Ceļojumā uz Ēdoles pili nogaršot 17 sierus un vēžus 2
Teikām un leģendām apvītā Ēdoles pils atrodas 174 km no Rīgas, 70 km no Ventspils, 19 km no Kuldīgas, 92 km no Liepājas. Līdz ar jauniem saimniekiem pils pēdējos gados ieguvusi jaunu dzīvi.
“Sen gadus atpakaļ kāds barons nopircis Ēdoles novadu un uzbūvējis Ēdoles pili, bet nezinājis, kā pili nosaukt. Kādu dienu tas izjājis nopirkto novadu apskatīt. Atpakaļ jādams, netālu no jaunbūvētās pils saticis kādu zemnieku, kurš sēdējis ceļmalā un ēdis olas. Barons prasījis, kā sauc šo vietu. Zemnieks nodomājis, ka barons vaicā, ko šis darot. “Es ēd oles!” zemnieks atteicis savā tāmnieka izloksnē. Tā nu barons nosaucis pili par Ēdoles pili.”
Šī ir viena no leģendas versijām par Ēdoles pils nosaukuma izcelsmi. Cits nostāsts vēsta par notikumiem pašā pilī. Ēdoles pilskunga mazdēli – Johans un Frīdrihs – iemīlējušies Dundagas pilskunga meitā Sibillā. Abi uzsākuši divkauju, kurā Johans brāli nodūris. Asinis uzšļākušās uz zāles sienas. Johans apprecēja Sibillu, bet, kad viņš jaunajai sievai izrādījis pili, uz zāles sienas atkal koši krāsojies asins traips. Izrādījās, ka to nav iespējams nomazgāt. Tāpēc traipam priekšā uzcēla kamīnu, kurš vēl tagad atrodas pils Sarkanajā zālē.
Leģenda vēsta arī par Johana bojāeju pils parkā pie Rūķīšu ozola. Tā saistīta ar rūķīšu kāzām, kuras Sibilla bija atļāvusi rīkot pilī, bet Johans iztraucējis. Atriebjoties rūķīši nobiedējuši Johana zirgu, kurš saimnieku izmetis no segliem, un Johans lauzis kaklu.
Ēdoles pils, kā minēts kādā vēsturiskā dokumentā, celta 1264. gada augstā Vankas upītes krastā. Laika gaitā tā pārbūvēta un paplašināta, tomēr savu viduslaiku auru saglabājusi līdz pat mūsdienām.
Sākotnēji pili veidojuši divi paralēli novietoti dzīvojamie korpusi, ko savienoja mūra sienas. 13./14. gs. mijā pie vienas no sienām piebūvēja jaunu dzīvojamo korpusu, bet 16. gs. beigās rietumu stūrī uzcēla apaļo torni un nedaudz vēlāk pie ziemeļaustrumu fasādes – četrstūra torni.
Ēdoles pils bija konventa tipa būve ar trim torņiem un priekšpils nocietinājumiem. Drošs cietoksnis, ko poļu karaspēks Livonijas kara laikā tā arī nespēja ieņemt.
17. gs. otrajā pusē pils tika papildināta ar dažādām piebūvēm un kļuva par reprezentatīvu muižas īpašnieka Hermaņa Frīdriha I mājokli. Vēlāk to nopirka fon Bēri, kas to pārvērta greznā muižnieku mītnē ar plašām dzīvojamām un reprezentācijas telpām. 19. gs. vidū izglītotā Ernsta Ādolfa Vernera fon Bēra vadībā pils ieguva vēl lepnāku un cēlāku izskatu.
Pils ieejas hallē līdz mūsdienām saglabājušās ozolkoka kāpņu margas. Ēdamzāles un Baltās zāles sienas sedza balti sienu paneļi. Ēdamzāles rota bija kamīns un ozola paneļi, bet Sarkano istabu, kuras stūrī atradās kamīns, pārsedza lēzenas krusta velves.
1905. gada revolūcijas laikā pili nodedzināja, tās atjaunošana turpinājās līdz 1916. gadam.
Baronu Bēru dzimta Ēdoles pilī dzīvojusi 13 paaudzēs līdz 1920. gadam, kad Latvijas valdība pili atpirka. 1939. gadā Bēri repatriējās uz Vāciju. Pēc tam pilī atradies gan hospitālis, gan pagasta tiesa, pasts, skola, pansionāts. 2010. gadā pēdējais Bērs, kas Ēdoles pilī bija dzimis un audzis, ieradās paciemoties pilī un, pat būdams ratiņkrēslā, aplūkojis visas pils telpas (šī ciemošanās atainota pils vēsturiskajā ekspozīcijā).
Visas pils tagadējās mēbeles un telpu labiekārtojums vests no Vācijas antikvāriem, un ir pils īpašnieka Kaspara Viškinta personīgā kolekcija.
Īpašnieks centies pilī atjaunot iespaidu, kāds tajā valdījis pirms baronu Bēru repatriēšanās – agrākajā vietā atrodas medību zāle un tējas istaba, tāpat būtiski neatšķiras arī pils zāles.
Virkne istabu ir mēbelētas un iekārtotas tā, ka šķiet – saimnieks tikai uz brīdi izgājis. Citās telpās izvietots pārsteidzoši daudz un dažādu kolekciju – sākot no pusdārgakmeņiem, beidzot ar rotaļlietām. Publiskai apskatei tiek piedāvātas aptuveni 30 no pils 115 telpām.
Pils apmeklētājiem ir arī iespēja uzkāpt vienā no torņiem, no kura paveras vienreizēji skaists skats uz apkaimi, un izložņāt pils pagrabu ar velvētiem pārsegumiem un krusta ailām.
Ēdoles pilī (tolaik – nabagmājā) risinās arī daļa no latviešu kinoklasikas – filmas “Emīla nedarbi” notikumiem. Tagadējie saimnieki veiksmīgi izmanto šo faktu, un tās galvenā varoņa vārdadienā ik vasaru pils pagalmā notiek Emīla tirgus “ar 17 sieriem un vēžiem”. Tāpat par pils zīmolu kļuvušas Emīla badapankūkas ar plūškoka ziedu ievārījumu.
Uzziņām
Tālr. 26228899 vai 63321251; e-pasts: [email protected]
“www.edolespils.lv”
Ko vēl apskatīt tuvumā
Kuldīgu, kas atrodas tikai 19 km attālumā.
Kamīns pils Sarkanajā zālē esot izbūvēts, lai slēptu asins traipu.
Ozolkoka kāpņu margas pils ieejas hallē.
Daļa pils telpu mēbelētas un iekārtotas tā, ka šķiet – saimnieks tikai uz brīdi izgājis.
Sagatavots pēc tematiskā izdevuma “45 tūrisma pērles Latvijā”.
