Ceļi – vai būs labāk? 0
Augusta sākumā par savu veikumu un skatījumu uz Latvijas ceļu nākotni ziņoja satiksmes ministra Ulda Auguļa izveidotā ekspertu grupa. Un diemžēl jāsaka – visiem sešiem viņu piedāvātajiem risinājumiem ir gauži maza reāla optimisma deva.
1. Nepieciešama valsts, pašvaldību un komersantu ceļu tīkla kopēja izvērtēšana.
Kas par varenu atklājumu! Sen nepieciešama. Un joprojām nav veikta. Tas tikšot darīts 2017. gadā. Un tad arī (iespējams) beidzot tiks skaidri pateikts, cik daudz un kādus ceļus esam spējīgi uzturēt.
2. Ceļu fonda atjaunošana.
Nu jau gadus piecus regulāri dzirdama skumja dziesma, kurā galveno solo kā vienmēr uzņemas ceļu būvētāju biedrības vadītājs Andris Bērziņš. Nodzied skaisti. Bet tad nodārd finanšu ministrijas bungas – fondu jau atjaunot var, bet ko tad tajā iekšā liksim? Dažādām tikpat nepieciešamām visu kritiskā stāvoklī esošu nozaru (izglītība, veselība utt.) nākamā gada vajadzībām pieprasīti 800 miljoni. Reāli varēsim desmito daļu…
3. Aizņēmums ceļu pārbūvei un atjaunošanai.
Varētu aizņemties, kredīta procentus gandrīz droši segtu to zaudējumu samazinājums, kurus slikti ceļi ik gadu nodara tautsaimniecībai. Bet – valsts vārdā ņemt aizdevumu ir tiesīgs finanšu ministrs. Un lielu aizdevumu (virs 20 procentiem no gadskārtējā budžeta) tikai tad, kad ir pieņemts un stājies spēkā attiecīgs likums. Likuma – pat ieceres un projekta līmenī – nav. Un aizdevuma nebūs.
4. Ceļu lietotāju maksājumiem piesaistīts finansējuma modelis.
Te faktiski atkārtojas ceļu fonda sakarā dziedātais. Ceļu lietotāji dažādās formās (degvielas akcīze, transporta nodokļi) jau tagad “samet” ceļu uzturēšanai pietiekamu summu. Bet līdz ceļiem nonāk mazāk par pusi no tās. Kāpēc? Tāpēc, ka citas Latvijas vajadzības nav mazāk akūtas. Un politiķi te neko krasi pārdalīt neuzdrošinās. Un neuzdrošināsies.
5. Nodokļu un nodevu pārskatīšana transporta jomā.
Nu, nu… Nez vai ir taisnīgi braucošajiem likt maksāt vēl vairāk, ja jau tā liela daļa maksātā aiziet kājāmgājēju vajadzībām. Drusku pielikt jau varbūt varētu (tās pašas dīzeļdegvielas akcīze mums, piemēram, mazāka nekā igauņiem), bet “drusku” ceļu problēmas neatrisinās.
6. VAS “LVC” un “LAU” peļņas novirzīšana ceļu uzturēšanai.
Iespējama. Bet arī tas nozīmē valsts kopējā budžeta samazinājumu. Un apjoms nav tik liels, lai ceļu nozares stāvokli krasi uzlabotu.
Tādi, lūk, mūsu ekspertu priekšlikumi. Faktiski nez vai par priekšlikumiem saucami. Joprojām esam rezignētā kritiska stāvokļa konstatēšanas stadijā. Kā atceļā no skaistā jaunā ceļa posma atklāšanas Medumos teica viens ceļu lietās izcili kompetents vīrs – ja nākamajā Eiropas finanšu palīdzības posmā naudas vismaz iepriekšējā līmenī nebūs, nāksies pie bedrēm pierast un jaunus superceļus aizmirst. Labi ja obligātajai par Eiropas naudu uzbūvēto lielceļu apkopei un mūsu pašu sīkceļu bedru pielāpīšanai naudiņas pietiks…
