“No ukraiņiem par latviešiem dzirdam tik ļoti daudz laba.” Saruna ar biedrības “Tavi draugi” pārstāvi Lauru Čaupali 18
Diāna Jance, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šodien Rīgā, Doma laukumā, biedrība “Tavi draugi” sadarbībā ar 1991. gada barikāžu atceres muzeju aicina apmeklēt barikāžu aizstāvju atceres dienas pasākumus un no plkst. 10 līdz 19 piedalīties ierakumu sveču liešanā, kas tiks nogādātas Ukrainas karavīriem frontē.
Paralēli no plkst. 14 līdz 16 Doma laukumā skanēs barikāžu atmiņu stāsti un īpaša koncertprogramma “Gaismas pils Ukrainai”. Pasākuma idejas un scenārija autore, kā arī koncerta režisore ir biedrības “Tavi draugi” pārstāve Laura Čaupale.
Viņas degsme kā lāpa izplatījusies pa visu Latviju – ideju atbalsta lielāki un mazāki kori, Latvijas Pašvaldību savienība un, liekas, vai ikkatrā novadā un pagastā tiek runāts par ierakumu sveču liešanu un “Gaismas pili Ukrainai”.
Kopš pagājušā gada šķiet, ka latviešu un ukraiņu sirdis šobrīd pukst vienā ritmā…
L. Čaupale: To varu apliecināt pilnīgi simtprocentīgi. Vairākas reizes mēnesī esmu Grebņevas robežpunktā, tas kļuvis par manu sirdsdarbu. Tur satiekam ukraiņus, kuri no okupētajām teritorijām pirmoreiz atkal nokļūst vietā, kur droši var teikt – mēs esam ukraiņi, slava Ukrainai!
Mēs, latvieši un ukraiņi, esam kļuvuši par vienu, jūtam vienu un to pašu, mēs esam kopā un būsim kopā.
Latvijā pieredzam, ka cilvēks cilvēkam ir cilvēks, nekā vienkāršāk to nevar pateikt. To pierāda gan mūsu tautas, gan valsts institūciju sniegtā palīdzība Ukrainai, tai nav ne izmēru, ne robežu, ir pilnīgi skaidrs, ka mēs ukraiņus neatstāsim.
Arī tie ukraiņi, kuri, dodoties savā bēgļu ceļā tālāk, Latvijā uzturas vien īsu laiku, saka, cik ļoti priecājas satikt latviešu brīvprātīgos, par kuriem jau agrāk dzirdējuši daudz laba. Tā ir ļoti stipra sajūta, protams, viens jau neko daudz nevar izdarīt, spēks esam visi mēs kopā. Man liekas, sevi paslavēt nav par skādi – no ukraiņiem par latviešiem dzirdam tik ļoti daudz laba.
Vai pagūstat būt arī režisore teātrī, pirms dažiem gadiem taču ieguvāt “Spēlmaņu nakts” balvu par Gada labāko izrādi bērniem?
Šobrīd laiks tiešām visvairāk saistīts ar ukraiņiem, bet tomēr mani darbi nav apstājušies, veidoju gan ukraiņu dokumentālo stāstu izrādi festivālam “Homo Novus”, gan arī ANO Starptautiskās bēgļu dienas programmu.
Noteikti nepazaudēšu to, ka esmu režisore, bet šobrīd svarīgi atrast savu vietu un veidu, kā palīdzēt ukraiņiem un, manuprāt, Doma laukuma pasākuma režija ir laba atgriešanās, sakot – es esmu šeit un šādi saredzu pasauli.
Kāds bija iesākums, vai pulcēšanās Doma laukumā, Barikāžu atceres dienās bija jūsu ideja?
Jā, ideja ir mana, bet īstā atbilde ir plašāka – pārstāvu biedrību “Tavi draugi”, kas jau no kara pirmajām dienām aktīvi palīdz gan ukraiņiem šeit, Latvijā, gan Ukrainā.
Biedrībā sapulcējušies daudz visdažādāko cilvēku un katrs meklējam savu ceļu, kā būt noderīgiem, kā palīdzēt.
Jā, tiesa, “Gaismas pils Ukrainai” bija mana ideja, bet viena pati to nekā nevarētu realizēt, biedrībā “Tavi draugi” esam spēcīgi domubiedri, un man atliek vien brīnīties par to, cik lieli mēs varam būt. Mums ir visdažādākie projekti, un ierakumu sveču liešana ir tikai viens no tiem.
Pati savu pirmo ierakumu sveci izgatavoju jau septembrī, toreiz māku ierādīja ukraiņi. Oktobrī kļuva skaidrs, ka sveces būtiski ir liet lielā apjomā. Aizsākām aicināt citus, cerot, ka tās lies it visā Latvijā un mēs no biedrības tās sūtīsim tālāk.
Doma laukuma pasākumu gribētos nosaukt par sava veida skaisto noslēguma ceremoniju – ceļš uz to aizsākās novembrī, ko nosaucām par “Draugu sveču mēnesi”. Atsaucība bijusi ļoti liela, šobrīd jau izgatavoti ap 42 tūkstošiem ierakumu sveču.
Akcija tiešām notiek visas Latvijas mērogā, līdzīgi kā arī Dziesmu svētki notiek it visur. Sākotnējā iecere bija, ka dziedātāji un dejotāji ziedojamās sveces nes uz mēģinājumiem un tad ar pašvaldību atbalstu tās nonāk biedrības “Tavi draugi” mājvietā Ventspils ielā.
Ierakumu sveces, protams, nenes tikai gaismu, tās dod arī siltumu.
Esmu dzirdējusi, ka tās izglābušas arī dzīvības, jo reizēm iespēja pagatavot siltu dzērienu vai ēdienu ir izšķiroša.
Protams, sveces var nest arī šodien, tieši uz Doma laukumu. Ja cilvēki atnestu kaut vai vienu svecīti, tas kļūtu par milzīgu sveču kalnu, kuru nemaz nevarētu pārkāpt. Protams, mēs visi turpināsim taisīt ierakumu sveces arī pēc lielā pasākuma Doma laukumā, sveces liesim tik ilgi, cik vien tās vajadzēs Ukrainas aizstāvjiem.
Latviešu īstais sveču liešanas mēnesis ir februāris, bet sapratām, ka janvārī atceramies barikāžu laika notikumus un nav nekā labāka kā ieraudzīt šo saistību – tas, ka paši esam cīnījušies par savu brīvību un neatkarību, ļauj palīdzēt tiem, kas par šīm vērtībām cīnās šodien. Toreiz bija barikāžu ugunskuri, šodien tās ir ierakumu sveces, tas spēcīgi saskan.
Un kā radās ideja par koriem, par visas Latvijas Dziesmu un deju svētku dalībnieku piedalīšanos?
Pirms kāda laika, jau tuvojoties notikumam, skatījos raidījumu “Kas notiek Latvijā?”, kur Jānis Domburs bija uzaicinājis dažādus cilvēkus, arī diriģentu Intu Teterovski un mūsu biedrības vadītāju (Ulvi) Noviku, un viņu teiktais manī burtiski radīja sprādzienu – cik ļoti daudz gaismas varam nest visi kopā.
Toreiz pāris dienu apdomāju un sapratu, ka šī doma mani neatstāj – mūsu Dziesmu svētku plašā saime ir tie, kuri, dziesmas vārdiem, ceļ Gaismas pili.
Vēlos pateikties gan diriģentam Intam Teterovskim, gan Dziesmu un deju svētku birojam, gan Latvijas Nacionālajam kultūras centram, vēlāk pieslēdzās vēl daudzi, arī Latvijas Pašvaldību savienība. Idejas attīstība kļuva gluži līdzīga sniega lavīnai, un kļuva skaidrs, ka Doma laukumā visas dienas garumā būs iespējama sveču liešanas darbnīca.
Kopš novembra “Tavu draugu” Ventspils ielas mājvietā ierakumu sveces lejam trīs reizes nedēļā, un vienā no tādām reizēm mūsu angārā pēkšņi atskanēja dziesma – sveces bija atnākušas liet dziedātāja Evita Zālīte-Grosa kopā ar mūziķi Ilzi Grunti, tas bija tik skaisti!
Tajā mirklī sajutu mūsu tautas gara dziesmas spēku – tieši tāda jau bija mūsu Dziesmotā revolūcija, tās gaisma.
Toreiz nodomāju – cik fantastiski būtu, ja arī Doma laukuma sveču liešanas laikā kāds varētu dziedāt un spēlēt. Tā kā jau biju sadevusies rokās ar Barikāžu muzeju un tā vadītāju Renāru Zaļo, mani uzrunāja doma, ka varam ne tikai atcerēties to, kas notika, ne tikai godināt un pateikties tā laika Latvijas cilvēkiem, bet ar skaidru aci skatīties šodienā un saprast, kāpēc spējam būt tik stipri un tik ļoti plaši spēt palīdzēt ukraiņiem viņu cīņā par brīvību.
Divu stundu ilgā skatuves koncertā piedalīsies daudzi no tiem, kuri savulaik stāvēja Latvijas barikādēs. Programma tapa pavisam īsā laikā, un runātāji un mūziķi, kuri piekrita dalīties atmiņu stāstos un paust savu šodienas nostāju, veidos vienotu stāstu par to, kā var celties Gaismas pils, kas veltīta Ukrainai.
Uzrunāt runātājus un dziedātājus likās gluži kā iemest akmentiņu ezerā, viens vilnis nesa jau nākamo, viens ieteica nākamo. Man tikai ļoti žēl, ka katram runātājam atvēlēts pavisam īss, teju simbolisks laiks.
Tomēr varbūt vērtīgāk garās runas būs atstāt mierīgākiem laikiem, tagad ir svarīgi radīt iespējami spilgtu kolāžu, lai parādītu, cik daudziem ir ko teikt, cik mūsu ir daudz, cik liels spēks esam visi kopā.
Cik daudzus dziedātājus domājat sagaidīt?
Būs diriģents Māris Sirmais ar Valsts akadēmisko kori “Latvija” un zinu, ka savējos uzrunājuši vēl vairāki diriģenti. Man kā režisorei ir milzīga laime, ka varu itin kā spēlēties ar to programmas daļu, ko esmu sastādījusi, bet jūtu, ka notiks arī brīnums, nemaz nezinu par to, kas notiks tālāk pēc oficiālās programmas, ir lielas aizdomas, ka pēc pulksten 16 iespējama ilgāka dziedāšana a cappella, jo sveču liešanas darbnīca darbosies līdz pat septiņiem vakarā.
Šī nav ne pirmā, ne pēdējā reize, kad latvieši kopīgam mērķim aizdegas un visi saslēdzas vienotā darbā un gaismā.
Janvārī, kad atceramies paši savu cīņu par brīvību barikāžu laikā, mūsu nostāja un atbalsts, sniedzot palīdzību ukraiņiem, liek skaudri apzināties, ka nekas nav beidzies – brīvība ir mājasdarbs, kas jāpilda mūžam. Mēs biedrībā bieži mēdzam teikt – mūsu saule spīd tumsā, un tumsā uzreiz redzams, kur ir gaisma.
Koncertprogramma “Gaismas pils Ukrainai”
* Vienlaikus ar ierakumu sveču liešanu no plkst. 14 līdz 16 uz skatuves un tiešsaistē ar savām atmodas un barikāžu laika atmiņām dalīsies 1991. gada barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais un Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāji Romualds Ražuks un Dainis Īvāns, režisori Viesturs Kairišs, Dzintars Dreibergs, producents Gints Grūbe, žurnālists Eduards Liniņš.
* Par raidījuma “Labvakar” laiku un brīvības tēmu teātrī stāstīs Ojārs Rubenis. Dzejnieces Inga Pizāne un Agnese Zarāne lasīs savu dzeju Ukrainai. Runātāju vidū būs arī “Tavi draugi” dibinātājs Ulvis Noviks, režisori Dāvis Sīmanis un Dzintars Zilgalvis, savukārt māksliniece Anda Munkevica dalīsies stāstā par barikāžu piemiņas vitrāžu, kas iestrādāta Doma baznīcas logā.
* Ar īpašu koncertprogrammu uzstāsies dziedātājs, komponists un zemessargs Rihards Saule, dziedātāji Shipsea, Aminata, Elza Rozentāle, Kaspars Zemītis, Ilmārs Dreļs, Artūrs Uškāns, Ieva Akuratere, Patrisha un Grēta. Programmas noslēgumā diriģenta Māra Sirmā vadībā uzstāsies visas Latvijas apvienotais koris.
* Pasākuma tiešraidi no pulksten 14 līdz 16 varēs skatīties “Tavi draugi” “Facebook” lapā, portālā “lsm.lv” un LMT Viedtelevīzijā, kā arī citviet.
