Ceļojums telpā un laikā Kauņas biennālē 0
Mūsu dienvidu kaimiņvalsts Lietuvas, kādreizējās dižkunigaitijas, otra lielākā pilsēta Kauņa tiek dēvēta gan par bijušo galvaspilsētu (1919 – 1939), gan par Eiropas funkcionālisma un art deco stila pērli, gan, neapšaubāmi – par slavenā lietuviešu gleznotāja un komponista Mikalojusa Konstantina Čurļoņa (1875 – 1911) daiļrades galveno mājvietu. Katrā ziņā paši Kauņas iedzīvotāji mēdz teikt, ka Eiropa sākas tieši pilsētas viducī, un par savu devīzi ir izvirzījuši: “Eiropa sākas šeit!”
“Kultūzīmes” pirms laika jau pieminēja “Kauņas Biennāli”. Šoreiz radās iespēja tuvāk iepazīties ar biennāles centrālo notikumu vietu – 1930. gadā celto Kauņas pasta ēku. Lepnā nama centrālajā zālē joprojām darbojas Lietuvas pasts, un bija iepriecinoši redzēt, kā pie senajām rakstāmpultīm apmeklētāji sagatavo Ziemassvētku sūtījumus. Pārējie ēkas stāvi vairākus gadus esot bijuši tukši. Starp citu, prātā nāk mūsu Jelgava – arī tur ir līdzīgas arhitektūras centrālā pasta ēka, kura šobrīd diemžēl netiek pienācīgi izmantota.
Biennāles kurators Nikolā Burio ir teicis – Kauņas pasta ēka līdzinās kādai apslēptai pilij. Tāda arī, šķiet, ir biennāles “Pavedieni: fantasmagorija par attālumu” vīzija – jo mākslinieku darbos netrūkst pagātnes pavedienu, dažādu norāžu un garīgu pārsteigumu. Klaiņojot pa pasta ēkas četriem stāviem, patiešām jutos kā noslēpumu pilnā pilī, turklāt tajā brīdī biju arī vienīgā apmeklētāja – gaiteņos čīkstēdamas virinājās durvis, no kaut kurienes atskanēja balsis, viss likās dzīvs tagadnē, bet tikpat nozīmīgs pagātnei un nākotnei. Pie daudzo kabinetu durvīm piestiprinātas plāksnītes ar mākslinieku vārdiem – līdzīgi kā biroju darbiniekiem, kuri tur varētu strādāt un tikai uz brīdi ir izgājuši. Kaut kur skaļi pilēja ūdens lāses, kādu kabinetu pārvaldīja pūkas un spilveni, vēl kādā griezās riteņi… Angļu mākslinieces Ketijas Patersones pulksteņi rādīja Saules sistēmas deviņu planētu laiku, kas, protams, katrai ir citādāks. Kādā telpā dega īsta un neviena nepieskatīta svece. Tai blakus bija izzīmēts informējošs grafiks, jo ik stundu svece izplatīja citu smaržu – tā smaržoja gan kā šaujampulveris uz Mēness, gan kā avenes ap Veneru. Smaržu divdesmit četri nodalījumi aptvēra 24 stundu attālumu no Zemes dzīves līdz pat Melnajam Caurumam. Tālāk ejot cauri čīkstošajām durvīm, saklausīju kādu tekstu, lasītu franču valodā. Iedomājos, ka varbūt satikšu pašu izstādes kuratoru no Francijas, un savā prātā ātri domāju, ko viņam varētu jautāt. Tomēr francūža klātbūtne arī bija tikai ilūzija – no maza skaļruņa skanēja franču enciklopēdista Denī Didro 1773. gada ceļojuma apraksts, dodoties no Kēnigsbergas uz Mēmeli. Mākslinieks Arnass Anskaitis savā instalācijā “Ceļotājs” meklēja enciklopēdiskas atbildes, kas no citu ceļotāju stāstiem noticis patiesībā un kas ir izdomāts.
Bet īstais pārsteigums vēl tikai gaidīja. Vienu brīdi jutos apmaldījusies daudzajos gaiteņos un trepēs. Atkal pagāju garām daļēji aizsegtajai pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu izlietnei un vēlreiz nodomāju, vai tas ir domāts kā mākslas darbs.
Uzkāpu pēdējā stāvā un iegāju plašā telpā, kuras centrā bija ģipša lielizmēra skulptūra, nedaudz līdzīga slavenajai Veras Muhinas “Strādniekam un kolhozniecei”. Visapkārt uz grīdas kā mandala klājās grāmatas, un tobrīd klusi skanēja populārā franču melodija “La vie en rose” (“Rožainā dzīve”). Nu ja, Muhinas skulptūra savu slavu ieguva tieši Parīzē, nodomāju. Grāmatas likās tikai pāris reižu lasītas un izglītojošas – lielākoties par mākslu, filozofiju, vēsturi, mazliet par pašpalīdzību un mīlestību.
Viena no biennāles gidēm un vēstures pētniecēm Gintare Krasuckaite “Kultūrzīmēm” pastāstīja par instalācijas rašanos: savulaik tālu Krievijas austrumos padomju armijā dienējuši trīs draugi – lietuvietis, latvietis un krievs. Toreiz viņi sapņojuši, ka reiz nākotnē kļūs par ievērojamiem māksliniekiem. Pēc militārā dienesta viņu ceļi šķīrušies un katrs dzīvojis savā neatkarīgā valstī. Pēc 25 gadiem lietuvietis, nu jau ievērojamais Viļņas tēlnieks Dariuss Žiūra nolēmis veidot mākslas darbu, kas būtu veltījums senajai draudzībai. Mākslas darba tapšanas galvenais iedvesmas avots bijusi ziņa par latviešu drauga S. (saprotamu iemeslu dēļ netiek minēts vārdā) dīvaino dzīvi; S. jau astoņus gadus strādā par apkopēju un trauku mazgātāju Dublinā un brīvajā laikā zog grāmatas.
Sākumā bijis plānots visiem trim satikties Kauņā, lai kopīgi veidotu instalāciju, taču krievu draugs, Pēterburgas Repina mākslas skolas pasniedzējs Vjačeslavs Kovaļenko, iespējams, savu politisko uzskatu dēļ nav varējis dabūt vīzu uz Lietuvu. Dariuss devies uz Krieviju un filmējis, kā Vjačeslavs izveido kopīgo skulptūru. Jāpiebilst, ka krievu tēlnieks mūsdienu mākslu neatzīst un ciena galvenokārt reālismu. Savukārt draugs S. no Īrijas uz Kauņas biennāli atvedis divas ar pusi tonnas sazagto grāmatu un palīdzējis izveidot mandalu. Starp citu, Dariuss jau agrāk Lietuvā ir pazīstams ar māksliniecisko robežu meklēšanu starp legālo un nelegālo.
Jau ejot uz autoostu, Kauņas Virsnieku nama lielajā zālē pamanīju grāmatu tirdziņu. Skanēja 30. gadu patafona mūzika un turpat bija arī neliela Kauņā izgatavotu art deco interjera priekšmetu izstāde. Pamanīju lielu grāmatu kaudzi, pie kuras noliktais plakāts Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites vārdā aicināja ziedot grāmatas bibliotēkām. Bija jau salikta krietna kaudze. Nesenās instalācijas iespaidā prātoju, vai kāds apmeklētājs pamanījās kaut vienu grāmatu nozagt… Jāatzīstas – laikam taču biennāles mākslas iespaidā – no Kauņas uz Latviju atceļoja romāns somu valodā par Ziemas karu. Viesnīcā bija tāds aicinošs plauktiņš. Kad nākamreiz būšu Kauņā, atlikšu atpakaļ!
UZZIŅA
Ko vērts pamanīt Kauņā
* Līdz 31. decembrim – 10. Starptautiskā Kauņas mākslas biennāle. Centrālā telpa – Kauņas galvenajā pastā, pārējās izstāžu zāles – piecās Kauņas kultūrvietās. Uz visām biennāles izstādēm vienota biļete. Vairāk: http://www.bienale.lt/
* No 17. līdz 20. decembrim Garīgās mūzikas, Adventa laika un Ziemassvētku starptautiskais koru festivāls “Cantate Domino”. Vairāk: http://www.kaunascantat.lt/
* Līdz 2016. gada 3. janvārim – Nacionālajā M. K. Čurļoņa mākslas muzejā izstāde “Čurļoņa skolotāja Kazimira Stabrauskas gleznas”. Vairāk: http://www.ciurlionis.lt/
* Līdz 2016. gada 31. martam – A. Žmuidzinaviča kolekcijas muzejā izstāde “Lietuvas ebreju dzīve pirms holokausta”.
