Baltijas tūristu vilcienu “vīkenda braucieni” 1
1935. gada rudenī Latvija un Igaunija apmainījās ar tūristu vilcieniem – šie “skaistie vīkenda braucieni” izraisīja gluži vai komisku ažiotāžu tā laika presē. 14. septembra rīta agrumā Rīgā iebrauca 560 igauņu – lielākā daļa gan veikala lietās vai arī, lai apciemotu radus, draugus un paziņas. Pārējie tūristi devās organizētās ekskursijās uz Brīvdabas muzeju, Brāļu kapiem, eksportostu. Jau pēc nedēļas 384 latviešu tūristi devās atbildes vizītē uz Tallinu, kur tika sagaidīti ar orķestra spēlētu “apsveikšanas maršu” un sarkanām puķēm. Lai gan, veicot 444 km garo ceļu, vilcienā bija jāpavada trīs naktis, turklāt lielākoties guļot vienīgi uz cieta sola, “šīs neērtības nevarēja neko atņemt no ceļošanas prieka, kāds bija pārņēmis pasažierus”. Brauciena laikā varēja arī nodoties patīkamām izpriecām, jo vilciena sastāvā bija mūzikas vagons, toties par guļampiederumiem gan katram bija jārūpējas pašam.
Plašās ekskursiju programmas gaitā bija iespēja apskatīt gan Tallinas vecpilsētu, gan Tartu, gan arī viesoties Petseru (Pečoru) klostera pazemes alās, kā arī pilsētiņā, kuras apkārtnē mita setuki – pareizticīgie igauņi, kuros liels krievu iespaids. “Protams, Tallina nav tik liela kā mūsu Rīga, ielu kustība tur krietni vien klusāka,” novēroja kāds latvju tūrists. Raksturojums igauņu presē gan nebija sevišķi glaimojošs – latviešu vidū pārāk daudz bijis “neiecietīgu un ļoti nepacietīgu ļaužu, kas sevišķi pierādījies Petseru stacijā, kur tie vārda pilnā nozīmē “šturmējuši” braucienam pasūtītos auto”. Igauņiem brauciens uz Rīgu turp un atpakaļ izmaksāja septiņas kronas, latviešiem – 11 latus (ar visu īpašajam notikumam paredzēto 70% atlaidi), tomēr visas biļetes jau dažu stundu laikā bija izpirktas.
Tūrisma “satiksmi” starp trijām tautām tomēr apgrūtināja pavisam praktiski šķēršļi. Uz Latvijas un Igaunijas robežas nekādu ierobežojumu nebija, bet Lietuva savā valstī ļāva iebraukt tikai ar ārzemju pasi, kas daudziem nebija pa kabatai. Tāpat daudzus nervozēja stingrie valūtas izvešanas ierobežojumi, kas Eiropā stājās spēkā saimnieciskās krīzes gados.
