Ceļiem Latvijā nevar ieplānot divas lietas – laika apstākļus un Finanšu ministriju 0
Itin spraiga diskusija par ceļiem piektdien izvērsās Skultes pagasta Mandegās, kur uz pārsimt Limbažu novada iedzīvotāju jautājumiem un viedokļiem centās atbildēt 11. Saeimas deputāts un bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS). Viņš ātri iejutās vecajā uzvalkā, jo šogad tiek īstenoti viņa ministrēšanas laikā apstiprinātie projekti.
Satiksmes ministrs Aivis Ronis todien nevarēja ierasties (bija jāpieņem “Pasažieru vilciena” vadības demisija), toties savā vietā deleģēja valsts sekretāra vietnieku Uldi Reimani, Sauszemes transporta departamenta direktoru Andri Lubānu un Sakaru departamenta direktoru Edmundu Beļski. Trūkst naudas – tāda bija atbilde uz lielāko daļu jautājumu. Kur ņemt – atbilde arī zināma, tikai… paņemt nevar.
Diskusijas tituljautājums: ”Kad brauksim pa līdzeniem ceļiem?”
Uldis Augulis: “Lai visu to ceļu tīklu, kas ir Latvijā, varētu savest kārtībā, šobrīd pietrūkst 4,2 miljardu latu. Normāli plānojot un ņemot vērā arī nākamajā plānošanas periodā pieejamos ES līdzekļus, 10 – 15 gadu laikā to vajadzētu panākt.”
Uldis Reimanis: “Jebkuram ceļam jābūt saremontētam – visi mūsu spēki pašreiz novirzīti ceļu uzturēšanai, saglabāt izbraucamos ceļus. Kāda būs nauda, tāda būs atdeve.”
Andris Lubāns: “Puse no asfaltētajiem ceļiem ir pussabrukuši vai pavisam sabrukuši. Ir sarēķināts, ja finansējums 80% apmērā no akcīzes nodokļa atgriežas ceļu remontam, tad 20 gadu laikā mēs varam panākt, ka mums it visur ir normāls braucams ceļš bez ielāpiem. Attiecībā uz grantētiem ceļiem uzskatu, ka Latvija pie šāda nodokļu maksātāju skaita nevarēs atļauties tos noasfaltēt nekad. Ja nu vienīgi tad, kad šeit atbrauks pārdesmit miljoni ķīniešu…”
Jāatjauno Ceļu fonds
U. Augulis: – Lai pašvaldības un ceļu būvētāji varētu plānot un ceļus varētu atjaunot, jābūt skaidram finansējumam, tāpēc iestājos par Ceļu fonda atjaunošanu. Kā pašvaldības vadītājs atceros 2000. gada sākumu, kad akcīzes nodoklis un transporta nodeva bija “piesieta” Ceļu fondam, šī nauda pieauga un mēs varējām sākt plānot remontus. Pašlaik tikai lāpām bedres.
U. Reimanis: – Šogad kopējais finansējums ir 165 miljoni latu, no kā 94 miljoni ir ES piešķirtā nauda, 55 miljoni domāti valsts ceļiem, 16 miljoni – pašvaldībām. Nauda proporcionāli sadalīta pašvaldībām, un prioritāri remontējamie ceļa posmi jau zināmi vairāk nekā gadu. Ar šo finansējumu 2. šķiras ceļus var knapi uzturēt kārtībā. Tādējādi tā ir valdības izšķiršanās, vai bezceļi kļūs par ceļiem vai otrādi.
Nevirzos nost no Satiksmes ministrijas atbildības, bet gribu atgādināt, ka Starptautiskais valūtas fonds uzsvēra, ka no ceļiem naudu nedrīkst noņemt, tomēr valdība lēma pretēji un 10 miljonus no plānotās ceļu remonta naudas iedalīja citām vajadzībām.
Sēdēt mājās un lepoties!
A. Lubāns: – Mums ir ar ko lepoties – tāda ceļu blīvuma, kāds ir mums, nav ne Lietuvā, ne Igaunijā, ne Vācijā.
U. Reimanis: – Mēs nepelnīti noniecinām tās vērtības, kas mums Latvijā ir, – ceļus. Līdz Mandegai atbraucām pa līdzenu asfaltētu ceļu (jauno Saulkrastu apvedceļu. – Red. piez.).
No zāles: – Pamēģiniet aizbraukt pa citu ceļu!
– Vairāku gadu garumā neesam ceļus pienācīgi uzturējuši. Jāsaprot, ja šogad neaizlāpām bedrīti par latu, tad nākamgad tā izmaksās pat ne vairs divus, bet visus desmit latus. Savukārt autobraucēju zaudējumi, kas rodas nobremzējot, bedrītē iebraucot vai apbraucot, tiek lēsti vairāku simtu miljonu latu gadā visā Latvijā.
Limbažu novada domes izpilddirektors Agris Blumers: – Izveidojot novadu, ceļu finansējums bija 420 tūkstoši latu. Šogad finansējums ceļu uzturēšanai ir 228 tūkstoši latu. Tātad divreiz mazāks. Ceļi sabrūk. Vai jāceļ cilvēki kājās kā Grieķijā, lai politiķi to saprastu?
U. Augulis: – Es reiz satikos ar vecu ceļu būvētāju. Viņš teica, ka ceļiem Latvijā nevar ieplānot divas lietas – laika apstākļus un Finanšu ministriju.
Jā, piekrītu, autoceļu fonda joprojām nav – nav iezīmēts konkrēts finansējums. Kamēr politiķi nesapratīs, ka infrastruktūra veicina attīstību, tikmēr uzlabojumu nebūs. Jāplāno stratēģiski, nevis grāmatvediski.
A. Lubāns: – Par ceļu samaksātiem nodokļiem jānonāk atpakaļ uz ceļiem, tad tie plāni pildīsies. Apmēram 270 miljoni lati un 70 miljoni tiek maksāti kā transporta līdzekļu ekspluatācijas nodoklis. Kā ceļu lietotāji budžetā samaksājam 340 miljonus, no kuriem atpakaļ uz ceļiem atgriežas vien 60 miljoni.
Mežā labāk nekā uz lielceļa
– Kāpēc “Latvijas Valsts ceļi” (“LVC”) mežos būvē labus ceļus, bet, kolīdz ārā no meža, tā ceļi sliktāki? Iznāk tā, ka uz veikalu vai skolu ved sliktāks ceļš nekā uz mežu. Tā taču ir valsts naudas izmantošana.
A. Lubāns: – “Latvijas Valsts mežu” (“LVM”) ceļi ir privāto kategorijā, un par tiem “LVM” rūpējas kā gādīgs saimnieks.
U. Reimanis: – “Autoceļu uzturētājs” piedalās “LVM” konkursos kā darbu izpildītājs.
U. Augulis: – Katra no šīm kapitālsabiedrībām ir citas ministrijas pakļautībā. Iespējams, jaunais veidojums, kas īstenos kapitālsabiedrību pārvaldību, varēs labāk sadalīt līdzekļus. Šī iemesla dēļ vairākas pašvaldības mēģinājušas savus ceļus atdot “LVM”…
– Vai pietiek pasūdzēties ministram, lai panāktu sava ceļa posma remontu?
U. Augulis: – Kopumā plānošanu veic Ceļu padome kopā ar pašvaldībām un plānošanas reģioniem. Ministrija kopā ar pašvaldībām ir salikusi remontējamos ceļus prioritārā secībā līdz 2015. gadam.
Nav pareizi, ja kāds pasūdzas ministram un tādēļ plāns tiek izjaukts. Kaut gan, atzīstu, agrāk ir bijušas situācijas, kad politiski gribējies kādam palīdzēt “ārpus rindas”, bet esmu mēģinājis to pārtraukt.
A. Lubāns: – Par valsts līdzekļiem ceļa seguma virskārta divu centimetru biezumā šogad tiek atjaunota divos posmos – trīs kilometri starp Ķegumu un Lielvārdi un četri kilometri uz Rīgas–Ērgļu šosejas. Kopā tikai septiņi kilometri gadā par valsts naudu! Savukārt ceļiem, kas pretendē uz ES finansējumu, jāatbilst noslodzes, sabiedriskā transporta kustības intensitātes un iedzīvotāju blīvuma kritērijiem.
Ačgārnības un nejēdzības
– Kas atbild par to, ka, būvējot “Via Baltica” apvedceļu, šis Skultes–Vidrižu ceļš tika sabojāts? Augu dienu te cauri gāja lielās grants kravas mašīnas. To neviens nesalaboja.
U. Reimanis: – Mēs esam uzskaitījuši visus tos ceļus, kas jālabo. Finansējuma tam nav.
– Tūjas–Limbažu ceļš forši iztaisīts. Bet… vecos laikos bija grāvis gar malu un bija kontrolaka. Tagad tas aizbērts ciet, arī kontrol- aka, un viss ūdens no ceļa pavasarī plūst manā Putnukalnu māju pagalmā.
U. Augulis: – Tā ir nejēdzība. Ministrijas darbiniekiem, negaidot nākamo nedēļu, kopā ar “LVC” speciālistiem vajag aizbraukt paskatīties un atrisināt šo jautājumu.
– Runājam, ka nav satiksmes, bet skolēnu autobusā nedrīkst citus vest…
U. Reimanis: – Ir teiciens: dāvinātam zirgam zobos neskatās.
Šveices dāvinājuma nosacījums ir to neizmantot komercpārvadājumos. Tādējādi skolēnu autobusi ir pēc būtības pretrunīga sistēma sabiedriskajam transportam. Tie viens otru grauž nost: skolēnu autobusi veicina maršruta autobusu līniju slēgšanu. Diemžēl. Tikai tur, kur nav nekādas satiksmes, ir labi, ka ir oranžie autobusi.
Manā skatījumā dārgs un pašvaldībām neizdevīgs projekts, jo autobusi brīvdienās un vasarā stāv, kaut nodokli spiesti maksāt par visu gadu.
– Tais senajos laikos, kad likvidēja Limbažu vilcienu, solīja, ka būs daudz vairāk autobusu. Uz Tallinas šosejas autobusi ir, bet te pa vidam ap Vidrižiem mēs no rīta ārā netiekam.
U. Reimanis: – Jūs kā pasažieri esat privileģētā situācijā – valsts dod lielas braukšanas maksas atlaides – par katru latu, ko maksājat par biļeti, valsts otru latu piemaksā. Daudzas kaimiņvalstis jūs var apskaust. Vietējas nozīmes maršrutos, arī to, kuru minējāt, valsts vai pašvaldība subsidē līdz pat 70%. Lielākā daļa no jums dzīvo viensētās, iedzīvotāju blīvums ir mazs, autobusi brauc pustukši, un kādam par to ir jāpiemaksā. Satiksmes plānošana ir reģionālā plānošanas reģiona kompetencē.
Bedraino ceļu vietā – optiskie lielceļi?
– Autobuss nenāk, bankomāta tuvumā nav, bet pastā ar elektronisko maksājumu karti norēķināties nevar.
U. Reimanis: – Šī problēma ir apzināta. Notiek sarunas ar bankām par elektroniskās norēķinu sistēmas pārņemšanu no pasta. Domāju, ka tuvākajā laikā to atrisināsim. Svarīgi, lai iedzīvotājs var pakalpojumu saņemt vienuviet, kā tas, piemēram, ir Carnikavā.
– Varbūt tā arī vajag – tik labus sakarus, ka ar autobusu vairs nekur nav jābrauc?
E. Beļskis: – Latvijā ir viszemākie tarifi elektroniskajiem sakariem. Tomēr būtiskāka ir ātrgaitas interneta pieejamība. Valsts iestādes jau nodrošina gan ērtākus, gan ātrākus e-pakalpojumus. Jānodrošina, lai jūs varētu vieglāk piekļūt šiem pakalpojumiem. Noteikti nebūs vērts tērēt divus latus biļetei, lai aizbrauktu līdz tuvākajai bankas vai pasta nodaļai naudas darījuma veikšanai – to var daudz lētāk paveikt no mājām vai bibliotēkas.
Līdz 2020. gadam interneta pieslēgumam visiem iedzīvotājiem ir jābūt pieejamam ar ātrumu 30 Mb sekundē, kas ir desmitreiz vairāk, nekā vajadzīgs TV skatīšanai internetā. Satiksmes ministrija pērn vienojās ar Eiropas Komisiju par optiskā tīkla aizvilkšanu līdz novada centriem tuvāko septiņu astoņu gadu laikā.
Faktiski tas nozīmē sakaru lielceļu aizvilkšanu līdz novadu un pagastu centriem, kur izveidotu pieslēgumus pašvaldību institūcijām. Jau ir sākta projektēšana. Nākampavasar varētu sākt rakt, lai divarpus gados zemē ieguldītu ap 1800 km optiskās šķiedras līdz 160 teritoriālajiem centriem. Nākamajā laika posmā – vēl līdz 500 punktiem. Tālāk komersanti varētu tam pieslēgties un nodrošināt iedzīvotājiem internetu ar superlieliem ātrumiem. Vienalga, vai pa vadiem vai pa gaisu.
– Atkal pārraksit ceļus, kā tajā jaunajā latviešu tautas ticējumā teikts…
– Nebūt ne, jau ir vienošanās ar “Latvijas valsts ceļiem”, ka šie kabeļi ies gar ceļiem, paātrinot ieviešanu un neapgrūtinot zemes privātīpašniekus.
Novadu 11. Grāmatu svētkus Skultē atbalstīja: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Zemkopības ministrija, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, “Lattelecom”, “Vienotība”, Reformu partija, Zaļo un zemnieku savienība, SIA “Drukātava”, SIA “Skapīc”, SIA “Vesta-LK”, SIA “Arctic Paper Baltic States”, Anita Mellupe, Pāvils Vasariņš, Limbažu novada pašvaldība, Limbažu Galvenā bibliotēka, Skultes pagasta pārvalde, viesu māja “Skultes muiža”. Sadarbības partneris: Latvijas Banka, “LDz Cargo”. Informatīvie atbalstītāji: laikraksti “Latvijas Avīze”, “Auseklis”, “Limbažu Novada Ziņas”, Limbažu televīzija, mājas lapas: www.limbazi.lv, www.limbazubiblioteka.lv. |
