Dibina baltiešu tuvināšanās organizācijas 1
Starpkaru laikā kaimiņtautām jau vairs nebija izdevības tik bieži tikties, tomēr Rīgā arī tad bija ap desmit igauņu biedrību un organizāciju, divas igauņu draudzes, virkne igauņu tirgotāju un rūpnieku. Daudzas igaunietes Rīgas augstākajā sabiedrībā bija pazīstamas kā latviešu aristokrātu dzīvesbiedres. Igauņi dzīvoja arī citās Latvijas pilsētās – Liepājā, bet galvenokārt laukos – Alūksnes, Apes un Veclaicenes apkārtnē, kur arī bija vērojama rosīga viņu biedrību darbība.
Par lietuviešiem tik izsmeļošu datu trūkst. Taču tieši Latvju-lietuvju vienība bija pirmā Baltijas tautu tuvināšanas biedrība, darbu sākot jau 1921. gada 1. februārī. Tai pateicoties, Rīgā bija iespēja apgūt lietuviešu valodas pamatus. “Tuvinoties leišiem, mēs smelsim no viņiem jaunu sparu un sajūsmu nesavtīgi cīnīties par nacionālismu. Bet mēs arī varam būt palīdzīgi saviem tautas brāļiem – vispirms ar savu inteliģenci,” šādu vērtējumu par latviešu un lietuviešu tuvināšanos 1924. gadā pauda laikraksts “Latvis”.
1938. gadā pastāvēja jau sešas baltiešu tuvināšanās organizācijas, kuru vidū nozīmīgākā bija Latviešu-igauņu biedrība ar juridisko, ekonomisko un kultūras sekciju, kas izveidojās 1928. gadā, Igaunijas sūtņa E. Virgo dzīvoklī Skolas ielā 13 pulcējoties 26 sabiedrībā pazīstamām personībām. Dibinātāju vidū bija Fēlikss Cielēns, A. Alberings, Arveds Bergs, Pauls Kalniņš, Vilhelms Munters un citi.