Ceļi ziemai gatavi, bet šoferi? 4
Virsrakstā liktajam problēmu kopumam bija veltīta VAS “Latvijas valsts ceļi” (“LVC”) organizētā preses konference. Dzirdēto gribētos dalīt divās daļās, jo ir gauži aplami šajā tautsaimniecības jomā (arī citās, protams) tikai gaidīt un prasīt no atbildīgajām organizācijām. Tās nav un nebūs visvareni burvji, gadalaiku dabisko plūdumu nemainīs. Ziema var būt grūta. Un mums visiem, arī katram pilsonim personīgi, jābūt tai gataviem.
Uzturētāja iespējas
Tieši tā – “uzturētāja”. Tas ir pirmais, ko vajadzētu atcerēties, ja kādreiz meklējam “vainīgos”. Ceļu kopšanas darbus veic nevis “LVC”, bet cits Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzīts uzņēmums – “Latvijas autoceļu uzturētājs” (“LAU”). “LVC” loma šajos darbos ir uzraudzība un kontrole.
Ko spēs “LAU”? Apmēram to pašu, ko citus gadus. Ziemas budžets jau ilgi ir praktiski nemainīgs – nedaudz virs 30 miljoniem. Baigi daudz, teiksiet? Viss ir relatīvs. Ja atceramies – mums baigi daudz ir to ceļu kilometru. Tādēļ ar šo naudiņu nu nekādi nav iespējams apmierināt visu vēlmes. Augstākajā līmenī (tā sauktā A klase) var tīrīt un kaisīt tikai nepilnu tūkstoti kilometru (starp citu – šogad šajā klasē iekļauts nedaudz vairāk ceļu nekā pērn). Vēl ir “A1” klases 2600 km. Bet pavisam Latvijā ir 20 000 km valsts ceļu, no kuriem lielākā daļa (12 150 km) paliek “C” klasē, kam uzturēšanas noteikumi pieļauj pat 10 cm biezu sniega kārtu.
Tātad – nāksies saprast un pieņemt, ka “LAU”, kas – kā dzirdējām konferencē – ir ziemai gatavs, sakārtojis tehniku, sagādājis nepieciešamo daudzumu kaisāmo materiālu (to kvalitāti kontrolē neatkarīga uzraudzība – “LVC” laboratorija), nokomplektējis visu šo saimniecību ar iespējami labiem darbiniekiem, vienalga nespēs tik, cik visi braucēji vēlētos.
Mūsu rīcība
Ko darīsim? Sūdzēsimies? Izrādās – nav nemaz tik riebīga šī nodarbe, kā esam pieraduši to uztvert. Tā ir vajadzīga. Gan “LAU”, gan “LVC” aicina visus braucējus piedalīties tās informācijas piegādē, kura ir nepieciešama, lai resursus (kā noskaidrojām – nepietiekamus) pareizi, mērķtiecīgi, operatīvi izmantotu tieši tur, kur tas visvairāk vajadzīgs.
“LVC” gan ir savs visai moderns un plašs novērošanas punktu tīkls (53 meteostacijas), taču arī jūsu teiktais var būt noderīgs. Tādēļ nekautrējieties. “LVC” informācijas centrs strādā visu diennakti. Telefona numurs (ierakstiet savās mobilajās ierīcēs!) – 80005555. Par zvanu jāmaksā nav. Modernāku saziņas līdzekļu faniem pieejama arī cita iespēja. Mobilā aplikācija WAZE, ar kuras uzturētājiem “LVC” nu jau krietnu laiku veiksmīgi sadarbojas. Tajā var gan savus vēstījumus ievietot (nāksies gan apstāties, jo WAZE rakstīt kustībā neļauj), gan jūsu maršrutu jau veikušo ziņas lasīt.
Neērti kustībā? Var ziemas ceļam sagatavoties jau mājās. Pie datora. Nepelnīti maz lietots informācijas avots ir “LVC” karte (www.lvceli.lv). Tajā ir gan visas aktuālo remontu vietas, gan iepriekš pieminētās meteokameras. Dati brīvi, publiski pieejami. Lūk – Vireši (A2 156. km), piemēram. Pašlaik (2. novembra dienas vidus) tur gaiss 1,3 grādi, ceļa virsma 0,9 grādi. Mitrums 100%. Pēdējo 90 auto vidējais ātrums – ha! – arī 100… Usma (A10 138. km). Silti – gan gaiss, gan ceļš tuvu 10 grādiem. Tikpat slapjš kā Virešos. Ja nepaspējāt maršrutu izpētīt mājās, šī karte ir pieejama arī mobili.
Vēl daži ziemas likumi
Vispār jau ne tikai ziemas. Bet ziemā to neievērošana kož bargāk. Par vienkāršiem drošības pamatprincipiem, kuru ievērošana neprasa ne lielas papildu investīcijas, ne sarežģītu autovadīšanas tehnikas paņēmienu apgūšanu dārgā mācību nodarbībā, neprasa neko vairāk kā labu gribu, bet – joprojām nav kļuvusi par normu, konferencē runāja DBS (Drošas braukšanas skola) pārstāvis Jānis Vanks. Ar viņa atļauju teikto nedaudz papildinu un nododu jums. Sīkumi? Nav kustībā tādu. Sevišķi ziemā.
Drošas braukšanas skolas padomi šoferiem
Mosties agrāk! Varbūt būs ledus no auto logiem ilgāk jākasa, varbūt jau tepat pie mājām kāds tavu ceļu būs netīrītā špūrītē aizšķērsojis un izkustēties spēs tikai pēc piecām minūtēm. Un tu kavēsi!!! Tas ir slikti vienmēr. Ziemā – dubulti. Jo nervoza aktivitāte te nu nekādi neder.
Nestum mani! Distances nevajadzīga samazināšana ir Latvijā izplatītākais agresivitātes paveids, kas pretīgs jau vasarā. Kāpēc tu lien pakaļā, ja apdzīt negatavojies (nav taču te ne tādu iespēju, ne vajadzības), ja aizmugurē nav neviena cita provokatora, kas spiestu tevi?
Actiņas noslaucīji? Tumšs jau agri. No darba izsprucis, mājup steigdamies, tu krīti ērtajā beņķī un šķil. Bet vajadzēja vispirms lupatiņu paņemt un ap auto apiet. Varbūt pat aizmugures numurs ir dubļains (iespējamā “prēmija” mīnus 50 eiro). Prožektori pilnīgi noteikti ir rīta brauciena aizšķiesti, un to darbaspējas par 50 procentiem mazākas nekā varētu būt. Un tur tai ēnā būs gājējs…
Ziemas šķidrumu ielēji? Nāk tavos stiklos kāda skrējēja pacelta šļakata, gribi to nomazgāt – nespricē, sātans! Nav laikus pieliets. Jeb pieliets kā vasarā – no krāna, nevis dažus eiro vērtas kanniņas un sasalis. Nākamais pusaklais kilometrs nudien var maksāt krietni dārgāk.
