Ceļojumā uz “Brakiem” un “Meņģeļiem” – latviešu kultūras dižgaru mājām 0
Ērgļu apkaime Vidzemes augstienē ir tā vērta, lai tās skaistumu baudītu vismaz vienu vasaras dienu. Šoreiz iesakām iegriezties pie latviešu kultūras dižgariem Rūdolfa Blaumaņa “Brakos” un brāļiem Jurjāniem “Meņģeļos”.
Pērn Latvija svinēja Rūdolfa Blaumaņa (1863–1908) 150. dzimšanas dienu, tāpēc rakstnieka memoriālais muzejs “Braki” tika no jauna saposts. Tur Blaumani var iepazīt personiskāk – ne velti, lai kādos tālos ceļos rakstnieks bija devies, viņš vienmēr domājis par “Brakiem” un atgriezies tajos, kad vien varējis, jo: “Te ir varen jauki, un te es arī vislabāk varu rakstīt…”
Blaumaņa dzīves laikā “Brakos” bija 8 koka ēkas: dzīvojamā māja ar namiņu, divas klētis, rija ar piedarbu un maltuvi, lielā kūts, zirgu stallis, sīklopu kūts un pirtiņa. Pašlaik tās visas ir atjaunotas. Tikai, ieejot tajās, jāpieliecas, lai pret stenderi nesasistu pieri, jo Blaumaņa jaunības laikos cilvēki bija īsāka auguma. Bet tam ir arī cits skaidrojums: ienākot mājā, pieliec galvu, saimniekus godinot; ja piemirsīsi, dabūsi punu pierē!
Ja vēlaties, klausieties gidu interesantajā stāstījumā, ja ne – apskatiet sētu, aizstaigājiet pāri pļavai līdz avotiņam, paklīstiet pa rakstnieka stādīto liepu aleju, gar vītoliem apaugušo pirts dīķi, papriecājieties par balto mežrozīšu krūmu sētsvidū, kurš, rakstnieka paša stādīts, ziedot te katru jūniju, ik gadu kļūdams jo kuplāks. Noteikti noklausieties stāstu par cepuri, kas karājas uz vadža un ko katrs rakstnieka ciemiņš licis galvā, dodoties uz sirdsmājiņu: ja cepure karājas, ķemertiņš ir brīvs, ja pie sienas tās nav, jāgaida sava kārta. Tagad līdzīga cepure joprojām atrodas pie durvīm un ir muzeja inventārs, bet tūristiem paredzētas citas tualetes, kur var iet arī bez cepures.
Vēl viens mīļš stāsts ir par Blaumaņa māti Karlīnu, kādreizējo Ērgļu muižas istabeni. Rūdolfs centies mātei nolasīt priekšā savus gara darbus – gatavus vai pusgatavus. Reizēm viņa izteikusi kādus ierosinājumus, ko rakstnieks ņēmis vērā.
Uz “Brakiem” var braukt ar visu ģimeni gan ikdienā, gan svētkos. Te notiek jautras talkas un Muzeju nakts pasākumi, te svin Līgo svētkus un rīko brīvdabas teātra izrādes. Īpaši piesakoties, te var lustēties kāzinieki, kristīt bērnus latviskā garā, vakarēt saimes istabā pie skalu uguns, iejusties velniņu tēlos, cienāties ar slavenajām Silmaču pankūkām, “Braku” putru vai pat iedzert no saldenās pudeles. Tikai atcerieties, ka Blaumanis bija atturībnieks un nicināja tos, kuri meklēja “cūcisku sajūsmu” alkoholā!
Pirts gravā līdzās muzejam nesen uzbūvēta piedzīvojumu trase “Braku takas”, kur bērni un pusaudži var padraiskoties, kā Tarzāni pārvietojoties pa trošu ceļu. Ir arī tematiskas atrakcijas, piemēram, “Pindacīšas nošļūciens”, “Ābrama spēriens”, “Ieviņas šūpoles”, “Dūdara rokdarbi”, “Velniņu tilts” un citas. “Brakos” interesanti būs visiem.
Atceļā var apstāties Ērgļos pie Blaumaņa kapiem un pa 45 granīta pakāpieniem (rakstniekam šajā saulē bija atvēlēti tikai 45 gadi) uzkāpt kapu kalniņā pie rakstnieka pieminekļa. 1923. g. tēlnieks Burkards Dzenis to veidojis no Somijas granīta un Latvijas laukakmens. Nodziediet tur Blaumaņa “Tālavas taurētāju” – skanēs tālu un vareni! Netālu atrodas arī rakstnieka Jāņa Grota (1901–1968) kaps ar piemiņas skulptūru “Solveigai”.
Pirms stūrēt prom no Piebalgas, iegriezieties brāļu Jurjānu memoriālajā muzejmājā “Meņģeļi”, kas, braucot no Rīgas puses, atrodas tikai dažus kilometrus no “Brakiem”. Latviskās ainavas cienītāji šai vietai ar senu ēku puduri ceļa malā Pulgožņa ezera krastā garām nepabrauks. Turpat līdzās ir Dziesmu kalns ar XXII Vispārējo latviešu dziesmusvētku simbolu – “Gaismas riteni” – kalna galā.
Jurjānu Andrejs (1856–1922), kā viņu dēvēja līdzpilsoņi, nav tik populārs kā Blaumanis, taču vai gan kāds nezina viņa “Nevis slinkojot un pūstot”, kas kļuvusi gandrīz par otro Latvijas himnu, un tautasdziesmu “Pūt, vējiņi!”, kas vispazīstamākā ir Jurjāna apdarē? Savākt apmēram 3000 latviešu tautas melodiju un to variantu nav joka lieta! Kopā ar Andreju, slavenāko no Jurjānu muzikālās ģimenes, bija arī trīs viņa brāļi, visi mūziķi – mežraga spēles skolas pamatlicējs Latvijā, komponists, pedagogs un latviešu simfoniskās mūzikas koncertu organizētājs Juris, mūzikas pedagogs, komponists, Latviešu operas dibinātājs Pāvuls un vienkārši muzikālais vecākais brālis Pēteris.
Atelpai der pasēdēt ezera krastā un papriecāties par Jurjānu tēva 1856. g. celtajām ēkām – māju, stalli–gubeni ar 19. gs. etnogrāfiskiem lauksaimniecības rīkiem, klēti, kuras galā tagad ierīkota steļļu darbnīca. Ja ir luste, varat iedegt ugunskuru, iekurt Jurjānu melno pirtiņu un pat iznomāt pirtsslotas. Maz Latvijā ir tik skaistu un labi sakoptu vietiņu, turklāt pie ūdeņiem un bez biedējošā uzraksta “Uzmanību, privātīpašums!”.
“Meņģeļus” kā skaistu un sakoptu vietu ir iemīļojuši jaunie pāri. Muzejnieki piedāvā kāzu ekskursijas ar mūziķu – brāļu Jurjānu “māsiņu” – Mildas un Līzes piedalīšanos.
Uzziņām
Tālr.: 64871569; 26498099, 26388629.
www.braki.lv
Tālr. 29431659.
www.muzeji.lv/lv/museums/brother-jurjani-historic-house-menjgjelji/
Ko vēl apskatīt tuvumā
• Skanstes kalnu – vēlā dzelzs laikmeta 9.–12. gs. nocietinājumu Ērgļu centrā, Ogres upes kreisajā krastā; līdzās kalnam 1924. g. atradās Ērgļu ūdens spēkstacija – viena no pirmajām Latvijā.
• Ērgļu pilskalnu augstienē starp Riebiņu un Eiķēnu ezeru.
Materiāls no tematiskā izdevuma “45 tūrisma pērles Latvijā”.
