Iesvētīs pirmā Latvijas ārlietu ministra dzimtas muzeju 3
4. maijā Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā plkst. 12 Tukuma novada Sēmes pagasta Druķu mājām oficiāli atjaunos senu godību: paceļot Latvijas karogu, šīs mājas iesvētīs kā pirmā mūsu valsts ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica dzimtas muzeju.
Šis stāsts, kā bieži gadās, sākās visai parasti, bet turpinājās – neparasti. Pirms pieciem gadiem Spiču ģimene no Tukuma – uzņēmējs Jānis un bankas darbiniece Indra – meklēja lauku mājas. Uzzinājuši, ka pārdod “Druķus”.
“Patiesībā gribējām nopirkt labu vietu ar ainavu, kādus piecus hektārus zemes, lai pašiem labi un ir pēc pilsētas skrējiena kur atvilkt elpu, bet tikām ne tikai pie 50 hektāriem, bet paša Meierovica dzimtas mājām. Tas, ka mūsu dzīve būs pavisam citāda, nekā iedomājāmies, sapratām, kad ik pa laikam sētā iebrauca cilvēki, kas taujāja pēc Meierovica mājām. “Druķi” bija tieši tās, uz kurām pie saviem trijiem bērniem un šķirtās sievas 1925. gada 22. augustā brauca ministrs un pāris kilometrus pirms tās gāja bojā avārijā. Saprotams, ka cilvēki pēc piemiņas vietas pie ceļa apmeklēšanas vēlējās uzmest acis arī liktenīgajām mājām. Kā privātīpašnieki mēs mierīgi varētu uzlikt sētu un barjeru, bet sapratām, ka tā nedarīsim. Tas, ko darīsim: sakopsim šo vietu, lai nav kauns no cilvēkiem. Ja sabiedrībai vajag, lai brauc un skatās. Būs muzejs. Gan jau atradīsim kādu stūri, kur pašiem piemesties, ja gribēsim, uzcelsim sev atsevišķu māju kaut kur nostāk – lai skatu nebojā,” stāsta J. Spičs.
Uzņēmējs lūdz aiz kadra atstāt jaunāko laiku “Druķu” daža bijušā iedzīvotāja likteni, kuri nav bijuši mazāk traģiski kā Z. A. Meierovicam, arī saimniekošana īpašniekiem nav vedusies. Mājas bijušas apķīlātas, avārijas stāvoklī, sēta aizaugusi ar zāli un krūmiem, ābeles – slimas, pļava – pilna ar lūžņiem, bet atkritumi, kā liekas, padomju gados vienkārši rakti zemē…
