Celiakijas izplatība Latvijā ir daudz zemāka nekā vairumā Eiropas un Skandināvijas valstu 0
Latvijas Universitātes vadībā, sadarbojoties ar Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, P.Stradiņa Universitātes slimnīcu, Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūtu, kā arī firmas INOVA laboratoriju ASV, noteikta celiakijas reālā izplatība Latvijas pieaugušo populācijā.
Celiakija ir slimība, ko izraisa graudaugu olbaltuma glutēna nepanesība; rezultātā veidojas tievo zarnu gļotādas bojājums, taču slimības izpausmes var būt ļoti dažādas. Tiek uzskatīts, ka Eiropas populācijā slimība sastopama aptuveni 1% visu iedzīvotāju, Skandināvijas valstīs slimība ir pat biežāka (līdz 2%), bez tam vērojams slimības izplatības kāpums. Tiesa gan, Vācijā saslimstība ir zemāka (aptuveni 0.3%).
Gan visā pasaulē, gan arī Latvijā vairums celiakijas pacientu nemaz nezina, ka viņi sirgst ar šo slimību. Latvijā daudz lielāka uzmanība slimībai pievērta pēdējo 10 gadu periodā. Pastiprināta uzmanība novedusi pie pretējas tendences – dažkārt celiakijas diagnoze tiek kļūdaini noteikta cilvēkiem, kuriem tās nemaz nav.
Eiropas gastroenteroloģijas žurnāls (United European Gastroenterology Journal) publicējis pētījuma rezultātus par celiakijas izplatību Latvijā. Pētījuma idejas autors – LU profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Zinātnes daļas vadītājs un Gremošanas slimību centra GASTRO gastroenterologs Mārcis Leja pastāstīja sekojošo:
Mūsu veiktais pētījums parāda, ka celiakijas izplatība valstī nepārsniedz pusprocentu (maksimālā izplatība varētu būt 0.33-0.49% robežās). Tie ir aprēķinātie rezultāti, cilvēki ar pozitīviem testu rezultātiem vēl tiek aicināti veikt endoskopiju Gremošanas slimību centrā GASTRO, lai pierādītu vai izslēgtu diagnozi. Tādējādi, patiesais izplatības procents var vēl samazināties.
Pētījums arī pierādīja precīzas izmeklēšanas svarīgo lomu. Šobrīd situācija mainās uz labo pusi. Samazinās vecās paaudzes neprecīzo diagnostisko testu veikšana. Tai pat laikā nav jādomā, ka vienmēr labākais ir tas dārgākais tests. Piemēram, ģenētiskajiem testiem ir sava stingri noteikta vieta, un parasti diagnozes noteikšanai ne tikai tie nav nepieciešami, bet pat to neprofesionāla izmantošana var būt saistīta ar kļūdu diagnozē. Pētījums pirmo reizi pierādīja, ka Latvijā t.s. celiakijas riska genotips (kas nebūt nenozīmē, ka ir vai kādreiz būs slimība) atrodams 28.6% no iedzīvotājiem bez celiakijas pazīmēm. To noteikt bez speciāla uzdevuma nav nepieciešams!
