Atkal cels dabas resursu nodokli. Kādas izmaiņas tas nesīs? 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai veicinātu atkritumu šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, pakāpeniski tiks palielināta dabas resursu nodokļa likme par nešķiroto sadzīves atkritumu noglabāšanu. Plānots, ka 50 eiro likme par tonnu šobrīd tiks paaugstināta līdz 65 eiro par tonnu 2021. gadā, līdz 80 eiro par tonnu 2022. gadā un līdz 95 eiro par tonnu 2023. gadā. Jāatgādina, ka iepriekšējais nodokļu likmes pieaugums bijis samērā nesen – 2017. gadā.
Kā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), pirms trim gadiem veiktā likmes paaugstināšana ievērojami stimulēja brīvprātīgo šķirošanu un nodrošināja labāku sašķiroto atkritumu apjomu.
Pēc līdzīgas analoģijas pārskatīti arī tarifi par bīstamo atkritumu apglabāšanu, lai panāktu, ka iespējami vairāk bīstamie atkritumi tiek savākti un pārstrādāti, nevis nogādāti poligonā.
Ņemot vērā to, ka bīstamie atkritumi rada lielāku kaitējumu videi nekā sadzīves, pakāpeniski tiks palielinātas dabas resursu nodokļa likmes par bīstamo atkritumu apglabāšanu, kas pašlaik ir 60 eiro par tonnu, līdz 70 eiro par tonnu nākamajā gadā, 85 eiro par tonnu 2022. gadā un 100 eiro par tonnu 2023. gadā.
Paredzēts noteikt, ka vietējām pašvaldībām būs jānodrošina bioloģiski noārdāmo, tekstila atkritumu dalītā vākšana. VARAM strādā, lai to ieviestu no 2023. gada, un tam arī būs nepieciešami ieguldījumi infrastruktūras attīstībā.
Paredzēts, ka vietējo pašvaldību, kuru teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana, pamatbudžetos pieaugs procentu daļa no nodokļa maksājumiem: attiecīgi par sadzīves atkritumu apglabāšanu 10% 2022. gadā un 15% 2023. gadā, bet par bīstamo atkritumu apglabāšanu – 20%, sākot no 2021. gada. Vienlaikus ar atkritumu apglabāšanas tarifu paaugstināšanos tiks veicināta atkritumu dalīta vākšana un šķirošana.
Iedzīvotājiem būs iespēja atkritumus šķirot, tādējādi samazinot nešķiroto atkritumu apjomu un līdz ar to – izmaksas.
Savukārt ieņēmumi pašvaldību budžetos palielināsies, līdz ar to tām būs iespēja rast līdzekļus dažādu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu pilnveidei, tajā skaitā iedzīvotāju izglītošanas pasākumiem.
Lai uzlabotu gaisa kvalitāti un samazinātu piesārņojošo vielu emisijas, likumprojekts paredz paaugstināt dabas resursu nodokļa likmes par gaisa piesārņošanu un C kategorijas piesārņojošo darbību emisijām.
Vienlaikus tiks veicināta Latvijas noteikto gaisu piesārņojošo vielu samazināšanas mērķu līdz 2030. gadam izpilde.
Turpmāk dabas resursu nodoklis tiks piemērots arī par kūdras izmantošanu kā kurināmo stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās un jāmaksā par CO2 emisijām, kas rodas, izmantojot kūdru. Ļoti negatīvi šo ieceri vērtē Latvijas Nacionālās kūdras biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Kozlovs.
“Tas ir valdības izglītības un zināšanu trūkums. 1997. gadā nozarē bija izstrādāts Eiropas PHARE projekts, kur ieteikts izmantot kūdru siltuma un elektrības ražošanā, ko apstiprināja EM, FM un citas ministrijas.
Pašreizējam lēmumam nav nekāda zinātniska pamatojuma, tas ir politisks un šauri mērķēts uzstādījums. Tad liekam arī koksnei dabas resursu nodokli, jo koksnei un kūdrai ir vienādi CO2 izmeši. Latvijā kopumā tas ir politisks uzstādījums, ka kūdra ir melnais, bet koksne – zaļais,” vērtē Valērijs Kozlovs.
