Celī par daudz šķidruma: kāpēc un ko darīt 2
Tautā mēdz runāt par ūdeni ceļgalā, taču patiesībā tajā reizēm sakrājas nevis ūdens, bet pārlieku daudz sinoviālā šķidruma, kas ieeļļo locītavu virsmas. “Pastāv divi mehānismi – viens šķidrumu veido, otrs – uzsūc lieko. Rodoties šķidruma pārprodukcijai, celis piepampst. Var rasties grūtības to saliekt, sāpes un nepatīkama spīlējoša sajūta,” stāsta medicīnas sabiedrības “ARS” traumatologs ortopēds Jānis Dobelnieks.
Ārsts brīdina, ka nav labi ar piepampušu celi staigāt ilgstoši, jo liekais šķidrums tiek aizpumpēts uz paceli, kur var veidoties cista, kas nospiež asinsvadus un nervus, radot papildu problēmas.
Kāpēc pietūcis
Visbiežākais sinovīta jeb locītavas somiņas apvalka iekaisuma iemesls ir trauma vai citādi radies tās struktūras bojājums. Ja ir ne tikai pietūkums, bet arī sāpes, grūtības celi saliekt un iztaisnot, parasti pie vainas ir mehāniska rakstura problēma, piemēram, meniska plīsums, kas locītavā izraisa kairinājumu. Tas visbiežāk plīst nevis traumas gadījumā, bet deģeneratīvu pārmaiņu dēļ, piemēram, pietupjoties un pieceļoties. Tad organisms, izdalot vairāk šķidruma, cenšas locītavu aizsargāt. Diemžēl tas problēmu neatrisina.
Ja celis piepampst pēc traumas, vajadzētu nekavējoties apmeklēt ārstu, lai veiktu punkciju, proti, atsūktu un izmeklētu tajā sakrājušos šķidrumu. Ja celis ir pamežģīts vai sarauta krusteniskā saite, parasti dzeltenīgais sinoviālais šķidrums būs asiņains.
Noteikti jāveic rentgens, lai pārliecinātos, vai locītava nav deformēta un tajā nav izveidojusies cista vai audzējs. Ja diagnoze nav skaidra, nosūkto šķidrumu sūta izmeklēt uz laboratoriju. Nevar iztikt arī bez asinsanalīzēm, kurās nosaka iekaisuma rādītājus vai atklāj iespējamās infekcijas izraisītājus. Diagnozes apstiprināšanai nereti veic magnētisko rezonansi. Kā atzīst Jānis Dobelnieks, ultrasonogrāfija, uz ko slimniekus ar piepampušu celi mēdz nosūtīt ģimenes ārsti, šajā gadījumā nav informatīva.
Ceļa locītava piepampst un sāp artrozes gadījumā, kad nodilis skrimslis un kaulu virsmas rīvējas viena gar otru.
Pietūcis celis var būt viens no reimatoīdā artrīta simptomiem, kad organisms vēršas pret paša locītavu audiem. Tāpat tas var liecināt par seksuāli transmisīvu infekciju vai Laimas slimību, kas attīstījusies pēc ērces piesūkšanās.
Šķidrums ceļgalā mēdz veidoties podagras jeb ģikts gadījumā, kad locītavā izgulsnējas urīnskābes kristāli. Parasti tad ir stipras sāpes un iekaisums pēdas pirmā pirksta pamatnes locītavā, taču tie mēdz sakrāties arī celī.
Dažkārt šķidrums pastiprināti izdalās, ceļgalu sasitot, taču, ja nav bojāts menisks, parasti tūska ātri pāriet. Savukārt ceļa pārslodzes dēļ, piemēram, liekot flīzes vai parketu, šķidrums mēdz sakrāties virs locītavas – gļotsomiņā jeb bursā.
Reizēm tā pārprodukcija rodas pēc artroskopijas operācijas, kas veikta, piemēram, pēc meniska plīsuma.
Šķidruma vairošanās iemesls var būt svešķermeņi – tā dēvētās locītavu peles, kas tajās veidojas nezināmu iemeslu dēļ vai pēc traumas, piemēram, kā kaulu vai skrimšļu atlūzas.
