Vieni atceļ ceļojumus, citi turpina tos organizēt un pārdot ceļazīmes 1
Saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības “Covid-19” straujo izplatīšanos visā pasaulē un masveidīgo robežu slēgšanu tūrisms Latvijā nonācis neapskaužamā stāvoklī, un droši var teikt, ka piedzīvo vēl sliktākus laikus nekā pirms desmit gadiem pasaules finanšu krīzes laikā.
Šobrīd cerību izturēt tūrfirmām dod valdības noteiktais ārkārtas stāvokļa beigu termiņš – 16. aprīlis, taču nav nekādu garantiju, ka šajā datumā ierobežojumi ceļot tiks atcelti, jo daudzās pasaules valstīs saslimšana ar “Covid-19” joprojām aug, turpinot atgriezties mājās repatriantiem no koronavīrusa visvairāk skartajām teritorijām.
Savelk jostu, lai izdzīvotu
“Kopumā koronavīrusa pandēmija tūrismam ir ļoti smags trieciens. Mēnesi ārkārtas stāvoklī mēs izturēsim, jo samazinām visus iespējamos izdevumus, birojs ir slēgts un ar klientiem strādājam attālināti. Pašlaik nodarbojamies ar ārvalstīs iestrēgušo apmēram 25 tūristu dabūšanu mājās. Atgriešanos no Ēģiptes un Baikāla esam atrisinājuši, no Kolumbijas – pagaidām risinājumu nav.
Protams, ceļojuma programmas nebūs izpildītas, domāsim, kā to kompensēt. Šobrīd svarīgi neļauties emocijām un ievērot likumdošanu. Esam atcēluši ceļojumus aprīlī, kuriem iespēju robežās centīsimies piedāvāt alternatīvu vēlāk, vēl neaiztiekam maijā, jūnijā plānotos ceļojumus.
Ja kāds tomēr vēlas no tiem atteikties, zaudē pirmo iemaksu, kā tas atrunāts līgumā,” skaidro tūrfirmas “Jēkaba ceļojumi” direktors Uldis Alksnis. Uz savas tūrfirmas turpmāko darbību viņš raugās optimistiski, cerot, ka līdz vasaras sākumam situācija normalizēsies.
“Gada sākums mums bija ļoti labs – bijām pilnībā nokomplektējuši daudzus skaistus ceļojumus līdz pat šā gada beigām, veikuši depozītu iemaksas viesnīcām, aviokompānijām un uzņemošajiem tūroperatoriem.
Pašlaik visus ceļojumus ar izbraukšanu līdz pat maija vidum iespēju robežās pārceļam, un jāteic, ka viesnīcas, kurām jau bijām pārskaitījuši naudu, ir lielākoties saprotošas un pretimnākošas. Kaut gan ne visi pakalpojumu sniedzēji spēj būt tik elastīgi, piemēram, lidsabiedrības.
Jau pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas ne visus reisus bija iespējams atcelt vai mainīt, nezaudējot iemaksas. Tomēr pozitīvais šajā brīdī ir tas, ka ceļotāji tic – viss nokārtosies! – un jau piesakās uz rudens ceļojumiem,” atklāj Aizkraukles tūrfirmas “Remiro travel” vadītāja Rovena Jakubovska.
Lielam kuģim mazāka manevrētspēja
Interesantā statusā šobrīd darbojas lielākie tūroperatori “Tez Tour” un “Novatours”, kuri joprojām turpina pārdot ceļojumus un kuru mājas lapās pat nav nekādas norādes uz oficiālajiem valdības paziņojumiem sakarā ar “Covid-19” pandēmijas dēļ valstī ieviesto ārkārtas stāvokli un rekomendācijām iedzīvotājiem.
No rīta, zvanot pa “Novatours” mājas lapā vienīgo pieejamo tālruņa numuru, automātiskais atbildētājs vēstīja, ka ir pārslogots un kāds uz manu zvanu drīzumā atbildēs, taču līdz vēlai pēcpusdienai tālrunis klusēja. Sazinoties ar “Tez Tour”, saņēmu laipnu atbildi, ka top preses relīze par aktuālo ceļošanas jomā, kuru līdz redakcijas slēgšanai vēl nebiju saņēmis.
Protams, tūrfirmas apzinās – jāapsver ikviens publiski sacītais vārds, lai potenciālo ceļotāju vidū nesaceltu paniku un maksimāli saglabātu esošos klientus, noturētu biznesu. Tādēļ talkā tiek ņemti arī sociālie mediji, apvainojot žurnālistus nepatiesas informācijas izplatīšanā.
Šķiet, nobijusies par nākotni ir arī viena no lielākajām pašmāju tūrfirmām “Impro”, savā tviterkontā publicējot ne visai korektus, pat klaji aizskarošus “uzbraucienus” citādi domājošajiem, atbildot uz ne visai pārdomātu, kaut tobrīd vēl pieļaujamu tūrfimas rīcību, nosūtot ārzemju ceļojumos grupas īsi pirms globālās pandēmijas izsludināšanas.
Kad atmaksā, kad ne
Lasot Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) informāciju, top skaidrs: ja ceļotājs pie tūrisma operatora vai tūrisma aģenta ir iegādājies komplekso tūrisma pakalpojumu, piemēram, lidojumu un viesnīcu un pakalpojumu sniedzējs atceļ plānoto ceļojumu, ceļotājam ir tiesības saņemt atpakaļ visas iemaksātās avansa summas par ceļojumu, bet, ja viņš pats atsakās doties uz galamērķi, par kura drošumu radušās bažas, tad tūrfirmām nav pienākuma atmaksāt iemaksāto summu, izņemot gadījumus, kad konkrētajā galamērķī noteikta ārkārtas situācija vai karantīna.
Tas pats attiecas arī uz atsevišķi iegādātu tūrisma pakalpojumu (aviobiļeti, viesnīcu), vienīgi atteikšanās no tā ir katra individuāla izvēle bez kompensācijas, ja vien iegādes noteikumos nav paredzēts citādi.
“No otrā marta līdz šim brīdim ar mums ir konsultējušies 290 cilvēki, kas nepārsniedz pagājušā gada pirmā ceturkšņa vidējo iesniegumu skaitu, jo tobrīd, bankrotējot “Prieks Tūrei”, arī bija izveidojusies ārkārtas situācija, taču dienu no dienas iesniegumu skaits pieaug,” informē PTAC pārstāve Santa Zarāne.
“Par ārkārtas stāvokļa dēļ atceltajiem ceļojumiem tūristiem noteikti jāsaņem ceļazīmes atmaksa, bet jābūt pacietīgiem, jo lielais apjoms var palēnināt tūrfirmu saistību izpildi. Tomēr katrs gadījums jāvērtē atsevišķi un neskaidrību gadījumā vispirms jāvēršas pie konkrētā tūrisma pakalpojuma sniedzēja, nevis PTAC, jo visus jautājumus iespējams risināt sarunu ceļā, kaut vai vienojoties par ceļojuma pārcelšanu uz vēlāku laiku.”
Ja ceļojuma laikā nenovēršamu un ārkārtas apstākļu dēļ nav iespējams nodrošināt ceļotāja atgriešanos, kā paredzēts kompleksā tūrisma pakalpojuma līgumā, tūrisma operatoram jānodrošina ceļotāju izmitināšana bez papildu maksas līdz trim naktīm. Ja aizkavēšanās ieilgst, maciņš jāatver pašiem tūristiem.
“Iestrēgšanai kādā galamērķī gan vairs nevajadzētu būt aktuālai, jo Latvijas valsts strādā pie tā, lai visus savus tautiešus dabūtu mājās. Jāsaprot, ka atbildība jāuzņemas abām pusēm – arī tiem, kas līdz galam neizvērtēja savu izceļošanas nepieciešamību ārkārtas stāvokļa ieviešanas priekšvakarā.”
Valdība nāk talkā
Jau dažu dienu laikā lauku tūrisma nozarē strādājošie ir izjutuši, kā mainījušās prognozes un noskaņojums par nākotni no īslaicīgas problēmas, kas jāpārvar, uz sapratni, ka esam milzīgas krīzes priekšā, kas, visticamāk, atstās sekas visā tautsaimniecībā, jo atpūta, tūrisms un sabiedriskā ēdināšana ir starp pirmajām nozarēm, kuras izjūt krīzes sekas.
Situāciju vēl nelabvēlīgāku padara koronavīrusa pandēmijas sākuma laiks – marts, kad lielākajai daļai lauku tūrisma uzņēmumu finanšu iekrājumi pēc tukšā rudens – ziemas perioda iet uz beigām un darbība notiek bez peļņas vai ar zaudējumiem, un, lai atkoptos, rēķināties ar ienākumiem vasaras sezonā vairs nevar.
Labā ziņa ir tā, ka nule valdība lēmusi par uzņēmēju, tostarp tūrismā strādājošo, nodokļu brīvdienām pat līdz trim gadiem un darbinieku dīkstāves pabalstiem 75 procentu apmērā no līdz šim izmaksātajām algām, kā arī B slimības lapu apmaksu no valsts budžeta, iedarbinot sociālo iemaksu sistēmu.
“Zinot, kāds ir mūsu valsts budžets, lepojos ar valdības lēmumiem. Tas ir labs risinājums lauku saimniekiem, kuri nodarbina palīgstrādniekus un kuriem ir dažādi kredīti, lai varētu turpināt darbu vismaz izdzīvošanas režīmā. Neskatoties uz to, pieļauju, ka daudzi lauku tūrisma uzņēmēji apturēs savu darbību pavisam un vēlāk to vairs neatjaunos. Tomēr ceru, ka valsts atbalsta pasākumi daudziem arī palīdzēs noturēties.
Labākā situācijā ir tie, kuriem nav darbinieku un kredītsaistību. Bet vienalga paliek jautājums, cik iedzīvotāju pēc ārkārtas stāvokļa beigām būs ar mieru ceļot pa Latviju, atbalstot vietējos viesmīlības uzņēmējus. Pašlaik Norvēģijā notiek šāda reklāmas kampaņa. Arī mums būtu svarīgi to noskaidrot,” domā asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele.
