“Kurš gan negribētu aizbraukt uz Dubrovniku vai Plitvices ezeriem?” Ceļošanas informācija – vienā lietotnē 7
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau pagājušā gada jūnijā Eiropas Komisija pabeidza darbu pie lietotnes “Re-Open EU”, kas domāta tūristu dzīves atvieglošanai – lietotnē redzama ceļošanas, iebraukšanas, ierobežojumu u. c. veida informācija par situāciju katrā ES valstī.
Nav noslēpums, ka šobrīd, kad tūristi atkal pamazām atgriežas pie Eiropas apceļošanas, informācija par ceļošanas un iekšējiem ierobežojumiem ir vitāli svarīga.
Lietotne pieejama gan “Android”, gan “iOS” viedtālruņu lietotājiem. Priecē, ka uzreiz pēc lietotnes palaišanas tā atpazīst lietotāju un lietotni pārtulko dzimtajā valodā. Tālāk viss ir pavisam vienkārši – tiek piedāvātas divas iespējas.
Pirmā ļauj pārbaudīt spēkā esošos pasākumus katrā no 27 ES valstīm (plus Norvēģija un Šveice, bet nav Lielbritānijas), bet otrs logs ļauj sastādīt ceļošanas plānu. Sākam ar pirmo. Spiežam uz Horvātiju.
Kurš gan negribētu aizbraukt uz Dubrovniku vai Plitvices ezeriem?
Ekrānā uzreiz izlec krāsaina ES karte, kura rāda epidemioloģisko situāciju katrā valstī. Ja krāsa zaļa, valstī ir zemi saslimšanas rādītāji.
Ja tumši sarkana, rādītāji ir augsti un varbūt būtu divreiz jāpadomā par šīs valsts apmeklēšanu, pat ja ieceļošanas un ceļošanas noteikumi ir viegli izpildāmi.
Pozitīvi, ka ES valstis sadalītas reģionos, jo daudzviet Eiropā situācija pa reģioniem var diametrāli atšķirties. Redzam, ka pēdējo reizi ceļošanas informācija lietotnē par Horvātiju atjaunināta 2. augustā.
Zem “ceļošanas” tālāk tiek izdalīti seši apakšpunkti – informācija par Covid-19 digitālo sertifikātu, ieceļošana no ES vai Šengenas valstīm, ieceļošana no trešajām valstīm, informācija par noteikumiem, ja no Horvātijas izceļo un atgriežas mājās, informācija par valsts šķērsošanu tranzītā un būtībā pats svarīgākais punkts – vai uz Horvātiju vispār drīkst lidot.
Tālāk ir sadaļa “koronavīrusa pasākumi” ar trīs apakšsadaļām – vispārīgie pasākumi (masku lietošanas, distancēšanās, pulcēšanās un līdzīgi noteikumi), informācija par brīvu pārvietošanos un informācija par kontaktu fiksēšanas un brīdināšanas lietotni.
Trešā sadaļa ir “veselības stāvoklis”. Apakšsadaļas sastāv no Eiropas veiktajiem soļiem, lai mazinātu pandēmiju, epidemioloģisko situāciju Horvātijā un noderīga informācija par Horvātijas vietnēm, kurās ir sīkāka informācija par dažādiem tūristiem noderīgiem jautājumiem.
Visbeidzot ceturtā sadaļa ir “cita informācija”, kur nodrošinātas ziņas par tūrismu Horvātijā, tostarp saites uz populārākajiem tūrisma galamērķiem.
Tagad izmēģinām sākuma ekrāna otro iespēju – “Ceļošanas plāns”. Jānorāda izbraukšanas valsts un galamērķis.
Tieši tāpat, kā pērkot lidmašīnas biļetes. Braucam no Latvijas uz Spāniju. Uzreiz pēc tam lietotne piedāvā iespēju pievienot arī tranzītvalsti. To mums nevajag.
Vispirms izlec informācija par noteikumiem, kuri jāievēro, ja izceļo no Latvijas un pēc tam atgriezies. Informācija ir gan par vakcinēšanos, gan pašizolāciju, gan sadarbību ar tūrisma operatoriem u. c. ziņas.
Savukārt zemāk ir informācija par ieceļošanas noteikumiem Spānijā. Viss aprakstīts diezgan sīki, bet, ja nepietiek ar norādīto, turpat ir iespēja nospiest uz vairākām saitēm, kur iegūstama vēl sīkāka informācija.
Viens ieteikums – izmantojot “Ceļošanas plānu”, gribētos, lai lietotne asāk un pamanāmāk norāda epidemioloģisko situāciju galamērķī.
Piemēram, Spānijā šobrīd ir viena no sliktākajām situācijām Eiropā, taču lietotnē par to nekādi nebrīdina, ja vien sākumā neizpēti krāsaino epidemioloģisko karti.
