Kā plānojat pavadīt atvaļinājumu? 0
Baiba Grīnberga, informācijas koordinatore: ”Atvaļinājuma laikā parasti cenšos darīt to, kas pašai patīk un kam beidzot varu veltīt mazliet vairāk laika. Pirms tam ir ļoti svarīgi saplānot īstos datumus, lai zinātu, kad un ko vēlos darīt. Pēdējā laikā atvaļinājumus pavadu Turcijā, ciemojoties pie māsas. Jau kādu laiku iepriekš nopērku biļetes, jo tad ir iespēja pie tām tikt lētāk. Ja ir iespēja, atvaļinājumu ņemu vasarā, jo tad arī daļu laika varu pavadīt laukos, ģimenes mājā. Tur tad darīt dažādus lauku darbus un kārtīgi pasauļoties saulītē. Optimālais atvaļinājuma ilgums man liekas divas nedēļas, jo tad paspēju kārtīgi atpūsties, kā arī tas nav pārāk ilgs laiks, lai paspētu atradināties no darba un bez problēmām tajā varētu atgriezties ar jauniem spēkiem.”
Igors Kalniņš, pārdevējs būvmateriālu veikalā: ”Visbiežāk atvaļinājumā izvēlos kaut ko no aktīvās atpūtas: aizbraukt uz ārzemēm paslēpot, doties ceļojumā vai kā tamlīdzīgi. Lielāko atvaļinājuma laiku izmantoju siltajos vasaras mēnešos, bet daļu atstāju rudenim. Arī tagad tuvojas vasara un galvā jau ir iespējamie plāni. Datums ir nosprausts, vēl tikai jāizlemj līdz galam, un viss notiks. Vispār par labāko atvaļinājuma pavadīšanas veidu uzskatu ceļošanu, jo tā sniedz ko jaunu un aktīvu, kā arī ļauj paskatīties, kā cilvēki dzīvo citur. Atvaļinājumam ir ļoti liela nozīme, un bez tā būtu grūti. Ir gan tāda veida darbi, it sevišķi privātajā sektorā, kur atvaļinājumu vispār nav, bet man iztēloties darbu bez atvaļinājuma ir ļoti grūti. Vajag taču kādu pārmaiņu no ikdienas.”
Agnese Roštoka, pirmsskolas skolotāja: ”Atvaļinājumu izmantoju atpūtai. Biežāk to pavadu, dodoties uz laukiem, vai arī ieplānoju kādu ceļojumu uz ārvalstīm. Tas ir nozīmīgi, lai uzkrātu spēkus darbam un izrautos no rutīnas. Parasti atvaļinājumam atvēlu tam izmaksātos līdzekļus, taču ārzemju braucienu gadījumā budžetu plānoju jau laikus. Pēc brīvā laika jābūt sajūtai, ka tiešām tāds ir bijis un ka tas ir maksimāli izmantots. Noteikti nevar iztikt arī bez aktīvās atpūtas un dažādu pasākumu apmeklēšanas. Tas, tāpat kā ceļošana, dod iespēju atslēgties no ikdienas. Turklāt ceļošana arī paspilgtina dzīvi un dod ikdienai jaunu sparu. Kad ceļoju, labprāt katru reizi izvēlos citu galamērķi. Vislabāk jau doties uz siltajām zemēm. Tā pirms nu jau ilgāka laika biju Spānijā, bet kādā citā reizē – Horvātijā.”
Līga Pavāre, dienē Latvijas armijā, bet šobrīd bērna kopšanas atvaļinājumā: ”Man pašai tāds īsts atvaļinājums ir bijis tikai vienu reizi, jo, kad strādāju pedagoģiskajā sfērā, ģimenes pienācīgai uzturēšanai bija nepieciešami divi darbi. Atvaļinājums ir sava veida laika pavadīšana ar ģimeni. Cenšos to izbaudīt ģimenes lokā, jo parastajā darba dienā vai parastajās brīvdienās īpaši daudz to darīt nesanāk. Tad nu arī tikpat kā viss atvaļinājuma laiks paiet laukos pie vecvecākiem, pie jūras vai izbraucot apskatīt kādu jaunu vietu tepat Latvijas teritorijā. No darba brīvais laiks atkarīgs no priekšniecības, taču parasti tas ir vienu mēnesi ilgs un iekrīt vasarā. Atvaļinājums ir izdevies tad, kad esi sajūsmā par pavadīto laiku un esi atpūties, kas ir pamanāms pat pēc tavas sejas izteiksmes, atgriežoties darbā.
Rinalds Dzenis, IT projektu vadītājs: “Atvaļinājumu pavadu, atpūšoties no darba, kas strādājošam cilvēkam ir ļoti nozīmīgi. Katru gadu brīvo laiku cenšos sadalīt starp siltajiem vasaras mēnešiem, rēķinot pēc likuma pienākošos termiņu. To sadalu apmēram trīs daļās, attiecīgi divas nedēļas kopā un vēl divas katru atsevišķi. Kad palieku Latvijā, atvaļinājuma laikā braucu uz laukiem, taču citkārt ceļoju uz citām Eiropas valstīm. Visspilgtāk atceros ceļojumu uz Portugāli pagājušā gada martā. Tas bija ļoti labi izdevies atvaļinājums. Vispār, lai atvaļinājums būtu izdevies, nepieciešams silts un saulains laiks, kā arī laba kompānija.”
Uzziņa
* Eiropas Komisijas februārī publicētā pētījuma rezultāti par 2013. gadu liecina, ka lielākā daļa ES valstu pilsoņu (57%) atvaļinājuma laiku pavada savā valstī.
* Latviešu vidū populārākais galamērķis atvaļinājumam ārpus valsts bijusi Vācija.
* 44% aptaujāto latviešu, kas pagājušogad devušies vismaz četru dienu brīvdienās, izvēlējušies apciemot radus un draugus. Liela daļa laiku veltījuši arī veselības atjaunošanai un atpūtai pie dabas, kā arī izbraucieniem uz citām pilsētām. Mazāk populāras nodarbes bijušas kultūras baudīšana, atpūta pludmalē, sportiskas aktivitātes un organizētu pasākumu apmeklēšana.
Avots: “Eurobarometer”
