Ceļiem atdotais parāds – caura tīkla lāpīšana 0
Valdības aizvadītajā nedēļā veiktie labojumi šā gada valsts budžetā satiksmes nozarei vairākās pozīcijās nozīmē vien aizvadītā gada līmeņa sasniegšanu, nevis papildu atbalstu.
Satiksmes ministrija (SM) pavisam saņēma Ls 20,6 milj. no pavisam Ls 70 milj., kas gūti no šā gada valsts budžeta ieņēmumu pārpildes. Vairāk nekā Ls 14 milj. no šīs naudas saņems ceļu nozare, tomēr šī naudas summa būs vien neliels ielāps uz nozares kopējo vajadzību fona. Piemēram, ceļu uzturēšanai patlaban esošā stāvoklī Latvijā ik gadu vajag Ls 300 milj. lielu atbalstu. Valsts šim gadam ceļiem piešķīra Ls 70 milj., bet no ES fondiem būvnieki saņems Ls 93 milj. Tātad ceļu sabrukums aizvien turpinās. Satiksmes ministrijā cer, ka no nākamā gada ieviesīs fiksētu 20% lielu degvielas akcīzes nodokļa atskaitījumu ceļiem, kas ik gadu kāps par 10% un 2019. gadā sasniegs 80%, kas lielā mērā ļaus risināt nozares samezglojumus.
Šajā gadā valdības veiktajos budžeta labojumos, piemēram, papildu piešķirtie Ls 4,26 milj. pašvaldību autoceļiem (ielām) atdod atpakaļ to naudu, ko šā gada budžeta konsolidācijas laikā pašvaldībām atņēma. Ja naudu nepiešķirtu, tad pašvaldību mērķdotācija būtu 2001. gada līmenī un veidotu Ls 413 uz vienu kilometru gadā. Ar to nepietiktu elementāru ceļu satiksmes drošības pasākumu ievērošanai rudenī un ziemā. Latvijas Pašvaldību savienībā atzīst – Ministru prezidents, pretēji Finanšu ministrijas spiedienam, pirms budžeta apstiprināšanas pašvaldībām doto solījumu ir izpildījis, nauda, visticamāk, būs. Tomēr par tālāko pašvaldību autoceļu nākotni skaidrības nav.
Visvairāk naudas – Ls 4,9 milj. – piešķirti valsts autoceļu posmu ārkārtas uzturēšanai. Par šo naudu labos 19 ceļa posmus 44,5 km garumā Vidzemē, deviņus posmus Centra reģionā (kopējais garums 62 km), 11 posmus Kurzemē 77,2 km garumā un vienu 5,9 km garu posmu Latgalē. Tātad kopā uzlabos ceļu segumu un satiksmes drošību 189,7 km garumā. Galvenokārt notiks ceļu virsmas apstrāde un iesēdumu remonts, kas ļaus kalpošanas ilgumu pagarināt par trīs gadiem.
No Latgalei piešķirtajiem Ls 6,2 milj. sakārtos arī daudzu ceļu ūdens atvades sistēmas, notiks divkāršā grants seguma virsmas apstrāde, kā arī krūmu izciršana valsts autoceļu malās. Piebildīšu, ka, pēc SM aplēsēm, ļoti sliktā stāvoklī Latvijā ir 50,9% visu autoceļu ar asfalta segumu un 39% autoceļu ar grants segumu.
Sabiedriskajam transportam piešķirtā Ls 3,1 milj. lielā dotācija arī nenozīmē papildu atbalstu nozarei, bet gan esošā līmeņa saglabāšanu, tāpat kā “Latvijas Pastam” piešķirtais atbalsts.
Uzziņa Satiksmes ministrijai papildu piešķirtais naudas atbalsts* pavisam Ls 20 600 942, Ls 4 267 000 mērķdotācijām pašvaldību autoceļiem (ielām), Ls 4 978 000 valsts autoceļu posmu ārkārtas uzturēšanas darbu veikšanai, Ls 4 220 942 Latgales reģiona valsts autoceļu ārkārtas darbu veikšanai, Ls 3 100 000 zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, Ls 2 035 000 abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas lauku apvidos radīto zaudējumu kompensēšanai “Latvijas Pastam”, Ls 2 000 000 Latgales grantēto valsts reģionālo autoceļu pamatnes stiprināšanai. * Ministru kabineta lēmums par izmaiņām 2012. gada valsts budžetā, kas vēl jālemj Saeimā. |
Viedoklis
Aino Salmiņš, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks: “Valdība patlaban cenšas daļēji atdot ceļu nozarei to, ko pēdējos trīs gados tai atņēma. Žēl, ka konsolidācijas pasākumiem visvairāk bija pakļauta Satiksmes ministrija. Šāda naudas piešķiršana zināmā mērā rosina izšķērdību, jo pašvaldības jau agrāk ir plānojušas izdevumus. Patlaban noteikti nav iemesla lielīties ar Latvijas straujo IKP kāpumu, jo arī kritums bija ļoti straujš. Varēja iztikt ar daudz mazākiem upuriem, tik paklausīgi neizpildot starptautisko aizdevēju ieteikumus. Savukārt Latgales ceļiem piešķirtais atbalsts lielā mērā ir populistisks gājiens, caura tīkla lāpīšana, jo citos reģionos ceļu stāvoklis ir pat sliktāks. Tā ir lāpīšanās, tomēr labāk tā nekā nemaz. Tā kā Nacionālā attīstības plāna projektā nav neviena vārda par valsts vietējiem un pašvaldību ceļiem, iespējams, šiem ceļiem tas ir pēdējais atbalsts. Valstij vajag ilgtermiņa ceļu programmu. Iespējamā akcīzes nodokļa piesaiste ceļu atbalstam nākotnē nedaudz mierina, tomēr šī nauda būtu paredzēta ceļu uzturēšanai, nevis izaugsmei. ASV ir aprēķināts – viens dolārs ceļu nozarē ietaupītās naudas valstij rada 2 – 3 dolāru lielus zaudējumus.
