Eksperimenta otrajā dienā atrod arī nepilnības skolas ēdināšanā bērniem ar celiakiju 0

Gatavo līdzīgus, bet pielāgotus ēdienus

Reklāma
Reklāma

Autore: Elga Sīle, speciāli Veselam.lv

Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

Otrā eksperimenta ietvaros apciemojām Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolas ēdnīcu, kas ikdienā apkalpo aptuveni 360 skolēnu. To pētīt izvēlējāmies tāpēc, ka saskaņā ar Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta sniegto informāciju, šeit mācās salīdzinoši maz bērnu ar celiakiju (trīs 2016. gada janvāra un februāra periodā). IK “Ligo” vadītāja un ēdnīcas šefpavāre Ligita Vaivode apstiprina, ka uztura korekcijas nepieciešamība ir salīdzinoši neliela – šogad tie ir pieci bērni ar celiakiju un viens ar glutēna nepanesamību. Skolā mācās arī aptuveni sešas veģetārietes, kuras ēdienu izvēlas pašas no ēdnīcas piedāvājuma.

Lai gūtu praktisku ieskatu tajā, ko ēd bērni ar celiakiju un kā tiek ievērotas prasības, kas jāievēro, lai uzturs šiem bērniem būtu drošs, portāls Veselam.lv kopā ar veselīgas ēšanas kustības “Aikāgaršo” šefpavāru Normundu Baranovski devās paši nogaršot skolēnu pusdienas. Eksperimentam izvēlējāmies trīs izglītības iestādes – Rīgas Angļu ģimnāziju, Rīgas 40. Vidusskolu un Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolu. Pirmās divas izraudzītas, jo abās mācās salīdzinoši vairāk bērnu ar īpašo diētu vajadzībām, bet par tām ir atšķirīgas atsauksmes no vecākiem. Savukārt pēdējā – tapēc, ka tajā mācās maz bērnu ar celiakijas diagnozi, līdz ar to rodas iespēja izpētīt, kā īpašo diētu jautājums tiek risināts, kad tie ir tikai pāris gadījumi visā skolā. Skolas tiek aprakstītas to apmeklēšanas secībā, tāpēc kā otro apskatām Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolas ēdnīcas pieredzi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Portāls Veselam.lv uzsāk rakstu sēriju par ēdināšanu skolā bērniem, kuriem nepieciešama īpaša diēta. Ko pieprasa likums, kā to īsteno dzīvē? Kā situāciju vērtē vecāki.

Pēc “Gluten-Free Experts” valdes priekšsēdētājas Irinas Rubinčikas ieteikumiem uzmanību pievērsām galvenajiem aspektiem, ko bija iespējams eksperimenta laikā novērot – ēdienkartei, vietai, kur tiek uzglabāti bezglutēna produkti, traukiem un instrumentiem, ko izmanto ēdiena pagatavošanai, kā arī pārtikas kvalitātei, garšai un izskatam.

Lielākā daļa bērnu ar uztura korekcijas nepieciešamību šajā skolā iet pirmajās divās klasēs, līdz ar to kopā ar citiem ēd kompleksās pusdienas, kas tiek izvietotas un pasniegtas jau uz galdiem. Savukārt bērni no 5. līdz 9. klasei pusdienās iet citā laikā, pēc savas porcijas stāv rindā un paši izvēlas, kur sēdēt. Vienam sestās klases skolēnam bezglutēna porcija tiek nodrošināta šajā laikā, pasniedzot to viņam pie letes tāpat kā citiem. Sākot ar 2015.  gada septembra Rīgas dome nodrošina brīvpusdienas visiem skolēniem no pirmās līdz devītajai klasei. Vienīgais, kas bērniem no 5. – 9. klases jāizdara, ir, saņemot pusdienu porciju – jāreģistrē savs e-talons.

Lai ēdienā aizstātu glutēnu saturošās sastāvdaļas, bērniem ar celiakiju arī šīs skolas ēdinātājs atsevišķi iepērk dažādus produktus, piemēram, rīsu un kukurūzas miltus, bezglutēna makaronus, cieto sieru, bezglutēna maizi un saldumus. Bezglutēna produkti tiek iepirkti tā, lai arī to uzturvērtība būtu līdzvērtīga parastajiem produktiem. Piemēram, izvēlētajiem bezglutēna makaroniem no Itālijas uzturvērtība uz 100 gramiem ir pat lielāka kā parastajiem (bezglutēna – 357 kalorijas, parastajiem – 348 kalorijas 100 gramos). Savukārt tā vietā, lai veidotu atsevišķu ēdienkarti, pēc vienošanās ar bērnu vecākiem, ēdnīcas darbinieki skolēnu īpašo diētu vajadzībām pielāgo jau esošo, visiem bērniem paredzēto: “Īpašas ēdienkartes nav, jo mums ir tikai pieci bērni ar celiakijas problēmu. Mēs [parastajā, glutēnu saturošajā] ēdienkartē taisām korekcijas, piemēram, šodien ir kotlete, tur nav klāt maizīte, ir tikai gaļa, protams, arī atļautās bezsāls  garšvielas, kā “Anniņa”, ir arī veģetārā zupa gandrīz katru dienu. Saldajā ēdienā, piemēram, rīt būs rīsu biezputra ar ogu mērcīti. Rīsi tiek nomazgāti un vārām tādu pašu rīsu putriņu. Ja saldajā ēdienā ir uzpūtenis, to mēs bērniem ar celiakiju nedodam, protams, tad tā vietā ir atļautie cepumi un vafelītes.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.