Tagad posma tuvāko apkaimi pamatīgi izpētīja, bet nekā neparasta neatklāja. Pētniekus visvairāk pārliecināja kāda kaislīga motociklista piedāvātā versija. Militārais lidotājs Ponters Baks pirms dažiem gadiem pie liktenīgās atzīmes “239” tikai brīnumainā kārtā bija izglābies no nāves, turklāt braucot ar četrcilindru bolīdam smieklīgi mazo ātrumu – 60 kilometri stundā. Viņu pēkšņi izmeta no segliem, un vēlāk viņš stāstīja, ka viņu ar gigantisku spēku burtiski izrāvušas kādas ledaini aukstas, neredzamas rokas, kas turklāt bijušas it kā tērptas ādas cimdos. Baks to uzskatīja par labo ziņu, jo jau bija pamanījis, ka šoseju pēkšņi šķērso dziļa tranšeja, kuras malas laiza liesmu mēles. Bet kopumā ceļš bijis kā parasti – pa to visos virzienos braukušas mašīnas. 5
Taču fināls vispār ir mistisks. Kad Baks attapies, tad redzējis, ka viņa iemīļotais bolīds pazudis, gluži kā zemē iekritis. To tā arī neatrada. Baks ir pārliecināts, ka ne uz mirkli nav zaudējis samaņu – profesionāls lidotājs, zina, ko runā, – pietiekami kontrolējis situāciju, avārijas vietā nevienu citu nav redzējis…
Ufologs Villijs Rīters ir pārliecināts, ka bolīds nav iekritis zemē, bet gan savdabīgā laika portālā–slūžās, kas tātad mēdz darboties tieši šajā vietā. Un avārijas šeit patiešām mēdz atkārtoties. Turklāt cietušie izdzīvojušie atzīst, ka brīdī, kad notikusi “sadursme ar kaut ko elastīgu kā gumija”, viņi iegrimuši īstenā ellē, kuras aprakstīšanai nav derīgs pierastais vārdu krājums.
Melnie buļļi aicina uz elli
Eiropā ir daudz šādu ceļu ar “dīvainībām”. No 1971. līdz 2006. gadam britu televīzija raidījumu ciklā “Lielo mīklu ēnas” periodiski “izklaidēja” skatītājus ar šaušalīgiem sižetiem, kas saistīti ar automaģistrāli, kura savieno Čārmutu un Markambileiku Somersetas grāfistē. Tagad tā ir moderna autostrāde, bet pirmo reizi šis ceļš veidots viduslaikos. Un, ja agrāk nezin kur pēkšņi pazuda savā nodabā klīstoši atsevišķi bruņinieki vai pat veseli militāro kājnieku pulciņi, tad mūsdienās tas notiek ar transporta līdzekļiem. Turklāt ar savu odziņu, prot, – pazūd paši transporta līdzekļi, bet ne braucēji, cilvēki. Tiesa, ne gluži bez sekām, jo daudzi gūst dziļas psihiskas traumas, turklāt gan apģērbā, gan uz miesas saglabājas dīvainas zīmes.
