot mazo Rihardu, vairāk laika atlicis teorētiskiem muzeja sagatavošanas darbiem. Viņai lieti noderējusi vietējās vēsturnieces Intas Dišleres savāktā informācija, pētot māju vēsturi un Z. A. Meierovica dzimtas ciltskoku. Māju nosaukums pirmoreiz parādījies 1530. gadā, kad ieraksts baznīcas grāmatā vēsta, ka divi vācieši strīdas par Druķu zemi. No Indras sazīmētiem Meierovica dzimtas līkločiem reibst galva, tāpēc lūdzu man paskaidrot tikai to, kas attiecas uz pašu ministru un “Druķiem”.
Saimniece teic, ka šai ziņā pagaidām tikusi līdz 1812. gadam, kad “Druķos” piedzimis nākamā ārlietu ministra vecvectētiņš no mātes puses Kristians Minders. Šī Minderu ģimene tad arī mājās saimniekojusi. Zigfrīds Anna Meierovics “Druķos” nav dzimis un nav pastāvīgi dzīvojis, vien braucis ciemos pie radiem. Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas “Druķos” pa vasarām dzīvojusi ministra pirmā sieva ar bērniem, arī tad, kad bija šķīrušies. Māju saimnieks tad bijis ministra brālēns Pauls Minders. Pēc Otrā pasaules kara “Druķos” Minderi neesot palikuši: kāds miris, kāds devies trimdā, kāds aizsūtīts Sibīrijā. Padomju kopsaimniecību laikos mājās dzīvojuši dažādi sveši ļaudis, līdz 1983. gadā “Druķus” no saimniecības atpirkusi vecā saimnieka Paula meita Indra Krūkle, kura nomira 2012. gada nogalē, jau pēc sava dēla un mazdēla. I. Krūkles citi mazbērni pārcēlušies uz dzīvi citur. Līdz pat 2015. gadam (kad nomirusi) jau jauno saimnieku mājās paspējusi padzīvot arī vecā saimnieka Paula dēla Vernera meita Vija Briede, kurai bērnu nav bijis.
