Ceļošana pandēmijas laikā: tapis jauns ceļvedis pa Saulkrastu novadu 0
Citpavasar saulainais laiks, dabas atmoda un valsts svētku brīvdienas tuvos un tālos ceļojumos būtu aizvedušas daudzus Latvijas iedzīvotājus, bet nu koronavīrusa pandēmijas dēļ joprojām valda neziņa, kā varēsim ceļot šovasar, jo brīvas pārvietošanās ierobežojumi saglabāsies vēl vairākus mēnešus un, ja situācija pasliktināsies, varbūt pat vēl ilgāk.
Šādā brīdī tieši laikā parādās jauni risinājumi, kā, individuāli ceļojot, saņemt iespējami daudz informācijas par ceļojuma galamērķī esošajiem apskates objektiem un precīzas norādes, kur tos meklēt.
Tūrisma attīstības biedrība (TAB), kuru vada gids Paulis Stars, īsteno projektu “Ceļveži.lv”, veidojot informatīvi piesātinātus tūrisma izdevumus par Latviju un citām Eiropas valstīm, lai palīdzētu ceļotājiem un saviem kolēģiem gidiem iesācējiem noorganizēt interesantas ekskursijas.
Ar vietējās pašvaldības atbalstu nesen tapis jauns ceļvedis pa Saulkrastu novadu (64 lpp.), kuru var lejupielādēt pdf formātā un izdrukāt uz parastas lapas, lai paņemtu līdzi ceļā vai arī ceļojuma laikā lasītu planšetdatorā vai viedtālrunī.
Teikšu atklāti, izlasot Saulkrastu ceļvedi, uzzināju tik daudz interesantu faktu par šī kūrorta vēsturi un dažādiem notikumiem, ka nolēmu doties ceļā, lai pats savām acīm skatītu pilsētu, kas, pēc meteorologu novērojumiem, esot vissaulainākā vieta Latvijā.
Somu lidotāju piemiņai
Pa VIA “Baltica” jeb A1 automaģistrāli dodoties Tallinas virzienā, parasti izvēlamies Saulkrastu apvedceļu, tādēļ šo kūrortpilsētu pat nepamanām.
Taču, braucot taisni, jau pie degvielas uzpildes stacijas “Viada” gaida pirmais pārsteigums – piemiņas vieta somu lidotājiem, kas iekārtota 2013. gadā lidmašīnas avārijas vietā pēc somu vēsturnieka Vesa Rinkinena iniciatīvas, ko finansiāli atbalstījusi Lapzemes lidotāju ģilde.
Šis piemineklis nav uzskatāms par kara monumentu, jo “Junkers” lidmašīna neatradās kaujas lidojumā. Līdzās uzstādīts informācijas stends, jo piemiņas zīmē teksts ir tikai somu valodā.
1943. gada 23. aprīlī četri somu karavīri Urho Jeskeleinens, Lauri Suhonens, Aimo Valkēniemi un Erki Horma bija ceļā no Vācijas uz Somiju, kad Saulkrastu teritorijā bumbvedējam sabojājās motors, lidmašīnai pamazām zaudējot augstumu.
Pēc tā laika liecībām, bumbvedējs tuvojies no jūras puses un mēģinājis manevrēt virs krasta līnijas un ceļa, acīmredzot meklējot vietu, kur veikt avārijas nosēšanos, taču augstums jau bijis par mazu.
“Junkers” ar asti aizķēris kokus, nogāzies mežā un aizdedzies, nogalinot lidmašīnas ekipāžu.
Seno divriteņu pasaulē
Rīgas ielā 44A iekārtots Velosipēdu muzejs – vienīgais kājminamo spēkratu muzejs Latvijā, ko izlolojis vēstures entuziasts Jānis Seregins.
Te apskatāms viens no pirmajiem Latvijā izgatavotajiem “augstratiem”, kas tapis Emīla Matīsa darbnīcā Liepājā (1887), Anglijā būvētais velosipēds “Coventry” ar pirmajām piepūšamajām riepām un Latvijā pirmās A. Leitnera velosipēdu fabrikas ražojumi no 19. gs. beigām.
Unikālākais eksponāts ir VEF sporta lidmašīnu darbnīcā (1940) vienā eksemplārā izgatavotais koka divritenis, kuru konstruējis tā laika pazīstamākais latviešu aviokonstruktors Kārlis Irbītis, izmantojot lidmašīnu būves materiālus.
Aplūkojama arī vairāk nekā tūkstoš eksemplāru liela velosipēdu firmas zīmju (emblēmu) kolekcija no visas pasaules.
Arhitektūras pērles
Inčupes un Kāpu ielas krustojumā starp Inčupes tiltiņu un Balto kāpu atrodas pazīstamā arhitekta Modra Ģelža (1929–2009) 1959. gadā celtā vasarnīca – valsts aizsargājamais arhitektūras piemineklis, kuru var apskatīt tikai no ārpuses.
M. Ģelzis šo nelielo vasarnīcu uzskatījis par savu vislabāko projektu.
Tā ir viena no pirmajām modernisma ēkām Latvijā, kas īstenota pēckara laikā un iezīmē revolucionāras pārmaiņas arhitektūras idejās pēc morāli novecojušā “Staļina baroka”.
Saulkrastos plaši pārstāvēts arī pāragri mirušās arhitektes, Latvijas kultūras kanonā ierakstītās Dailes teātra ēkas autores Martas Staņas mantojums – Zvejniekciema vidusskola, kultūras nams “Zvejniekciems” un privātmāja, kurā dzīvo mākslinieku Postažu ģimene.
Tā veidota ģeometriskā formā kā trīsstūris un aplis, kuram mājas īpašnieki vēlāk pieprojektēja klāt taisnstūri.
Saulkrastos atdzimst arī senā kūrortlaika koka arhitektūra, piemēram, uzņēmējs Sigits Duduris atjauno kapteiņa Sīmaņa Skujas 19. gs. otrajā pusē celto villu “Gaida”, kur būs apartamentu viesnīca un atveseļošanās komplekss.
Ieklausies dabā!
Saulkrastu ceļveža veidotāji iesaka apmeklēt arī muzeju Reiņa Kaudzītes dārza mājā (Skolas ielā 19), Saulkrastu (Pēterupes) luterāņu baznīcu (1864), Katrīnas liepas un Knīrima ozolu pie mācītājmuižas, Zvejniekciema akmeņaino jūrmalu, Lielo Lauču akmeni aiz Ārņu raga, kuru 19. gs. krastā izstūmis ledus, un atpūsties labiekārtotajā peldvietā “Centrs”, kurai piešķirts Zilais karogs, apliecinot ūdens tīrību.
Garām pilsētai var noiet divus Jūrtakas posmus, nonākot līdz Saulrieta takai (3,6 km) un Jūras parkam.
Inčupes labajā krastā pie ietekas jūrā atrodas Saulkrastu ievērojamākais dabas objekts Baltā kāpa (18 m), kas veidojusies pirms 405–350 miljoniem gadu un paver lielisku skatu uz Rīgas līci.
Blakus atrodas vides dizaina parks “Baltā kāpa”, kurā izvietotās skulptūras un vides informācija mudina vērīgāk ieklausīties un ieskatīties dabā, izprast tajā notiekošos procesus.
Eziene Frīda uz soliņa uzmanīgi vēro apmeklētājus, kompozīcija “Nenovirzies no takas!” pievērš uzmanību dzīvībai, kas, ikdienā nepamanīta, rosās mums visapkārt, “Netrokšņo!” (eziene Frīda ar guļošiem ezēniem) – aicina doties dabā klusi, bet “Ieklausies dabā!” ļauj saklausīt dabas skaņu nianses – jūras viļņu, priežu un vēja šalkoņu.
Saulkrastu kūrorts
* Saulkrastu kūrorta pirmsākumi meklējami 19. gs. vidū, kad vācu muižnieki, iedvesmojušies no teju simts gadu seniem notikumiem – Krievijas carienes Katrīnas II peldēšanās pie Baltās kāpas (arhīva dokumenti to gan neapstiprina) –, te sāka celt pirmās vasarnīcas.
* Bīriņu barons Augusts fon Pistolkorss par sievas pūra naudu izveidoja jaunu peldvietu – “Neubad” (Neibādi).
* Līdz Pirmajam pasaules karam jaunais kūrorts kļuva par ekskluzīvu atpūtas vietu, kur uzturējās augstdzimuši atpūtnieki no Pēterburgas, Maskavas, Tērbatas un citām Krievijas impērijas vietām, kā arī Ziemeļvidzemes muižnieki, bet pirmās Latvijas brīvvalsts laikā – latviešu inteliģence.
