Ceļi – vai šogad spēsim vairāk? 3
Stāsta “Latvijas valsts ceļu” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
– Paša svarīgākā – naudiņas – mums šogad nedaudz vairāk kā pērn. Pieaugums aptuveni 19%. Kopsumma ap 320 miljoniem eiro. No tiem 173 miljoni – no Eiropas Savienības (Kohēzijas fonds un ERAF). Pērn strādājām uz 1187 km ceļu, toties šogad ceram pārkāpt 1200 km atzīmi. Protams, daudz ko var ietekmēt tas, cik raiti veiksies projektēšana un iepirkuma procedūras, kādi būs laika apstākļi.
Lielākie, protams, ir Kohēzijas fonda atbalstītie objekti, valsts galvenie ceļi, joprojām saglabājot mērķi – to pilnīgu sakārtošanu līdz 2020. gadam.
– Kartē šie sarkani iekrāsotie ceļu posmi izskatās izklīduši gar valsts robežām. Rīdzinieki pat nepamanīs…
– Rīdzinieki un citu lielāko pilsētu iedzīvotāji jau iepriekšējos gados daudz saņēmuši. Bet, piemēram, Kurzemes šī gada lielākais objekts autoceļš A11 Liepāja–Lietuvas robeža (Rucava) pēdējo reizi tika remontēts pirms 30 gadiem, un tā segums jau ilgi bijis sava veida nepievilcīga valsts vizītkarte, iebraucot no Lietuvas puses. Tas iespaidoja arī Liepājas pašvaldības centienus attīstīt pilsētu kā tūrisma pieturvietu. Tagad posms tiek kapitāli pārbūvēts no Nīcas līdz Rucavai (21,85. – 45,02. km), tur tiek rekonstruēti arī tilti pār Līgupi un Paurupi. Būvdarbu ģenerāluzņēmējs ir SIA “Binders”, tie sākās pērn pirms Jāņiem un turpināsies līdz pat rudenim. Izmaksas ir 15,1 miljons eiro.
Daudz šogad tiks darīts Latgalē. Paredzams, ka līdz jūlijam pabeigs būvdarbus autoceļa A12 Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) posmā no Greiškāniem līdz dzelzceļa pārbrauktuvei (106,00. – 114,34. km), kas ir nosacīts pusceļš no Rēzeknes līdz Ludzai. Taču miers tur tāpēc neiestāsies – vēl šopavasar tiks izsludināts iepirkums būvdarbiem atlikušai ceļa daļai līdz Ludzai (114,34. – 125,14. km). Šos seguma pastiprināšanas un atjaunošanas darbus līdzfinansē ES Kohēzijas fonds.
Līdzīgi pārbūves radīti apgrūtinājumi attiecināmi arī uz autoceļu A13 Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) ar “smaguma centru” dienvidu galā. Šī puse plašākus remontdarbus nav pieredzējusi pusi gadsimta, vairāk ticis no Daugavpils uz Rēzeknes pusi, mazāk – līdz Lietuvas robežai, kur ģeoloģiskā izpēte liecina, ka savulaik pa virsu nodilušai asfalta kārtai ticis uzbērts vien grants slānis vidēji 25 cm biezumā un tam virsū klātas divas jaunas asfaltbetona kārtas.
Kas attiecas uz rīdziniekiem – sliktākā situācija pašlaik ir Jūrmalas šosejā, kur vairs pat neliekam atļauto ātrumu 100 km/h. Pārāk dziļas ir izveidojušās rises, pārāk liela ir akvaplanēšanas iespēja slapjā laikā. Šim ceļam pašlaik tiek izstrādāts rekonstrukcijas projekts. Būvdarbiem vajadzētu sākties nākamajā gadā. No lielākajiem Pierīgas darbiem noteikti jāatzīmē pagaidām gan braucēju acīm neredzama virzība Ķekavas apvedceļa projektā, kur valdība ir akceptējusi PPP (publiskā privātā partnerība) finansējuma lietošanu (pirmo reizi Latvijas ceļu būves vēsturē). Jau pašlaik mēs pērkam projekta īstenošanai nepieciešamās zemes, gatavojamies pieaicināt nepieciešamos konsultantus, lai varētu izstrādāt iepirkumu izsludināšanai nepieciešamo dokumentāciju.
– Kvalitātes karogu joprojām turēsim augstu?
– Noteikti. Būvdarbu izpildes regulāra, profesionāla, neizbēgama kontrole ir izšķirošs ceļu nozares sakārtošanas priekšnoteikums. Tādēļ turpināsim investēt savā Autoceļu kompetences centrā, pārbaužu daudzveidību gan tālāk nepalielināsim (mums jau ir 63 akreditēti pārbaužu veidi), bet atjaunosim lietotās testēšanas iekārtas, lai vērtējums būtu maksimāli precīzs, objektīvs.
Gribam pievērsties arī modernākām, mūsdienīgām autoceļu plānošanas sistēmām. Mēs ieviešam tādu modeli “HDM 4” – tas ir “LVC” tehniskās pārvaldes direktora Valda Laukšteina izlolots jauninājums. Datorprogramma, kas spēs apstrādāt visu mūsu rīcībā esošo kustības intensitātes, ceļu tīkla un segumu vēstures, pašreizējā stāvokļa un citus datus, prognozēt izmaiņas, ko radīs tāda vai citāda iejaukšanās šajā sistēmas kopumā, parādīs, kādas būtu katra konkrēta lēmuma pieņemšanas sekas. Programma ir starptautiski pazīstama, atzīta un Eiropā plaši lietota. Tās ieviešanai (galveno ceļu līmenī jau šogad) vajadzētu padarīt nākotnes plānošanu objektīvāku, izslēgt vai vismaz mazināt kļūdu iespējamību.
Vēl viena moderno datorsistēmu lietojuma joma, kuru drīz redzēsim darbībā, ir informatīvā un dažviet arī satiksmi tieši regulējošā sistēma, kuru mūsu Satiksmes informācijas centrs kopā ar igauņu kolēģiem veido A1 maģistrālē. Parādīsies vadītājus informējoši tablo, vairāku krustojumu luksoforu darbību vadīs videonovērošanas ierīces. Projekts tiek īstenots ES starpreģionu sadarbības programmas INTERREG ietvaros.
Ir iecere šīs programmas līdzekļus izmantot arī citā veidā – starpvalstu robežu šķērsojošo mazo ceļu sakārtošanai. Pirmajā kārtā šādi objekti varētu būt trīs – pie Ezeres, Bauskas (Jonišķu virzienā) un Neretas. Remontējamo ceļu kopgarums Latvijas pusē ap 30 km. Šķiet nieks, arī kustības intensitāte tur neliela, bet pierobežas iedzīvotājiem abpusēji vajadzīga un nozīmīga. Valsts budžeta finansējumu mēs šādiem projektiem nez vai tuvākā laikā saņemtu. Tādēļ ar cerībām gaidām Eiropas saskaņojumu un atbalstu šādam Latvijas un Lietuvas kopīgam projektam.
– Kāds stāvoklis būvdarbu konkursos? Dalība, konkurence, cenas?
– Konkurence pietiekama. Parādās pat spēlētāji no citām būvniecības nozarēm (laikam tāpēc, ka tajās ar Eiropas finansētu projektu īstenošanu iet sliktāk). Vērtējam to pozitīvi, bet piesardzīgi. Mums svarīgi, lai normāli attīstītos profesionāli, pieredzējuši ceļu būvētāji, lai normālu konkurenci netraucētu vienreizējas vai īslaicīgas avantūras. Jau tā cenas iepirkumos ir nedaudz zemākas, kā plānots. Un tas var dot iespēju šogad uz ietaupījumu rēķina īstenot vēl kādu projektu valsts vietējos ceļos, arī grants ceļos (tādu mums – 13 000 km), kuros bez Eiropas atbalsta stāvoklis daudzviet bēdīgs. Bet būtiski uzlabojams pat ar relatīvi nelieliem ieguldījumiem, jo nevajag jau visur pat melno virsmas apstrādi, daudz dotu profila izlabošana un grāvju iztīrīšana ūdens notecei, paputējušā grants seguma papildināšana.
– Tātad būs labāk nekā pērn?
– Galvenajos ceļos – noteikti. Reģionālajos stāvoklis sliktāks, un naudas straujākam uzlabojumam valstij nepietiks arī šogad. Taču – skatāmies kartē: arī zaļo krāsu (ERAF finansējums) esam spējuši iekrāsot vairākos reģionālajos ceļos, arī zilās (Latvijas valsts finansējums) nav nemaz tik maz. Bedres, protams, ir arī šogad. Īstas ziemas gan nebija, sniega, ko tīrīt, bija mazāk. Bet nepārtrauktās temperatūras pārejas no plusiem uz mīnusiem vecam asfaltam ir nāvējošas, pavasaris nāk lēni, sevišķi Vidzemē un Latgalē, pie lāpīšanas ķerties tā pa īstam vēl nav iespējams. Grants ceļiem vispirms jānožūst, lai darbus varētu sākt. Un arī tad jāsaprot – visu vajadzīgo, visu gribēto izdarīt nespēsim arī šogad, grants dabiskās erozijas atjaunošanai vien vajadzētu trīsreiz vairāk, nekā mūsu budžets ļauj. Bet vairāk un labāk nekā pērn izdarīsim.
