Olafs Zvejnieks: “Ceļojošais cirks ir klāt!” jeb Saeimas darba plāni rudenī 2
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sensācija! Sensācija! Vēl neredzētas milžu cīņas! Izrāžu adrese – Jēkaba iela 11! Pasteidzieties – biļešu skaits ierobežots!
Nu spriediet paši – pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem jeb, citiem vārdiem sakot, koncepciju, ko Krišjāņa Kariņa valdība gatavojas darīt ar nodokļiem.
Un gatavojas darīt tieši to, ka mainīt virkni nodokļu uzreiz pēc jaunā gada. Lai to izdarītu, saskaņā ar apstiprināto koncepciju jāsagatavo izmaiņas virknē likumu un trijos lasījumos “jāizstumj” cauri Saeimai.
Viss jau būtu skaisti, taču, paskatoties pa logu, redzams – ārā vairs nezied ievas, bet gan dzeltē lapas, proti, diskusija par nodokļiem, kam bija jānotiek jau pavasarī, pārcēlusies uz rudeni.
Un, jā, iemesls ir nevis valdības tūļāšanās, bet gan ārkārtas situācija. Tomēr attaisnojoši apstākļi nemaina to faktu, ka līdz budžeta apspriešanas sākumam vairs nebūs iespējams pieņemt paredzētās nodokļu izmaiņas.
Tādējādi tiks savilkts, manuprāt, nekad vēl neredzēts Gordija mezgls – valdošā koalīcija paralēli budžeta apspriešanai spriedīs par nodokļu likumdošanas izmaiņām, un šīs diskusijas un pieņemtie lēmumi nemitīgi ieviesīs korekcijas budžetā, tostarp pat punktos, par kuriem koalīcija jau bija vienojusies – īsts apburtais aplis.
Nevar teikt, ka koalīcija un valdība pati to nesaprot. Šonedēļ uzsāktās drudžainās aktivitātes ap kadastrālo vērtību izmaiņu atlikšanu līdz 2023. vai 2026. gadam liecina par vēlmi izspļaut vismaz vienu no karstajiem kartupeļiem, kas sabāzti valdības mutē.
Taču, pat ja tas sekmēsies, tur pietiek arī citu – mediķiem un skolotājiem apsolīts papildu finansējums un tas ir jāatrod budžetā, kurš būs mazāks, nevis lielāks nekā pērn.
Pašvaldībām Satversmes tiesas lēmumi par sociālajiem pabalstiem un garantēto minimālo ienākumu radījuši papildu izdevumus 50 miljonu eiro apmērā, bet valdības lēmumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali un citi izplēsuši 104 miljonus lielu robu budžetā – kopējais “caurums” ir vismaz 150 miljonus liels.
Jā, tiek solīti līdzekļi no Eiropas uzņēmējdarbības atbalsta fondiem un līdzekļi ceļiem, bet, kā norāda Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), ceļiem un uzņēmējdarbībai paredzētos līdzekļus piešķir konkrētiem mērķiem, tos nevar izmaksāt pabalstos.
Tas un arī fakts, ka LPS publiski paudusi, ka valdības paredzētās nodokļu izmaiņas nav ar savienību apspriestas, gandrīz garantē protestus. LPS ir resursi to organizēšanai.
Līdzīgas neapmierinātības vilnis ir sagaidāms no daudzajiem sīkajiem uzņēmējiem, kas līdz šim izmantoja mikrouzņēmuma nodokļa un citus alternatīvos nodokļu režīmus.
Nenoliedzami, valdībai ir taisnība, ka divām trešdaļām nodarbināto nav jāsponsorē atlikušās vienas trešdaļas sociālie izdevumi un ka šīs vienas trešdaļas sociālā aizsargātība ir nepieņemami zema – tādēļ arī viņiem jāmaksā vismaz minimāla sociālā iemaksa.
Tomēr bildei ir arī otra puse – ļoti ticami, ka daudzi sīkie uzņēmumi nespēs “pacelt” papildu sociālos maksājumus un vienkārši izbeigs darbību, ieplūdinot darba tirgū desmitus, ja ne simtus tūkstošu bezdarbnieku.
Ir arī papildu arguments neapmierinātībai – viena no alternatīvo nodokļu režīmu būtiskākajām priekšrocībām bija vienkāršotā grāmatvedība, tāda, ar kuru spēja tikt galā uzņēmuma vadītājs un īpašnieks, nepiesaistot grāmatvedi.
Likvidējot mikrouzņēmuma nodokļu režīmu, šī priekšrocība izzudīs, kaut gan šādus vienkāršos nodokļu režīmus sīkajam biznesam piedāvā ļoti daudzas valstis.
Vai Finanšu ministrijas un VID azotē šāds piedāvājums ir?