Foto – Valdis Semjonovs un Nensija Priedīte

Celiņa bruģēšana. Kā to veic? 0

Kājāmgājēji nepārvaramas tieksmes dēļ mēdz ignorēt celiņus un, nebaidoties nosmērēt apavus, brien pa zālāju, veidojot savas takas. Šis grūti izskaidrojamais paradums mēdz izrādīties ļoti noturīgs. Tāpēc arhitekti iesaka pēc kāda laika, kad māja uzcelta, pašiem paskatīties, kā ap to veidojas dabiskās taciņas, un tur izveidot papildu celiņus. Kā to dara?

Reklāma
Reklāma

 

Trase

Kokteilis
Slinks vīrietis ir nopietna problēma ģimenē… 5 slinkākās zodiaka zīmes vīriešu vidū
Veselam
8 iespaidīgas lietas, ko kurkuma dod veselībai. Tostarp efektīvi palēnina novecošanos 1
Kokteilis
“Nav jau nekādu noslēpumu” – Dārta Daneviča atklāj, kāpēc nolēmusi pamest Dailes teātri
Lasīt citas ziņas

Pamatīgākais celiņa klājums ir bruģis, kuru gatavo no akmens, betona, koka un pat plastmasas. Populārākais ir krāsainais betona bruģakmens. Tas lieliski izskatās, ilgi kalpo, bojātos elementus viegli nomainīt.

Lai izveidotu vienkāršu, taisnu celiņu, piemēram, no mājas ārdurvīm līdz piebraucamajam ceļam, vispirms jāizvēlas piemērots zīmējums.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bruģi var klāt dažādos ornamentālos salikumos – ķieģelī, skujiņā, joslās un daudzās citās kombinācijās. Krāsainie akmeņi sniedz īpaši plašas iespējas dekoratīvai celiņa noformēšanai (9). Jāsaliek tikai līdzenā vietā plānotais fragments, kāds pašiem beidzot patīk, un jāizmēra tā platums, ņemot vērā, ka akmeņiem ir 1 – 1,5 mm atdurītes, kas nodrošina spraugas ūdens notecei.

Kad platums zināms, ar mietiņiem un auklām nosprauž trasi un tās līmeni. Proti, lai uz bruģa nekrātos ūdens, tam jābūt vismaz ar 1 % kritumu, kas nozīmē, ka metru garam posmam viens gals ir par 1cm zemāks nekā otrs. To paveic ar nivelieri vai celtniecības līmeņrādi, piemēram, starp diviem metra attālumā iedzītiem mietiņiem nosakot līmeni un vienā pusē to atzīmējot 1 cm zemāk. Vietās, kur nav iespējams garenkritums, jāveido šķērskritums, kas var būt arī no celiņa vidus uz abām pusēm. Augstākais – nulles punkts – vienmēr ir pie mājas durvīm.

 

Sagatavošana

Kad trase iezīmēta, 23 – 25 cm dziļumā noņem zemes virskārtu un pamatni noblietē (1). Ja zem velēnas ir kūdra vai auglīga augsne, tā jāizņem visā dziļumā, jo organiskās daļas vēlāk var sadalīties un kopā ar visu bruģi nosēsties. Arī māls jāizrok vismaz zemes sasalšanas biezumā (100 – 120 cm), jo mēdz staigāt. Lai aizpildītu šo padziļinājumu, izmanto pabērumu – smiltis bez organiskiem piemaisījumiem vai drupinātus būvgružus (2). Lielāki gabali šim nolūkam neder, jo zem tiem var veidoties tukšumi, kuros ieskalosies smiltis. Pabērumu ideālos apstākļos ieklāj apmēram 20 cm biezā slānī un noblietē. Vēlams, ar vibroplati, kuru par nelielu samaksu var iznomāt celtniecības tehnikas veikalos (3). Starp citu, jo mazāks tai svars, jo plānāku kārtu spēj noblietēt.

Gājēju celiņam pietiek ar 80 kg ierīci, braucamās daļas sagatavošanai nepieciešami smagāki agregāti. Nevajag baidīties no pamatīgām vibroblietēm – ar tām vienalga var viegli manevrēt.

– Vislabāk nesošā šķembu slāņa blietēšanai izmantot 240 – 300 kg smagu agregātu. To mašīnā var iecelt četri braši puiši, bet var izmantot arī transportu ar nolaižamo liftu. Izlīdzinošā smilšu slāņa veidošanai piemērotākās 100 kg vibroplates. Kombinācija vienkārša: kad mājās ar smago blieti sagatavots nesošais slānis, to aizved uz nomas punktu un uzreiz atved vieglo plati, ar kuru nofiksē izlīdzinošo slāni un bruģi, – iesaka SIA “Uzars” projektu vadītājs Dairis Leikums.

Reklāma
Reklāma

 

Apmales


Lai bruģis labāk turētos, nepieciešamas arī apmales, parasti ap 20 cm augstas un 8 cm platas betona plāksnes, kuras iegremdē zemē celiņa malās. Bruģi var klāt arī bez apmalēm, tikai tad tā mūžs ir īsāks, – akmeņi neizbēgami mēģinās noslīdēt uz sāniem un pavērsies neglītas spraugas. Gājēju celiņam apmales montē betonā vēl pirms nesošā slāņa veidošanas. Ja paredzēta arī braukšana ar vieglo auto, apmaļu betona spilvenam jau nepieciešams šķembu slāņa pastiprinājums. Tātad vispirms izrok tranšeju, katrā pusē par 10 cm platāku par plānoto celiņu, un tik dziļi, lai zem apmales sanāktu 5 cm biezs un 23 cm plats betona spilvens – 8 cm apmalei, 10 cm ārpusē un 5 cm iekšpusē (4). Spilvena malas apmales pusē veido slīpas (5).

– Var iztikt bez apmalēm, bet noteikti nevar iztikt bez betonēšanas. Lai kārtīgi nobetonētu bruģa malas, katrā pusē nākas izveidot 20 cm platu nesošo šķembu slāni. Slīpais betonējums beidzas 3 cm no bruģa augšmalas un to apber ar augsni, – stāsta Bulduru Dārzkopības vidusskolas skolotājs Kaspars Vēveris.

 

Bruģēšana

Kad ieklāts pabērums, no šķembām un smiltīm veido nesošo slāni (6). Gājējiem paredzētām taciņām tas ir 15 cm biezs, arī mašīnām – vismaz 20 cm. Vienmērīgs tas iznāk, ja šķembu izmērs nav lielāks par 1∕3 no slāņa biezuma. Nākošo – izlīdzinošo slāni – veido 3 – 5 cm biezumā no skalotām smiltīm vai 2 – 8 mm šķembu maisījuma, kuru arī, protams, noblietē.

Ja slīpums ir lielāks par 15°, izlīdzinošajam slānim piejauc cementu proporcijā 1:8. Vēlāk mitruma iespaidā tas sacietē un veido izturīgu spilvenu.

Galīgo virsmas izlīdzināšanu pirms bruģēšanas veic ar speciālu šablonu, kura malas slidina pa apmalēm (7). Vēl to var darīt ar koka līstīti, par vadulām izmantojot smiltīs nostiprinātas metāla caurules. Bruģi liek ar rokām no apmales vai novilktās auklas (8). Akmeņu piezāģēšanai izmanto leņķa slīpmašīnu ar 23 cm diametra dimanta disku (10). Kad bruģis ielikts, tā izvietojumu pēdējo reizi pielabo ar speciālu instrumentu vai… tradicionālo cirvi (11). Atliek piepildīt spraugas. Uz celiņa uzber smiltis un ar slotu vēdekļveidīgi tās ieslauka tukšumos (12). Darbu atkārto vairākas reizes. Profesionāļi ātrākai smilšu ieskalošanai izmanto ūdens strūklu. Kad bruģis uzklāts, to vēlreiz pārstaigā ar vibroplati. Lielākai drošībai zem tās pēdas izmanto elastīgo vulkolānu, ko par simbolisku cenu var izīrēt turpat, kur vibroplates.

* * *

Vērtīgās bruģēšanas prasmes aplūkojām Bulduru dārzkopības vidusskolā 16. aprīlī rīkotajos demonstrējumos “Ceļu seguma ierīkošana un kopšana”. Tajos SIA “Uzars” speciālisti rādīja, kā tas notiek – augsnes izņemšana, pamatmateriāla iepildīšana, blīvēšana, augstuma atzīmju noteikšana un kritumu veidošana, malu nostiprināšana, akmeņu piezāģēšana un bruģa ieklāšana.

– Apvienot audzēkņu mācību praksi ar profesionāļu paraugdemonstrējumiem ir mūsu ideja. Cienījami uzņēmēji uzreiz piekrita sadarboties. Tas noteikti nesīs labumu arī nākamajiem darba devējiem, uzreiz nolīgstot jau kvalificētus speciālistus, – priecājās Bulduru Dārzkopības vidusskolas Dārzu veidošanas un kopšanas skolotāja Nensija Priedīte.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.